Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Valdības vasaras darbi

Fanija Golda
06.08.2019.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus kaislībām Rīgas domē, kad tā arī nevar saprast, vai izdosies ievēlēt jaunu Rīgas mēru vai tomēr labāk gatavoties ārkārtas vēlēšanām, negaidīti radušies arī vairāki konflikti, no kuriem valdošo partiju politiķiem neizdosies atbrīvoties un nāksies kaut ko darīt, lai tos atrisinātu.

Arvien atraktīvāka kļūst situācija ap NEPLP un sabiedriskajiem medijiem. Radio vadībai nav izdevies panākt vienošanos ar Radio Ziņu dienestu, kas ir atteicies no mediācijas pakalpojumiem un mēģinājumiem sarunu ceļā vienoties ar vadību.

Ziņu dienesta žurnālisti joprojām uzskata, ka žurnālisti nesaņem pienācīgu atalgojumu par paveikto darbu un strādā vairāk, nekā paredzēts. Pēc viņu domām, Ziņu dienests tiek apzināti vājināts, lai to varētu politiski ietekmēt. Radio vadība ir iesniegusi prasību NEPLP par finansējuma piešķiršanu nākamajam gadam, lai palielinātu algas žurnālistiem.

Tiek gaidīts, kad NEPLP iesniegs priekšlikumu nesen ieceltajam kultūras ministram Naurim Puntulim par situācijas atrisināšanu radio un televīzijā, kā arī par priekšlikumiem darbībai nākamajiem gadiem. Tikai tad Kultūras ministrija virzīšot savus priekšlikumus izskatīšanai valdībā un Saeimā.

Savu viedokli ir izteicis Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš. Atceroties, cik aktīvi Kaimiņš karoja pret žurnālistiem iepriekšējā Saeimā un gribēja likvidēt “Radio 5”, ir interesanti vērot, kā viņš ir mainījis savu retoriku.

Nesen Kaimiņš aicināja NEPLP un Latvijas radio vadību divu nedēļu laikā rast jēgpilnu risinājumu radio darba nodrošināšanai. Kaimiņš neesot apmierināts ar esošo situāciju un lemšot par atbilstošu rīcību, ja netiks rasts risinājums. Kaimiņš uzskatot, ka esot pēdējais brīdis NEPLP apzināties situācijas nopietnību. Līdzīgi izteikumi dzirdēti arī no citiem Saeimas deputātiem.

Gribētos ticēt, ka šādām politiķu aktivitātēm būs arī kādi uzskatāmi rezultāti, lai gan gadiem ilgi vērojamā bezdarbība šajā jomā liek diezgan skeptiski skatīties uz iespējamo risinājumu atrašanu Kaimiņa prasīto divu nedēļu laikā.

Šovu vēl interesantāku padara arī NEPLP, kas regulāri sniedz dažādus paziņojumus. Pēdējās nedēļas laikā īpaši ir izcēlusies NEPLP vadītāja Dace Ķezbere. Nevar saprast, vai viņa skaidri apzinās, ko runā un ko īsti vēlas pateikt sabiedrībai.

Smieklīga ir viņas koķetēšana ar iespējamo atkāpšanos no amata kaut kad septembrī – neviens neliedz viņai rakstīt atlūgumu arī tagad, ja viņa tiešām ir gatava šādai rīcībai. Vai Ķezbere gaida, ka tauta sāks lūgties, lai viņa paliek savā vietā un turpina vadīt NEPLP? Varbūt Ķezbere cer, ka notiks piketi ar lozungiem “Rokas nost no Ķezberes” vai līdzīgiem saukļiem?

Mazliet šokējoši ir Ķezberes izteikumi, ka viņa vairs nejūt valdības atbalstu un viņai nav neviena, ar ko runāt valdībā, jo tajā vairs nestrādā ZZS. Tagad viņai vairs neesot, ar ko runāt, jo viņa ir ZZS biedre. Tāpēc arī viņai tiekot veikti uzbrukumi.

Tiešāku atzīšanos par politisko ietekmējamību jau ir grūti izdomāt, un gribas jautāt, piemēram, cik bieži viņa apsprieda mediju politiku ar ZZS līderiem Augustu Brigmani, Armandu Krauzi vai ZZS kuratoru Aivaru Lembergu. Šādi Ķezberes izteikumi liecina, ka viņa tiešām nav piemērota NEPLP vadīšanai un viņai vajadzētu izvērtēt, ko runāt dažādās intervijās.

NEPLP darbība tikusi bieži kritizēta. Pēc neveiksmīgā mēģinājuma iecelt jaunu Latvijas televīzijas valdi no amata atkāpās Gunta Līdaka. Diemžēl notikumi Latvijas radio liecina, ka NEPLP nespēj pildīt tai uzticētos pienākumus un tikai vairo haosu sabiedriskajos medijos.

Par gatavību iesaistīties sabiedrisko mediju problēmu risināšanā uzreiz pēc ievēlēšanas paziņoja prezidents Egils Levits. Cerams, ka viņš pildīs šo solījumu un iesaistīsies problēmu risināšanā. Levits jau ir paziņojis, ka 19.augustā rīkos diskusiju par mediju politiku. Tad būs labāk redzams, vai tā būs tikai skaista parunāšanās par šo tematu. Gribētos cerēt, ka Levita aktivitātēm būs arī kāds taustāms rezultāts, kas tiešām palīdzēs risināt sen ielaistās problēmas mediju vidē.

Otra problēma, kas šovasar negaidīti radās valdībai, ir Latvijas Universitātes rektora vēlēšanas un plānotā apstiprināšana valdībā. Pret Indriķa Muižnieka atkārtotu apstiprināšanu kategoriski ir izteikusies izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Viņa uzskata, ka rektora vēlēšanās bijuši nopietni procesuāli pārkāpumi. Lēmumu par Muižnieka apstiprināšanu valdība izskatīs augustā, un tad arī būs redzams, cik nopietni patiesībā ir Šuplinskas minētie pārkāpumi.

Akadēmiskā vide Latvijā ir viena no konservatīvākajām un noslēgtajām vidēm. Latvijas likumi paredz, ka katra augstskola pieņem savu satversmi un darbojas kā neatkarīga institūcija.

Protams, ir pareizi, ka profesori un zinātnieki paši lemj par savu pārvaldības modeli un izvēlas savas augstskolas vadītājus. Tomēr ir arī skaidrs, ka tik noslēgta sistēma kavē jaunu speciālistu ienākšanu augstskolās un zināmā mērā nodrošina komfortablu dzīvi tagadējiem vadītājiem, šādā veidā veicinot stagnāciju augstskolās.

Daudzie skandāli, kas pēdējā laikā ir saistīti ar Latvijas Universitāti, kaitē tās prestižam un darbībai. Šķiet, ka šoreiz likmes tiešām ir augstas, ja rektora vēlēšanas vairāku mēnešu laikā pavada neskaitāmi skandāli.

Izteiktas dažādas versijas par patiesajiem iemesliem, kas radījuši neierastu situāciju Latvijas Universitātē, ļaujot plaši izvērsties tajā esošajiem skandāliem. Tautā runā, ka viens no iemesliem varētu būt plānotā universitātes īpašumu pārdošana un attiecīgi finansējuma plānošana turpmākajiem gadiem.

Papildus skandāliem ar rektora vēlēšanām uzmanību Latvijas Universitātei piesaistīja arī pēkšņā Nacionālās apvienības politiķes Baibas Brokas pieņemšana darbā citā amatā pēc KNAB veiktajām aktivitātēm. Kaut arī Broka jau nākamajā dienā paziņoja, ka atstās arī šo amatu, tomēr šī situācija atkal liek uzdot jautājumus, kas īsti notiek Latvijas Universitātē. Zinot, ka valdība vēl nav pieņēmusi lēmumu par Muižnieka apstiprināšanu rektora amatā, nav saprotams, kāpēc vajadzēja radīt vēl vienu ažiotāžu ap universitāti.

Negaidītie vasaras pārsteigumi neļaus politiķiem ierasti atsākt darbu pēc atvaļinājumiem. Politiķus sagaida vairāki vasaras darbi, ko ir sagādājuši vasaras pārsteigumi. Šoreiz neizdosies atlikt tos malā cerībā, ka gan jau situācija kaut kā nomierināsies un atrisināsies pati. Vajadzēs tomēr darboties aktīvāk, lai rastu vismaz kaut kādu risinājumu konfliktiem medijos un Latvijas Universitātē.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...