Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Krišjāņa Kariņa vadītajam Ministru kabinetam izšķiroties par nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu Skultes sašķidrinātās gāzes terminālim un dodot zaļo gaismu šim līdz šim Konservatīvo partijas enerģiski „bīdītajam” projektam, kas uzliks jaunu slogu nodokļu maksātājiem, zīmīgas izrādījušās pāris nodaļas no pērn iznākušās Indriķa Latvieša romāna „Nāve” pirmās daļas. Pašlaik, kad līdz „Nāves 2” iznākšanai atlikušas burtiski dažas dienas, Pietiek publicē „Nāves” pirmās daļas nodaļas, kurās aprakstītas divu „caurcaurēm izdomātu” personāžu pārrunas un pārdzīvojumi tikpat „izdomāta” „Saulkrastu termināļa” sakarā.

- Runā droši, Juri, tu taču zini, ka te viss kārtībā! – Kā nu Durašam to bija nezināt, ja tieši ar viņu caur nezin ko saistīta firmiņa bija Mordāna kabinetā salikusi iekārtas, kas jebkādu noklausīšanos un ierakstīšanu padarīja neiespējamas.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem īsti likumīgas šīs iekārtas nebija, daži personāži pat bija notiesāti, jo bija sadomājuši kaut ko tādu salikt savās mājās, bet tieslietu ministrs par to, ka Drošuma policija varētu ņemt un ierasties viņa kabinetā, labi saprotamu iemeslu pēc neuztraucās. Tiesa, līdz ar to arī ar mobilajiem telefonsakariem bija maza problēma, bet tur nu neko nevarēja darīt.

- Kas tur ko daudz runāt. Terminālis, Jāni, mūsu un jauniešu terminālis! Ir problēma, vajag risinājumu, viss kā vienmēr, nekā jauna. – Tieslietu ministram iepretim sēdošais Juris Durašs acīmredzami bija enerģijas pārpilns un rosīgs. To varēja saprast – uz kopējā Duraša līmeņa un mēroga fona šis bija megaprojekts. Patiesībā megaprojekts tas bija arī valsts līmenī.

Ideja patiesībā bija sena un cēla – lai nebūtu tā, ka Latvija ir atkarīga tikai un vienīgi no Krievijas gāzes, jau pirms krietni daudziem gadiem parādījša doma kaut kur jūras krastā, kur varētu pietauvoties sašķidrinātās dabasgāzes tankeri, ņemt un uzbūvēt sašķidrinātās gāzes termināli.

Lai realizētu šo ideju, vēl 2013. gadā tika izveidota “Nacionālā gāzes termināļa savienība”. Ideja atjaunojās, kad ASV sāka eksportēt sašķidrināto gāzi, - izmanīgi cilvēki saskatīja grandiozu iespēju, un korporācijas „Semigallia” filistrs Uldis Stiebriņš kļuva par “Nacionālā gāzes termināļa biedrības” valdes locekli, un trīs pēc tam ar šādam pasākumam niecīgu trīsdesmit piecu tūkstošu eiro pamatkapitālu tika nodibināta akciju sabiedrība „Saulkrastu terminālis”, kuras sākotnējais un vienīgais akcionārs bija tā pati “Nacionālā gāzes termināļa savienība” un kuras adrese sakrita ar korporācijas „Semigallia” juridisko adresi.

Tobrīd nekāds ASV investors Pēteris Negaušs nebija manāms pat pie apvāršņa. Mordāna vadītās Jaunās sociālistiskās partijas biedrs Reinis Klotiņš – starp citu, prezidenta Egila Melita personālā fotogrāfa Ilmāra Klotiņa dēls -, pateicoties Baltijas Amerikas Neatkarības fonda stipendijai, gadu mācījās ASV. Tur tad viņš arī sapazinās ar fonda direktoru padomes locekli Negaušu, vārds pa vārda, un projekts sāka iegūt jau pavisam konkrētas aprises.

2018. gadā Negaušs jau parādījās pie apvāršņa arī Latvijā, par veseliem septiņiem tūkstošiem eiro palielinot akciju sabiedrības „Saulkrastu terminālis” pamatkapitālu un jau ķeroties pie nopietnām biznesa sarunām. Bet, protams, nekas viņam neizdotos, ja tas pats Klotiņš nebūtu spējis piesaistīt vēl divus jaunekļus no Mordāna vadītās Jaunās sociālistiskās partijas – Gati Miglīti un Krišjāni Goldmanu.

Kas īsti viņus abus bija tik dzelžaini piesaistījis gāzes termināļa projektam un cik lielas tur bija valsts un cik – pavisam citādas intereses, par to Mordāns labāk nedomāja tāpat kā par daudzām Duraša izdarībām.

Kaut arī iepriekšējā darbošanās Nacionālajā savienībā bija beigusies ar izslēgšanu, no tās viņš bija mācījies daudzas noderīgas lietas, un viena no tām bija – uz savējo nelielām cilvēciskām vājībām, kamēr tās nepārsniedza kādu skaidri nenovilktu sarkano līniju, prātīgāk bija vienkāršāk nedaudz pievērt acis. Visiem tā bija labāk un pirmām kārtām jau – konstruktīvam partijas vadības darbam un vienotībai

Tā nu Miglīša kungs un Goldmana kungs savā nodabā flirtēja ar misteru Negaušu, protams, kaut kur fonā klātesot arī Durašam, kurš bija sajutis projekta iespējamo vērienu un finansiālo ietilpību. Flirtēja, flirtēja – līdz vienubrīd Mordāns pamanīja, kā, viņam pat nenojaušot, Jaunā sociālistiskā partija publiski bija kļuvusi par galveno projekta virzītāju un atbalstītāju.

Nu, ja aste pakaļā, tad pakaļā, tur nu neko, - galu galā projekts, īpaši tajā neiedziļinoties, izskatījās tiešām valstiski nozīmīgs no visiem iespējamiem viedokļiem. Atkarība no Krievijas gāzes jomā tiešām bija neciešama, to atzina par viskvēlākie politiskie oponenti, - protams, tie, kas tā vai citādi nesēdēja uz šīs gāzes adatas. Jā, vietējie iedzīvotāji kaut ko protestēja, - bet kurš nu šos bļaustīkļus ņēma vērā, neko viņi nespēja un neko nenozīmēja.

Vēl vairāk, misteru Negaušu atveda pie Mordāna, nosēdināja pie viena galda ar alus kausu katra priekšā, un pēc pārdesmit minūtēm justīcijas ministram bija radusies daudz lielāka skaidrība par iemesliem, kuru dēļ Miglītis un Godmans bija kļuvuši par tik kaislīgiem projekta aizstāvjiem.

Protams, Negauša tiešums un ciniskums daudziem varētu šķist neciešams un pat piedauzīgs, bet, jo ilgāk Mordāns dzīvoja politiskajā realitātē, jo vairāk viņš saprata, cik reti bija šādi gadījumi, kad cilvēks bija ieinteresēts konkrētos projektos un pretī deva tikpat konkrētas garantijas. Un, ja tas viss turklāt vēl bija valsts interešu vārdā...

Nekas gan negāja tik viegli, kā bija iecerēts. Pirmkārt jau pašvaldība, kur iepriekš, kā varēja noprast, Negaušam ar Mordāna jauno un enerģisko kolēģu palīdzību viss bija nokārtots, sadumpojās un atcēla savu iepriekšējo lēmumu „Par sašķidrinātās dabasgāzes termināļa un gāzes pārvades cauruļvada no Saulkrastu ostas līdz Inčukalna pazemes gāzes krātuvei būvniecību”. Iepriekšējais pašvaldības vadītājs Ervīns Knābītis par veikumu bija labi atalgots, bet ar jauno vadību kaut kā neveicās.

Vēl vairāk, Jaunā sociālistiskā partija teritoriālās reformas ietvaros bija pamatīgi piepūlējusies un panākusi atsevišķa Skultes novada izveidošanu, līdz ar ko viss būtu ārkārtīgi ērti – visa gāzes projekta infrastruktūra, sākot no pašas tankeru piestātnes un beidzot ar caurulēm uz Murjāņu gāzes krātuvi, atrastos vienā pašvaldībā un valdībai nāktos piespiest samierināties ar šo objektu tikai vienas pašvaldības iedzīvotājus. Varēja noprast, ka Negauša kungs ir „pacienājis” ar Nacionālo savienību un ne to vien, - bet tā nudien nebija Mordāna problēma.

Un te pēkšņi kā pērkons no skaidrām debesīm nogranda Konstitucionālās tiesas lēmums – nē, teritoriālās reformas karte neesot pareiza, kartē tik glīti sazīmētais „gāzes termināļa” novads esot nejēdzīgs, visu vajagot pārtaisīt. Nu, ja vajag, tad vajag, nodomāja Mordāns, bet īpašu vērību šim jautājumam nepievērsa, - šī valdošā koalīcija visu varēja pārtaisīt, vajadzēja tikai stingri pateikt, ko un kā. Durašs tomēr īsti nesaprata, kā tas viss darbojas.

- Nu, Juri, kas tad ir ar to termināli? Viss taču būs normāli. Ja pašvaldības iespītēties, izsitīsim cauri termināli kā nacionālas nozīmes objektu, un viss atrisināsies – zemi nacionalizēsim, nekādas muļķīgas sabiedriskās apspriešanas nevajadzēs, viss būs kārtībā, un visādi dabas draugi savas puķītes varēs aizsargāt kaut kur citur.

Neizskatījās, ka Durašu ministra mundrais teksts pārliecinātu, rūpju rieva viņa pierē bija kļuvusi tikai dziļāka. Klusējot viņš uzmeta galdā pāris kopā sastiprinātas papīra lapas. Mordāns paķēra un ieurbās tajās ar acīm.

Pagāja minūte, varbūt divas, un ministrs savā politiskajā kompanjonā paskatījās jau pavisam citām acīm. Kas to būtu domājis, ka šis Švīkurs, šis vienmēr klanīgais, iztapīgais, uz kompromisiem gatavais Švīkurs saņemsies un aizskries liecināt. Un turklāt vēl saliecinās kaut ko tādu...

Āris Švīkurs bija spējis valsts enerģētikas monopola „Latvstrāva” valdes priekšsēdētāja amatā noturēties rekordilgu laiku – un tā nebija nekāda sagadīšanās vai nejaušība. Plikpaurainais, apaļīgais kungs ar visiem spēja sarunāt, vienoties un atrast pienācīgu kompromisu, - šķiet, labāk par viņu to mācēja jau pavisam glumais Andris Lakstiņš no Ceļu satiksmes drošības pārvaldes.

Spēja, spēja – un tad pēkšņi vairs nespēja. Mediji un lielākā daļa politiķu tā arī nesaprata, kas noticis, un pakampa tiem pamesto oficiālo versiju – tā saucamā celtnieku karteļa kriminālprocesa materiālos, lūk, pēkšņi esot atrasti arī Švīkura sarunu ieraksti ar būvkompāniju pārstāvjiem, pie viena galda apspriežot nozīmīgus valsts pasūtījumu sadales jautājumus. Sarunas esot pilnīgi nekaitīgas un nekriminālas, taču ētika pāri visam, tā ka Švīkurs piekritis no amata aiziet, lai neciestu uzņēmuma lieliskā reputācija...

Tas, protams, bija pilnīgs bleķis, kam nenoticēja neviens cilvēks, kas kaut nedaudz bija tēmā. Šajā valstī nebija pieņemts amatu atstāt arī daudz nopietnāku iemeslu dēļ – kur nu sakarā ar kaut kādiem sarunu ierakstiem, kuru saturs valdības aprindās nebija noslēpums arī gadu un divus atpakaļ. Nu, un Švīkurs un ētika – tas bija tik smieklīgi... Švīkurs, kurš, tuvojoties pilnvaru termiņa beigām, bija rikšojis apkārt pa Rīgu un gandrīz tiešā tekstā piedāvājis apaļu miljonu par efektīvu palīdzību šī jautājuma nokārtošanā.

Taču beigu beigās Švīkurs amatu tomēr zaudēja, un nu nez kāpēc viņš bija sadomājis, ka vajadzētu par visu notikušo noliecināt. Protams, svarīgs jautājums bija – kam un kādā formā, tomēr pilnīgi pietika jau ar Duraša atnestajās lapiņās sarakstīto, lai...

„Man skaidri pateica, ka mana pārvēlēšana „Latvstrāvas” valdes priekšsēdētāja amatā nebūs iespējama un ka lēmums par to ir pieņemts, vienojoties Jaunajai sociālistiskajai partijai, „Vienībai” un „Nacionālajai savienībai”. Divām pēdējām bija paredzēts nozīmīgs melnais finansējums no tā sauktā celtnieku karteļa, bet pirmajai bija izšķiroši svarīgs lēmums par Saulkrastu gāzes termināli...

Manā rīcībā ir pierādījumi, ka, vienojoties ar ASV oligarhu Pēteri Negaušu, Jaunā sociālistiskā partija un konkrēti tās pārstāvji, parlamenta deputāti Gatis Miglītis un Krišjānis Goldmans ir apņēmušies panākt, lai „Latvstrāva” dotu garantijas, ka tā iegādāsies sašķidrināto gāzi no šī termināļa.

Šī gāze būs par aptuveni 80 procentiem dārgāka nekā pašreizējā „Latvstrāvas” izmantotā gāze, un tas nozīmē, ka šīs ieceres īstenošanas gadījumā uzņēmuma saražotās enerģijas cena faktiski dubultosies. Ir skaidrs, ka šādas vienošanās pamatā ir koruptīva shēma, par ko liecina šādi mana rīcībā esoši pierādījumi...

Manā rīcībā ir sarunas ieraksts, ko es esmu veicis, tiekoties ar minēto Gati Miglīti. Šajā sarunā minētais Gatis Miglītis man tieši un nepārprotami izteica draudus – ja es nepiekritīšu valsts garantiju noteikšanai gāzes iepirkšanai, es zaudēšu amatu un nākamais valdes priekšsēdētājs un valde būs izprotošāki....

Par šīm sarunām un šo spiedienu es biju informējis advokātu Pāvelu Rebanoku, kurš uz laiku bija iecelts par „Latvstrāvas” padomes priekšsēdētāju un kurš man atstāja nenopirkta cilvēka iespaidu. Rebanoks man solīja, ka veiks nepieciešamās darbības, lai Negauša biznesa interesēs ieplānotās shēmas netiktu īstenotas un Latvijas valsts un iedzīvotāji neciestu nozīmīgus zaudējumus...

2020. gada 6. septembrī, trīs dienas pēc advokāta Rebanoka nogalināšanas pie manis ieradās Saeimas deputāts Juris Durašs un nolika manā priekšā uz galda fotogrāfijas, kurās bija redzams nogalinātais advokāts ar sašķaidītu galvu. Man kļuva nelabi, bet deputāts Durašs teica – vai es saprotot, ka šis ir pēdējais brīdinājums...”

Lapelēs bija sarakstīts vēl viss kas, bet Mordānam pietika. Šis nu bija pēdējais piliens. Dīvaini, ka Durašs to nesaprata.

- Juri, tu pats saproti, ko tas nozīmē? Tu saproti? Nē, tu tiešām saproti? – Mordāna balss gandrīz vai aizlūza spalgā ķērcienā.

- Nu, un kas tas par... es pat nezinu, kā to nosaukt... Kas tas par murgu, Juri? – Teikt, ka justīcijas ministrs Jānis Mordāns būtu galēji satraukts, nozīmēja vēl neko nepateikt. - „Pie manis ieradās Saeimas deputāts Juris Durašs un nolika manā priekšā uz galda fotogrāfijas, kurās bija redzams nogalinātais advokāts ar sašķaidītu galvu. Man kļuva nelabi, bet deputāts Durašs teica – vai es saprotot, ka šis ir pēdējais brīdinājums...” Tu taču saproti, kas tur rakstīts, Juri, vai ne? Saproti taču?

Mordāns ievilka elpu un turpināja tikpat nikni.

- Un vēl šis? „Gatis Miglītis man tieši un nepārprotami izteica draudus – ja es nepiekritīšu valsts garantiju noteikšanai gāzes iepirkšanai, es zaudēšu amatu un nākamais valdes priekšsēdētājs un valde būs izprotošāki...” Jūs tur galīgi esat mēra sajūtu zaudējuši? Kur jūs, tavuprāt, vispār atrodaties? Atradušies trīs musketieri, ko! Visus liksim uz ausīm, ja?

Justīcijas ministram nebūtu bijis vienkārši pateikt, kādu tieši reakciju viņš gaidīja no savas, jā, tā laikam varētu teikt – labās rokas. Bet tādu gan noteikti ne. Juris Durašs, ērti atgāzies krēslā, sakrustoja kājas un, šķiet, bija gatavs sākt skaļi zviegt.

- Nu, un ko tu tagad ņirdz? Tu saproti, kas notiks, ja šis te aizies kaut kur, kur nevajag? Tev maz ir bijis… ar visiem taviem zirgiem un zirgaudzētavām, un kredītiem… un sarāniem… un sviķiem… ar vienu kriminālprocesu nepietiek, ko? Vēl kaut ko prasās? Advokāta sašķaidīto galvu, ko? Tu saproti, pēc kā tas izskatās? Ar sašķaidītu galvu! Advokāts! Un bildi noliek uz galda cilvēks no partijas, kas runā par bezkompromisu tiesiskumu! Kur tu vispār tādas bildes dabūji, ko!

Durašu viņa emocionālais monologs acīmredzami neiespaidoja.

- Nu un, Jāni? Nu un? Par ko tu tieši uztraucies? Par to, ka mums ir jācīnās ar beztiesiskumu un korupciju visiem iespējamiem līdzekļiem? Ka citādi šai valstij ir gals? Ka mēs nevaram visu darīt ar baltiem cimdiem rokās?

Es tev tā teikšu, Jāni! Lai pieveiktu pretinieku, vispirms tas jāatklāj, jāizdzen no paslēptuves un jāpazīst. Mēs visi redzam viņus, izjūtam sevis izsūkšanu un izbaudām valsts graušanu. Bet tikai nedaudzi no mums saskata viņus kā visa šā posta darītājus. Cik viņi paši vienmēr un visur ir redzami, tikpat viņu tumšie spēki kā visu ļaunumu darītāji nekad un nekur nav redzami.

Ja mūsu valsts ir mums viss, tad tā visiem līdzekļiem jāaizsargā un jāglābj no grāvējiem. Mūsu valsts labā ikvienam jānes tas ziedojums, kuru viņš atzīst par vislabāko. Es esmu gatavs to darīt un arī daru, Jāni! Un tu? Tikai ņemies par kaut kādām bildēm?...

Mordāns atpazina šos vārdus. Protams, atpazina! Toreiz tie trāpīja viņam tieši sirdī un kopš tā laikam nebija to pametuši. Kā? Arī Durašs? Ja godīgi, viņš Juri allaž bija augsti vērtējis citu īpašību dēļ, bet nekad nebija ne prātā nācis, ka Tā Kunga vārdi ir nonākuši arī līdz cīņubiedram… Tikmēr Durašs turpināja, it kā nekas nebūtu noticis.

- Tu saproti, Jāni, ka citādi nevar. Mums citādi vienkārši nekas nesanāks. Ir tādas reizes, kad vienkārši ir jārīkojas. Tāds Švīkurs… tu taču vari iedomāties, cik viens tāds Švīkurs varēja sadarīt ļauna? Sasmirdēt, sasmirdināt. Ar savām iespējām, ar visiem tiem, kas tur barojās. Mēs to vienkārši nevarējām atļaut.

- Nu, un tagad… Kas tagad? Kaut kas paliks labāk? – Bordāns tomēr kārtības labad mēģināja iebilst.

- Un kas tagad? Pāris mazas bildītes, īstajā brīdī parādītas, un lieta atrisināta. Katram cilvēkam ir sava vājā vieta, kur iespējams uzspiest. Uzspied pareizajā vietā un pareizajā laikā – un viss notiek. Bija mums Švīkura kungs amatā – un izbija. Solīja tur visādiem miljonu, lai tikai patur amatā, - un vairs nesola. Un mēs, protams, labi zinām, no kuriem tas miljons varēja nākt. Būvnieku kungi tagad ilgu laiku ne uz ko vairs nevarēs cerēt – ja, protams, nekļūs prātīgāki.

Švīkura nav – un viss iet uz priekšu. Tu taču, Jāni, ļoti labi atceries, ko pats Negaušam sasolīji, vai ne? Enerģētiskā drošība, valstiskas garantijas, ģepopolitiska analīze, sašķidrinātās gāzes priekšrocības… Tu taču saproti, ka Švīkurs bija jādabū prom par katru cenu, vai ne, Jāni? Un tagad… tagad viss paklusām, pamazām. Rajonu reforma mums nedaudz iegrieza, bet tur viss tiek kārtots, tur visi cilvēki ir saprātīgi un gaida tikai savu mazo labumu. To viņiem pareizi apsolīt – un viss.

Atliek tikai tāds sīkums kā valsts garantijas gāzes iepirkumam no jaunā termināļa – un viss. Jaunā vadība „Latvjstrāvā” darīs, ko tai liks, atliek tikai dabūt skaidru piekrišanu no nacionāļiem – un viss notiks. Un nacionāļi – nu, Jāni, tu tak viņus pazīsti no vecajiem laikiem, tajā bodītē taču var nopirkt visu, kas vien vajadzīgs. Te viņiem būs tik lieliska iespēja pirms vēlēšanām pabļaustīties par enerģētisko drošību un Kremļa draudiem, ka varbūt pat naudu Negaušs varēs ietaupīt… Nu, vai mēs varēsim…

Šis bija klasisks Durašs, kurš reizēm Mordānu vienkārši fascinēja un kuru reizēm Mordāns vienkārši nespēja ciest. Kad Juta vēl bija dzīva, viņa Juri kaut kā spēja savaldīt un noturēt, bet tagad… „Ostapa poņeslo”, kā rakstīja tajā jaukajā grāmatā par divpadsmit krēsliem un zelta teļu. Atradies lielais kombinators…

Tikmēr lielajam kombinatoram par tuvāko nākotni un notikumu secību acīmredzami viss bija skaidrs.

- Tu taču saproti, Jāni, ka šis projekts ir sekmīgi jāpabeidz! Ja tev ar mani nepietiek, pasauc Miglīti un Goldmanu, viņi tev ar konkrētiem cipariem visu paskaidros – kas kam un ko parādā, kas kam ko apsolījis, kam kas atnāks… Tas, kas no Negauša ienāca, ir tikai pirmais mazais maksājums. Pēc tam būs ik gadus – un pa īsto, Jāni, viss pa īsto. Tu taču saproti, ka tas mums ir vajadzīgs! Ne jau tev vai man, bet mums!

To Mordāns diemžēl saprata pat ļoti labi. Partiju valsts finansējums, par ko visi tā ņēmās un ko uzskatīja par milzīgu naudu, - tas, protams, izklausījās lieliski un grandiozi, taču tikai tik ilgi, kamēr cilvēks pats nenonāca pie partijas darba praktiskā darba organizēšanas. Naudas nevis vienkārši bija par maz, bet katastrofāli pietrūka, neraugoties uz prezidenta Melita un kompānijas laipni piešķirtajiem simttūkstošiem.

Kaut kādām „kartupeļu” partijām, kur to vadībā nonākušās lauku sejas nekad mūžā pat iedomājušās nebija, ka varētu operēt ar desmitiem un simtiem tūkstošu, šīs summas, protams, bija milzīgas, pat prātam neaptveramas. Tāpēc arī visi šie sandi ļengani un viņiem līdzīgie sacerēja dažādas stulbas tēmas, kā šo naudu „apgūt”.

Bet, tikko runa bija par kaut dažus simtus biedru lielu un ilglaicīgāku partiju, tā sākās problēmas. Naudu prasīja viss, pat pēdējie nieki. Tehniskās izmaksas auga augumā, papildus tam vajadzēja pabarot veselu baru konsultantu, padomdevēju, analītiķu, pētījumu veicēju un tamlīdzīgi.

Mordāns pat nepamanīja to mirkli, kad, neraugoties uz valsts finansējumu, viss atkal aizgāja pa iestaigāto ceļu, - parādījās kaut kādi ļaudis, kas solīja kaut kādu naudu, ja valsts un vienlaikus viņu pašu labā tiks nokārtots kaut kas un vēl kaut kas cits, un vēl šis tas drusciņ, solījumi tika doti, nauda tika saņemta un iztērēta, cilvēki partijā un ap to pierada, ka šāda nauda ir, un prasīja vēl un vēl, un atkal nācās dot kaut kādus solījumus. Tas bija kaut kāds sasodīts apburtais loks – un atšķirībā no Mordāna visi šie duraši, miglīši un goldmani tajā jutās kā mājās.

Saņēmis atlikušo gribasspēku, justīcijas ministrs un Jaunās sociālistiskās partijas priekšsēdētājs tomēr neļāva sevi pavisam aizstumt no sākotnējās tēmas.

- Labi, Juri, labi… Visi visu saprot. Bet vienalga… vienalga… tu saproti, kas notiks, kad šis Švīkura papīrs nonāks medijos? Un vispār kaut kur nonāks. Tev ko – ar vienu kriminālprocesu un vienu skandālu nepietiek, vēl vajag?

- Nu, Jāni, beidz… - Neizskatījās, ka Durašu šīs bažas kaut kripatiņu uztrauktu. – Par noslēpumu… nu, tu taču labi zini, kāpēc tas bija vajadzīgs un kā šis process beigsies. Beigsies tieši tad, kad vajadzēs, lai mēs varētu kārtējo reizi paziņot – tumsas spēki ir cietuši sakāvi, mēs ejam uz priekšu, viss ir lieliski! Vai tad jums ar Sūkānu viss nav labākajā kārtībā?

Mordāns bija spiests māt ar galvu.

- Tagad… Nu, un kā tu domā – kā tad tas papīrītis pie manis nonāca, ko? Tur, kur papīrītis guļ, tur šādus korumpantus un karteļa atbalstītājus nemīl. Tur ir pilnīgi citas intereses. Uzrakstīja Švīkurs iesniegumu, Jēkabs Trauma no sava novērošanas biroja viņu uzklausīja, viņš noliecināja – un viss, ar to arī dziesmiņai gals. Ja Švīkura kungs pēc kāda gadiņa pats sapratīs, ka nekas nesanāk, - labi, lai mierīgi dzīvo pensijā. Nu, ja nesapratīs… nekas, Jāni, ir iestāde, kas pieskata Švīkura kungu, lai viņam neienāktu prātā darīt muļķības. Nopietna iestāde, ne jau tāda kā Traumas kunga kantoris, kas derīgs tikai, lai kapracim simt eiro sodu uzliktu.

- Bet mediji… - Mordāns vēl mēģināja ko iebilst. Viņam tas viss vienalga nepatika. Ļoti, ļoti nepatika. Viņš saprata, ka tā vajag, ka bez olas sasišanas pie omletes netiksi, bet nu vienalga, vienalga…

- Nu, un ko mediji, Jāni? Kādi vairs mediji? – Nu jau Durašs atklāti uzjautrinājās. – Valsts mediji tagad ir pilnīgi atkarīgi tikai no valsts naudas, ko tiem liks, to tie darīs. Privātie mediji… tu tak zini, Jāni, ka mums jāsaka lielais paldies epidēmijai. Ja pirms tās vēl bija visādi, tad tagad ir tikai divas vērā ņemamas naudas – nodokļu maksātāju nauda un valsts nauda. Privātie mediji to ļoti labi saprot, tā ka… tā ka neuztraucies, Jāni. Ja arī Švīkura kungu nenokontrolēs un viņš kaut kur kaut ko paspēs aizsūtīt vai izrunāties, tas tāpat nekur neparādīsies. Var vienīgi kaut kādos kaktu portālos, bet plašajām tautas masām… ha!

Un atkal Duraša runas veids strauji mainījās.

- Un vispār, Jāni, tu taču zini, kā tas vispār pasaulē ir. Zini, ka mediji kalpo tikai ļaužu masu kaislību iededzināšanai, respektīvi partiju egoismam. Tie ir tukši, netaisni, melīgi. Ļaužu lielākā daļa pavisam nezina, kam mediji kalpo. Zini, Jāni, ka ir tie, kas saka - mēs viņiem uzlikām seglus un pievilkām grožus. Neviena ziņa nedrīkst nākt atklātībā bez mūsu kontroles. Tā mēs apmiglojam viņu domu pasauli tik lielā mērā, ka viņi redz pasaules notikumus tikai caur mūsu viņiem uz acīm uzliktām krāsainām brillēm, mūsu mediju apgaismojumā. To visu viņi saka, Jāni, un tas mums visiem jāņem vārdā.

Un jau atkal tie bija tie paši vārdi… precīzi tie paši. Tie, kurus Mordāns bija ar visu sirds dedzību un atsaucību izlasījis viņam dievnamā atvēlētajās atklāsmes lapās… Jā, un arī tie paši, kurus viņam viņa pieticīgā mājokļa pielūgsmes stūrītī jau atkal bija sācis čukstēt ausīs Tas Kungs. Protams, Durašs runāja taisnību, protams, tur nebija nekādu šaubu. Viņš, brālis Joahims, bija izvēlēts, lai cīnītos pret tumsu ar visiem iespējamiem līdzekļiem, un labi, ka bija tāds Durašs, kuram ar visiem viņa trūkumiem Tas Kungs, kā izrādās, tāpat bija ielicis mutē savus taisnības vārdus. Cīnīties plecu pie pleca bija drošāk.

- Jā, Juri, jā! Protams! Atvaino, ka reizēm šaubos. Vienkārši tik daudz ir redzēts, ka… - Mordānam uz mirkli aizrāvās elpa. – Tad kas mums vēl palika sarakstā no lielajām lietām? Dzelzceļa privatizācija, „Air Latvia”, Veroni projekts, osta, cietums… kas vēl? Varbūt tad jau visu pie reizes izrunājam?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...