Iesaki rakstu: 
Rēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Šādi šī sacerējuma priekšvārdā rakstīja tā autors Kārlis Markss 1848. gadā. Šo “brīnišķīgo gara darbu” sauc Komunistiskās partijas manifests, un tas pirmoreiz tika izdots 1848. gada 21. februārī, Londonā. Pavisam drīz, jau pēc divām nedēļām varēsim svinēt šī pirmizdevuma 177. gadskārtu. Kāpēc svinēt?
Vienkārši, jo, atšķirībā no 1848. gada, visā Vecajā Eiropā (ieskaitot mūs, latviešus Latvijā) šis rēgs netiek vajāts, bet fundamentāli atbalstīts!
Neliels skaidrojums: komunismam, sociālismam, to tuviem biedriem, sociāldemokrātijai, nacionālsociālismam, t.s., liberālajai demokrātijai, fašismam (kas nepelnīti tiek uzskatīts par kaut ko ļoti atšķirīgu, salīdzinot ar visiem citiem) ir pilnīgi vienādas attiecības ar valsti. Respektīvi - visi šie režīmi kopumā ir ar nedaudz atšķirīgām nostādnēm, taču viena ir absolūti vienāda: tā ir valsts dominējošā loma kopprodukta sadalē.
Var rasties jautājums, kā var noteikt, vai valsts ir sociālistiska? Diezgan vienkārši. Ja valsts kotrolē vairāk nekā 50% no nacionālā kopprodukta, tad valsts pārvalde ir sociālistiska. Respektīvi - valsts pārvaldei vajag naudu (tas ir pilnīgi saprotams). Taču tad jāsaprot, ar ko nodarbojas valsts pārvalde? Ar ko būtu jānodarbojas valsts pārvaldei?
Cik tad valstij to naudu vajag?
Pieņemu, ka par etalonu būtu jāņem Amerikas pieredze, kas savu pirmo (un vienīgo) Konstitūciju pieņēma 1787. gada 17. septembrī. Tās iecerētāji un veidotāji radīja dokumentu, kurš izveidoja ASV kā štatu savienību, kur:
Likumdošana tika uzticēta ASV divpalātu Kongresam;
Izpildvara tika nodota prezidentam;
Juridiskā nozare tika uzticēta Augstākajai tiesai;
Likumus ir tiesības izdot katram Štatam.
Šādā veidā tika iedibināta federāla vara, jeb tas nozīmē, ka katrai valsts sastāvdaļai ir savi pienākumi un tiesības.
Šāda sistēma 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā nodrošināja ASV ekonomisku uzplaukumu un ne tikai. Šīs sistēmas pamatā bija ideja, ka valsts ir ar ierobežotām funkcijām un tā domāta brīvu cilvēku un to tiesību atbalstīšanai (nejaukt ar šodienas izsludinātajām cilvēk- (vai, precīzāk, visu cilvēku, ļaužu) -tiesībām. Šīs Konstitūcijas mērķis bija brīvu cilvēku sabiedrība, kur katram indivīdam nav jābaidās no valsts, bet ir tiesības un iespēja sagaidīt atbalstu. Eksistē pilnīga runas brīvība.
Būtība šeit bija, ka likumdošana sākas no štatiem un tiek tālāk virzīta uz Kongresu. Kongress nedrīkst atsaukt nevienu vēlētu štatu amatpersonu. Saimniecisko darbību kontrolē štatos un vēl mazākā vienībā - Komūnās.
Tika uzskatīts, ka visai valsts pārvaldei nepieciešami nodokļi 10% apjomā no kopprodukta. Armijas tolaik nebija. Valstij bija šādas funkcijas:
Iekšējā drošība (policija, nacionālā gvarde u.c);
Tiesa - Augstākā, (federālā) tiesa, jurisprudence;
Naudas drukāšana, uzturēšana.
Jāpiezīmē, ka Amerikas Kostitūcija ir pamatā arī Šveices pamatlikumam, tā tur tiek arī uzlabota. Šķiet, līdz 1911. gadam federālo nodokļu ASV vispār nebija.
Rodas loģisks jautājums: kas ir brīva valsts?
Tā ir valsts, kur nacionālo kopproduktu tā pārvalda ievērojami mazāk nekā 50% apmērā;
Tā ir valsts, kur nodokļi no apgrozījuma veido ne vairāk kā 35 - 40 %.
Jeb sadalot:
federālie nodokļi - 10% plus tas, kas nepieciešams valsts aizsardzībai (teiksim, 25%);
štata un komūnas nodokļi (arī ne vairāk kā 10%).
Tā ir valsts, kur uzņēmējdarbības noteikumus izdod komūna. Ar šiem noteikumiem komūnām ir iespējas konkurēt savā starpā;
Kur valsts nekādi nejaucas uzņēmējdarbībā;
Kur valsts nenodarbojas ar labdarību.
Tādējādi rodas jautājums: kur ir Amerika un kur ir Eiropa?
Ja pēdējo 20 gadu laikā Eiropā būtu attīstījusies ekonomika tādos tempos kā ASV, tad Eiropa būtu nopelnījusi par 4 triljoniem dolāru vairāk, nekā sociālistiski stagnējot (ASV avots). ASV gada ekonomikas pieaugums ir ap 10% gadā, Eiropas valstīs - 0,2 - 0,6 % gadā. Eiropā: totāla demogrāfiska krīze (mirstība pārsniedz dzimstību). Kad vairs nebūs pensionāru, tendence paātrināsies. Tas viss ir tīrā sociālisma un idiotiskā voukisma rezultāts.
Ko darīt Latvijai?
Pāriet uz ASV valsts pārvaldes modeli.
Šeit varbūt mums ir laime nelaimē, jo, izveidojot jaunos novadus uz papīra, mums tajos ir 20 - 50 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir pietiekami šāda novada pārvaldīšanai.
Veikt varas decentralizāciju:
Veikt izmaiņas Satversmē, dodot varu NOVADIEM un PAGASTIEM, līdzīgi kā Šveicē, aizliedzot Saeimai atcelt to vēlēšanu rezultātus, un, nosakot to lēmumu prioritāti pret Saeimu, izveidot divpalātu Saeimu ar 75 + 25 deputātiem. Prezidentam nodot pilnīgu izpildvaru.
aizliegt valsts iejaukšanos ekonomikā, atceļot visāda veida sertifikācijas, verifikācijas utt., atstājot kontroli tikai medikamentiem un ieročiem. Atcelt visas valsts uzņēmumu padomes, valdes, citas to pārvaldes institūcijas. Īpašumus pārdot.
Aizliegt valstij nodarboties ar labdarību. Atcelt pensijas, valsts sponsorētas sporta iestādes, visu sociālo palīdzību. Aizliegt valstij iejaukties izglītības jomā. Pagastiem un novadiem varētu palikt pamatskolas, slimnīcas, dienas stacionāri. Augstākajai izglītībai jābūt privātai. Medicīnai jābūt privātai. Pieņemu, ka daudzām lietām būtu nepieciešami pārejas periodi, lai pasargātu cilvēkus, kas uzticējušies sociālismam.
Valstij jāatstāj šādas funkcijas:
Iekšējā un ārējā drošība. Tātad armija, flote, aviācija, pretgaisa aizsardzība. Policija ar fundamentālām reformām. (Šķiet dīvaini, ka valstī ar 1,5 miljoniem iedzīvotāju nevar izskaust narkotikas);
Diplomātija un privātīpašuma aizsardzība;
Jurispudence, likumi un to sakārtošana;
Naudas stabilitāte un aprite. Jāatjauno nacionālā valūta lats.
Kam vajadzīga Latvijas Banka, ja nav Latvijas naudas?
Ar to arī valsts funkcijām būtu jābeidzas. Viss, kas nav valstij, ir jādara mājās, proti, pagastos un novados. Būtiski jāpārveido nodokļu sistēma, atceļot visus nejēdzīgos, slēptos un kara nodokļus. Kā jau minēju, kopējie nodokļi nedrīkst pāsniegt 45%. Nodokļi jāmaksā gada beigās, brīvprātīgi. Jālikvidē VID ar to nesakarīgo darbinieku skaitu, un jāatjauno nodokļu inspekcijas.
Pēdējais jautājums: kur Latvijai sameklēt Trampu vai Mileju?
P.S. Prognozēju, ka pirmajai valstij, kas ieviesīs šādas pārmaiņas sociālistiskajā Eiropā, būs fundamentāls ieguvums ekonomikā, pateicoties brīvā tirgus īstenošanas principiem, uz to plūdīs kapitāls un cilvēki, kuri vēlēsies nopelnīt. Ģeogrāfiski Latvijai ir lielas priekšrocības, tai ir gara jūras robeža, iespējas izveidot daudz papildu lidostu. Jāsakārto autoceļi. Latvija iepriekš ir ražojusi pasaules klases fotokameras, lidmašīnas, arī komplektējusi automašīnas - tas liecina, ka Latvijā ir dzīvojuši radoši cilvēki. Kāpēc lai tādi neatrastos šobrīd?
Seko mums 
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
