Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

”69 000 cilvēku vides trokšņa dēļ ir nonākuši slimnīcās, un 15 900 ir priekšlaicīgi miruši,” rakstīts Eiropas Komisijas 2017.gada 30.marta ziņojumā.

Ministru kabineta sēdē 2019.gada 10.decembrī izskatīs Satiksmes ministrijas 2019.gada jūlijā iesniegto Informatīvo ziņojumu par Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta realizēšanas modeli.

Šajā ziņojumā minēts, ka ietekmi uz vidi tikai īslaicīgi radīs troksni celtniecības darbi un kaucošo motoru uzņēmējdarbība tikai veicinās iedzīvotāju veselību.

Lūgums Ministru kabinetam 2019.gada 10.decembra sēdē jautājumu par Biķernieku trasi izskatīt vismaz 100 dB kaucošo motoru troksnī.

Publicēts MK 2019.gada 10.decembra sēdes protokollēmums, kurā rakstīts, ka jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu nekustamo īpašumu atsavināšanas izdevumu segšanai 2021. gadā un turpmākajos gados plānots izskatīt Ministru kabineta likumprojekta “Par valsts budžetu 2021. gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam” sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem.

Tātad, lai varētu turpināt būvniecību, par miljoniem atpirks zemi no Igora Skoka, Gunta Rāvja un SIA ”Resursi” (šajā SIA pastarpināti iesaistītas vēl 9 firmas, un viena no tām saucas SIA ”Sporta aģentūra Biķernieki”, un 3 Anglijā reģistrētas firmas), jo ieguldīto līdzekļu izmantošanas efektivitāte ir zema.  Ja tiks kavēta efektīva sporta bāzes darbība, sporta bāzes apsaimniekotājiem var iestāties dažāda veida atbildība, un tāpēc Satiksmes ministrija (???) lūdz valdību vēl vairāk ieguldīt līdzekļus (tāpat kā E-veselībā?).

Interneta vietnēs Apollo un TVNET 2007.gada 21.jūnijā tika publicēts raksts, kurā minēts Satiksmes ministrijas pārstāvja viedoklis: ”Man grūti nosaukt tās funkcijas, ko šī sporta bāze satiksmes un sakaru jomā pilda. Vēsturiski šī trase nonākusi SM pārziņā, bet diez vai tā kaut kādā veidā dzelzceļu, aviācijas vai ceļu būvi ietekmē”.

Nevienā no Eiropas Savienības valstīm valsts ceļu satiksmes drošības institūcijai nav pienākums, kā rakstīts valsts akciju sabiedrības ”Ceļu satiksmes drošības direkcija” statūtos: ”... nodrošināt Nacionālās Biķernieku kompleksās sporta bāzes darbību.”

Saprotams, ka Latvijas autosporta, motosporta federāciju (savienību, asociāciju, juridisko personu) sarakstā minēto personu ietekmi uz likumu un noteikumu pieņemšanu iedzīvotāji nevar pārspēt.

Pie Rīgas Ropažos jau ir sporta komplekss 333, kurā pašlaik iespējams apgūt ekstremālas braukšanas prasmes drošā vidē - drošas braukšanas poligonā, kas ir vienīgais šāda veida poligons visā Ziemeļeiropā. Poligonā ir 5 dažādu veidu trases, kas aprīkotas ar ekstremālu braukšanas apstākļu imitāciju.

Tāpat sporta komplekss 333 ir parūpējies par 4x4 mīļotājiem, izveidojot speciāli tam paredzētu džipu trasi. Ir arī rallijkrosa trase un divas kartinga trases.

Taču 333 komplekss pieder privātam uzņēmējam.

Biķerniekos kaucošās un ar benzīna tvaikiem pilsētas vidi piesārņojošās trases netika atjaunotas ar mērķi veicināt uzņēmējdarbību.

Ar šo biznesu saistītās augstas valsts amatpersonas kopīgi ar citiem ietekmīgiem cilvēkiem, kuri paši vēlējās iesaistīties šajā biznesā, vienkārši atrada veidu, kā šī biznesa attīstībai var piesaistīt milzīgus valsts līdzekļus (no valsts budžeta, no valstij pastarpināti piederošajiem uzņēmumiem) un tā pelnīt, neieguldot privātus līdzekļus.

Šīs agresīvās izklaides baudīšanā dažādā veidā draudzīgi piedalās pilnīgi visas tā saucamās politiskās partijas un pašlaik vienojas par turpmāko teritorijas sadalījumu un vietu pie ”barotavas”.

Viss, ko mēs, iedzīvotāji, redzam, dzirdam un lasām masu informācijas līdzekļos, ir tikai dažādu grupējumu vēstījumi citiem „savējiem, kuri sapratīs”.

Vai kāds spēj iedomāties necilvēcīgāku uzņēmējdarbības veidu dzīvojamo māju ielas otrā pusē, zaļajā zonā starp trijiem lieliem dzīvojamiem kvartāliem un triju slimnīcu tuvumā?

   Latvijas Republikas Satversmē ierakstīts: Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības”.

Nedrīkst turpināties tas, ka vēl joprojām tiesības veikt īpaši videi un veselībai kaitīgu uzņēmējdarbību ir vairāk aizsargājamas, nekā Satversmes 96., 97., 105., 111. un 115.pantos noteiktās cilvēktiesības.

VARAM mājaslapā publicēts 2019.gada 26.novembra informatīvais ziņojums “Par vides trokšņa regulējumu”.

VARAM ziņojumā rakstīts, ka VARAM sagatavo un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs līdz 2020. gada 1. decembrim iesniedz noteiktā kārtībā Ministru kabinetā noteikumu projektu par trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādi.

Jau ar MK 2004.gada 29.aprīļa noteikumiem Nr.468 Latvijas būvnormatīvs LBN 016-03 “Būvakustika” bija noteikta akustiskā diskomforta zonu prognozēšanas kārtība.

Šajos noteikumos noteikts:

5. Apbūves akustika

5.1. Kopējās prasības - Šajā būvnormatīvā noteiktās prasības papildina teritorijas plānošanas būvnormatīvu prasības prettrokšņa jomā, kā arī konkretizē projektēšanas mērķus un uzdevumus apbūves aizsardzībā pret troksni.

5.2. Akustiskā diskomforta zonu prognozēšana -  Akustiskā diskomforta zonas nosaka un dokumentē visiem ārējiem trokšņa avotiem, ja to skaņas jaudas līmeņi pārsniedz 70 dBA, kā arī ēku iekšējiem trokšņa avotiem, ja to ārējie (2 m no fasādes) ekvivalentie trokšņa līmeņi pārsniedz 45 dBA.

Iepriekš minētais apliecina to, ka valstī tīšām tika pieļauts uzsākt vidi īpaši piesārņojošu uzņēmējdarbību ar kaucošajiem motoriem un benzīna izgarojumiem teritorijās, kurās šādus uzņēmējdarbības pakalpojumus nedrīkstēja sniegt.

Ne Veselības ministrija, ne Vides dienests nezina esošo auto-moto trašu uzņēmējdarbības trokšņa diskomforta zonas.

Saprotams, ka pašlaik tieši VARAM akreditētai trokšņa testēšanas laboratorijai nekavējoties būtu jāuzdod izstrādāt trokšņa kartes (akustiskā diskomforta zonas) visām auto-moto trasēm.

Šādu trokšņa diskomforta zonu karšu apkopojumu var izstrādāt visām auto-moto trasēm pāris dienu laikā – jāievada nepieciešamie trokšņa avotu radītāji programmā un jāizdrukā kartes.

Auto-moto trašu uzņēmējdarbību akustiskā diskomforta zonu kartēm ir jābūt publicētām, lai iedzīvotāji ir informēti par situāciju saistībā ar šīs uzņēmējdarbības troksni.

Tad arī varēs noteikt, kādā attālumā ārā izvietotas auto-moto trases var atrasties ne tikai no dzīvojamām mājām, bet arī no citu nekustamo īpašumu teritorijas.

TV raidījumā ”Zebra” 2016.gada 16.marta sižetā bijušais Satiksmes ministrs Uldis Augulis pauda prieku par rallijkrosa trases būvniecību, un ka viņa uzsāktais darbs ir turpinājies un to varot nosaukt par kārtējo ”Latvijas veiksmes stāstu”, jo šajā zaļajā zonā neesot uzbūvētas mājas!!. Turpmāk arī CSDD daļa no peļņas līdzekļiem tikšot ieguldīta ar moto sportu saistīto trašu uzlabošanā, nevis valsts budžetā, jo tad nezinot, kur īsti tā aiziet.

Ir pamats uzskatīt, ka pašlaik jau viss Ministru kabineta sastāvs nezina, kur valsts budžeta līdzekļi tiek tērēti un tāpēc katram gadījumam vismaz daļu no CSDD peļņas līdzekļiem ieguldīs, lai vienkārši fiziski iznīcinātu kaucošo motoru trašu tuvumā dzīvojošos iedzīvotājus (troksnis ir spīdzināšanas rīks).

Pašlaik Latvijā uzskata, ka valstī nepastāv kaucošās uzņēmējdarbības radītā trokšņa problēma, bet problēma ir cilvēki, kuri aizstāv savas cilvēktiesības.

P.S. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/49/EK (2002. gada 25.jūnijs) par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību rakstīts:

Kopienas politikā paredzēts sasniegt augstu veselības un vides aizsardzības līmeni, un viens no šīs politikas mērķiem ir prettrokšņa aizsardzība. Zaļajā grāmatā par nākotnes politiku attiecībā uz troksni Komisija par vienu no galvenajām vides problēmām Eiropā ir atzinusi troksni vidē;

Šīs direktīvas mērķis ir formulēt kopēju pieeju, lai prioritārās jomās nepieļautu, novērstu vai samazinātu kaitīgās sekas, ieskaitot kairinājumu, kas rodas, iedarbojoties vides troksnim.

Piemērošanas joma:

Šo direktīvu piemēro attiecībā uz to troksni vidē, kas iedarbojas uz cilvēkiem, jo īpaši apbūvētos rajonos, publiskos parkos vai citos klusos rajonos aglomerācijā, klusos rajonos, kas atrodas laukos, blakus skolām, slimnīcām un citām no trokšņa aizsargājamām ēkām un zonām.

Eiropas komisijas 2017.gada 30.marta ziņojumā Eiropas parlamentam un padomei ”Par Vides trokšņa direktīvas īstenošanu, saskaņā ar  Direktīvas 2002/49/EK 11.pantu” rakstīts:

”...69 000 cilvēku vides trokšņa dēļ ir nonākuši slimnīcās un 15 900 ir priekšlaicīgi miruši....

...Eiropas Savienības 13 dalībvalstīs ir noteikti klusie rajoni. Šajās valstīs laika posmā no 2007.-2012.gadam kluso rajonu skaits ir ievērojami pieaudzis. Lai sekmētu kluso rajonu izraudzīšanos, dalībvalstis ir lūgušas Komisijai izstrādāt turpmākus praktiskus norādījumus....

...Trokšņa piesārņojums joprojām ir būtiska vides veselības problēma Eiropā.

..Trokšņa pārvaldības administratīvās izmaksas ir nelielas un uz vienu iedzīvotāju sasniedz EUR 0,15 trokšņa karšu gadījumā un EUR 0,003 rīcības plānu gadījumā.

Ieteikumi turpmākai rīcībai.

Direktīvas un tās īstenošanas izvērtējums liecina, ka vairākās jomās ir jārīkojas, lai samazinātu trokšņa ietekmi uz iedzīvotāju veselību Savienībā, sekmētu Direktīvas mērķu sasniegšanu un tādejādi tuvinātos PVO ieteiktajiem līmeņiem.

ES vides politikas īstenošanas pārskatā uzsvērts, ka dažas dalībvalstis kavējas ar direktīvas īstenošanu.

Jauni zinātniski dati liecina, ka veselībai kaitīgs var būt zemāks trokšņa līmenis nekā tas, uz ko pašlaik attiecas direktīva.

Atsevišķos gadījumos dalībvalstis varētu izmantot mērķtiecīgu ES līdzfinansējumu, piemēram no Kohēzijas fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda, lai sekmētu trokšņa mazināšanas pasākumu īstenošanu, kad tie ir daļa no visaptverošiem centieniem uzlabot pilsētvidi.”

PVO vadlīnijās par troksni rakstīts: ”Troksnis ir ne tikai lokāla problēma, bet arī globāla problēma, un var ietekmēt ikvienu cilvēku. Pilsētu vides troksnis ietver ne tikai tiešu, bet arī kumulējošu t.i., uzkrājošu kaitīgu iedarbību uz cilvēka veselību, iespējams pat  kaitīgi ietekmējot nākotnes populācijas. Šajā aspektā būtiski svarīgi ir ierobežot un kontrolēt vides trokšņa iedarbību. Jebkurai rīcībai vides trokšņa ierobežošanas un kontroles jomā  ir jābalstās uz pareizi novērtētiem datiem, īpaši  “devas – atbildes” savstarpējām attiecībām, pamatojoties uz riska novērtēšanas procesu.

Trokšņa iedarbība var izraisīt arī t.s. pēcefektus, kas īpaši negatīvi ietekmē darba spējas. Trokšņu avotu tuvumā esošajās skolās ilgstošai trokšņa iedarbībai pakļautiem skolniekiem ir pazemināti lasītprasmes testi, samazinās spējas atrisināt sarežģītus uzdevumus, pazeminās  kļūdu novērtēšanas un motivācijas spējas. Bērniem, kuri ilgstoši uzturas trokšņainā vidē, ir paaugstināts simpatiskās nervu sistēmas tonuss, palielināti stresa hormonu līmeņi un paaugstināts asinsspiediens.

   Troksnis var palielināt kļūdu skaitu darbā un līdz ar to arī  nelaimes gadījumu skaitu. Ilgstoši iedarbojoties  troksnim agrā bērnībā,  tiek traucēta  lasīšanas apguve un samazinās motivācijas spējas. Lai pasargātu cilvēkus no traucējumiem dienas laikā – ārējais nepārtrauktais  troksnis nedrīkst pārsniegt 55 dB (A) uz balkoniem, terasēm un ārējā dzīvojamā vidē.”

Arī Latvijā spēkā esošie noteikumi ”Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” Nr.16 2014.gada 7.janvārī ir parakstīti ar sekojošu tekstu: ”Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija Direktīvas 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību.”

Judikatūra par troksni:

Satversmes tiesa 2017.gada 19.decembra spriedumā lietā Nr. 2017-02-03 rakstīts: ”... Autosporta un motosporta radītais troksnis ir mainīgs, tā līmeņa svārstības un noteiktas frekvences var radīt lielāku apgrūtinājumu sabiedrībai nekā monotons autosatiksmes troksnis uz intensīvi noslogotām ielām vai dzelzceļa radītais troksnis. Rīgas Stradiņa universitātes aģentūras “Darba drošības un vides veselības institūts” eksperti uzsver, ka trokšņa apgrūtinājums citstarp var izpausties veselības traucējumos. Vides troksnis, atšķirībā no darba vides trokšņa, kura līmeņi ir augstāki, rada netiešos veselības traucējumus, piemēram, komunikācijas un miega traucējumus, kognitīvās un emocionālās atbildes apgrūtinājumus, autonomās nervu sistēmas un endokrīnās sistēmas traucējumus. Mototrasēs radītā trokšņa apgrūtinājums var būt lielāks nekā autosatiksmes trokšņa apgrūtinājums un var izraisīt netiešos veselības traucējumus atkarībā no trokšņa līmeņa, ekspozīcijas laika un cilvēka individuālajām īpašībām. ”

Preses relīzē par šo sprieduma rakstīts: Satversmes 111. un 115.pantā nostiprināts valsts pozitīvais pienākums nodrošināt tādu vides stāvokli, kurā tiktu nodrošinātas personas tiesības uz veselību. Tas cita starpā nozīmē, ka valstij ir pienākums identificēt vidi degradējošos apstākļus, kuru pastāvēšana rada draudus personas veselībai, un ierobežot to izplatību.

   Akustiskā trokšņa ietekme uz cilvēka veselību ir aprakstīta Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijās aizsardzībai pret vides (sadzīves).

Tiesības dzīvot labvēlīgā vidē primāri aizsargā personu, tās intereses, proti, personas iespējas dzīvot tādā vidē, kurā tā var pilnvērtīgi, cilvēka cieņai atbilstoši funkcionēt un attīstīties.

Piesardzības princips demokrātiskā tiesiskā valstī pieprasa, ka nav jāsagaida reāls un faktisks cilvēka veselībai nodarīts kaitējums, bet pietiek ar pamatotām aizdomām par šāda kaitējuma iespējamību, lai valstij būtu savlaicīgi jāveic efektīvi un samērīgi pasākumi, lai nepieļautu kaitējuma iestāšanos.

Savukārt pienācīgs, taisnīguma principam atbilstošs un uz cilvēka cieņas aizsardzību vērsts izvērtējums nozīmē, ka ir izsvērtas un līdzsvarotas iesaistīto personu intereses, uzlūkojot katru cilvēku kā augstāko vērtību demokrātiskā tiesiskā valstī un nevar būt vērsts tikai uz vienas personu grupas interešu prevalēšanu.”

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 12.jūlija lēmumā (lieta Nr.A420538712 SKA-759/2013) rakstīts (Virsraksts šim lēmumam ir: Privātpersonas subjektīvās tiesības prasīt pārmērīga vides piesārņojuma samazināšanu):

Ja vides piesārņojums sasniedz tādu līmeni, ka ar to būtiski tiek aizskartas privātpersonu tiesības uz veselību, dzīvību, privātās dzīves neaizskaramību vai īpašumu un kad nebūtu taisnīgi sabiedrības vārdā prasīt, lai privātpersona ar to samierinātos, bet likums šādu situāciju neregulē, valstij ir no Satversmes izrietošs pozitīvs pienākums un līdz ar to arī privātpersonas subjektīvās tiesības prasīt veikt noteiktas darbības, lai samazinātu vides piesārņojumu.

Kā norādīts Satversmes komentāros (atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem), mājokļa neaizskaramības aizskaršana neaprobežojas tikai ar fiziskiem aizskārumiem, bet arī ietver citus traucējumus, kā troksni, emisiju, smakas un citas iejaukšanās formas. Smags piesārņojums var ietekmēt indivīda labsajūtu un traucēt baudīt mājokli tādā veidā, kas ietekmē arī privāto un ģimenes dzīvi (E.Danovskis, M.Ruķers, I.Lībiņa-Egnere, Satversmes 96.panta komentārs // Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autoru kolektīvs prof. R.Baloža zinātniskā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 264.lpp).

Līdz ar to lietā potenciāli saskatāms Satversmes 96. (nosaka tiesības uz mājokļa neaizskaramību), kā arī 111.panta (nosaka, ka valsts aizsargā cilvēka veselību) pārkāpums.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Mūsu galvās bija šīs vēsturiskās zemes, un šis likumprojekts tagad piedāvā to konkretizēt, lai latvietība nebūtu plakana

FotoŠodien es iesniedzu izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju likums”, un tā mērķis ir stiprināt iedzīvotāju piederību vietējām kopienām un latviešu vēsturiskajām zemēm – Kurzemei, Latgalei, Sēlijai, Zemgalei un Vidzemei. Tajā ir arī runa par četrām reģistrētajām kultūrtelpām – suiti, Rucava, Lībiešu krasts, kultūrtelpa “Upīte”, bet ne tikai par jau reģistrētajām kultūrtelpām.
Lasīt visu...

6

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

FotoSaistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot personīgi Jums.
Lasīt visu...

21

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

FotoAugsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu ar iecelšanu Ģenerālasamblejas 75. sesijas priekšsēdētāja godā. Varu Jums apliecināt, ka Latvija aktīvi līdzdarbosies, lai panāktu, ka nākamo 12 mēnešu garumā šī tik svarīgā organizācija varētu Jūsu vadībā darboties veiksmīgi.
Lasīt visu...

6

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

FotoMatemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni. Ziņas nonāca Latvijas televīzijā.
Lasīt visu...

21

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

FotoLatvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder Turaidas kvartāls Jūrmalā, pēc īpašuma statusa maiņas par 40 000 EUR ir samazināts nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), neatbilst patiesībai.
Lasīt visu...

18

Es negribu lekt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

FotoManā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai divas reizes, kad esmu vēlējusies, lai man būtu savs sabiedrisko attiecību konsultants, jo pati nezinu, kā vispareizāk būtu reaģēt publiski nepatīkamā situācijā. Abas šīs reizes ir saistītas ar Brīvdabas muzeju. Tā kā man nav ne konsultanta, ne citu kanālu, es atļaušos izmantot savu privāto Facebook kanālu un iespējami racionāli un vienkārši izskaidrot aktuālo situāciju no sava skatupunkta, jo jūtu, ka tagad tas ir nepieciešams.
Lasīt visu...