Iesaki rakstu: 
Nesen portālā tika publicēts raksts ar nosaukumu "Bordāns atļauj tiesu izpildītājiem apzagt bērnus". Šajā sakarā jānorāda, ka Latvijas valsts kopumā ir tendēta atņemt visu visiem īpaši vājākajiem - bērniem.
Nedaudz vairāk nekā pirms 100 gadiem (1907) vācu sociologs F. Openheimers grāmatā "Valsts" norādīja, ka pastāv divas metodes kā tikt pie bagātības: 1) ekonomiskā metode jeb godīgas savu resursu apmaiņas metode un 2) politiskā metode jeb vardarbīgas, piespiedu citu cilvēku iegūto resursu atņemšanas metode. Valsts tika raksturota kā "politisko metožu organizācija", kura kā laupītāju grupa atrod arvien jaunus veidus kā legalizēt cilvēku atklātu apzagšanu.
Pēdējos gados aktualizējies jauns (Latvijai) cilvēku apzagšanas paveids - atzīt pēc iespējas vairāk cilvēkiem piederošo īpašumu (arī naudu) par noziedzīgi iegūtu un visādi mēģināt neatdot to ko atņemuši. Un, lūk, spilgts piemērs.
2020. gada 8. decembrī kriminālprocesa Nr. 11519010820 ietvaros tika veikta kratīšana J. A. dzīvoklī saistībā ar aizdomām par J. A. vīra saistību ar noziedzīgām darbībām. Kratīšanas laikā tika izņemta nauda 300 € (trīssimt euro) apmērā. Neskatoties uz to, ka J. A. uzreiz norādīja, ka šī nauda ir nesen saņemtie uzturlīdzekļi bērnam, nauda tika izņemta.
J. A. izmeklētājai iesniedza konta izdrukas, no kurām redzams, ka neilgi pirms veiktās kratīšanas ir saņemti uzturlīdzekļi 500 € (piecsimt euro) apmērā un tie izņemti bankomātā neilgi pirms veiktās kratīšanas. Izņemtie 300 € (trīssimti euro) ir atlikums no saņemtajiem 500 € (pieci simti euro), līdz ar ko šo naudas līdzekļu izcelsme ir caurspīdīga un pilnīgi legāla. Tomēr izmeklētāja pēc principa "atrasts nav zagts" nolēma ignorēt visus iesniegtos dokumentus un neatdot izņemto uzturlīdzekļu naudu.
Jānorāda, ka aresta uzlikšana uzturlīdzekļiem nav pieļaujama nekādos apstākļos un to citastarp paredz arī Latvijas Kriminālprocesa likums. Bet kā jau "politisko metožu organizācijai" valstij nav morāles un jebkādu robežu, ja runa ir par naudas/īpašumu atsavināšanu. Nauda nesmird. Līdz ar to nav svarīgi, kam un cik, bet galvenais atņemt, un tad gan jau cilvēks sapratīs, ka nekas šajā valstī nav privāts un nevar piederēt cilvēkam, un samierināsies.
Papildus jānorāda, ka tika izņemts J.A. piederošais transportlīdzeklis. Nekas ārkārtīgi dārgs vai ekskluzīvs, lai rastos aizdomas par tā izcelsmi. J.A. iesniedza konta izdrukas un citus pamatojošos dokumentus, no kuriem izriet, ka J. A. rīcībā bija brīvi līdzekļi transportlīdzekļa iegādei - pat vairāku. Turklāt transportlīdzekļa iegādē tika ieguldīti līdzekļi no cita transportlīdzekļa pārdošanas. J. A. arī strādā algotu darbu un, izvērtējot savas finansiālās iespējas un perspektīvas saistībā ar sākušos pandēmiju, nolēma iegādāties izņemto transportlīdzekli uz nomaksu t.i. samaksājot pa daļām.
Neskatoties uz to, ka J. A. iesniedza visus pamatojošos dokumentus, no kuriem nepārprotami izriet naudas līdzekļu transportlīdzekļa iegādei legālā izcelsme, izmeklētāja nolēmusi neatdot arī šo īpašumu. No izmeklētājas atbildēm secināms - "iesniedz, ko gribi, un lai cik pamatoti būs iesniegtie pierādījumi, man vienalga".
Faktiski ar noziedzīgi iegūtās mantas prezumpcijas ieviešanu valsts ir atklājusi medību sezonu uz visu un jebkādu privātpersonas īpašumu. Un nav svarīgi, vai Jūs varat pierādīt mantas legālo izcelsmi vai ne: "ir uzdevums" atsavināt maksimāli iespējamo. Nav svarīgi, vai tu esi bērns vai arī sirmgalvis, tev ir jāsaprot, ka valstij vajag vairāk, un jāatdod.
Bez šaubām šādos gadījumos būtiski tiek skartas bērna tiesības un arī personas tiesības uz īpašumu, bet kā norādīja toreizējais ģenerālprokurora amata kandidāts Juris Stukāns, komentējot Eiropas Cilvēktiesību tiesā zaudētās lietas: "Es vienmēr saku, ka nav jāuztraucas - tur pāris tūkstoši, Latvija samaksās, naudas pietiks..."
Acīmredzot valsts paļaujas uz tautas pasīvo savu tiesību aizsardzību un pat prognozē, cik varētu samaksāt par konstatētajiem pārkāpumiem. Līdz ar to īpašumu atsavināšana un bērnu naudas atņemšana ir rūpīgi plānota rīcība, iepriekš aprēķinot ieguvumus un zaudējumu.
Lūdzu pievērst uzmanību situācijai.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
