Valstiskās korupcijas augoni var likvidēt tikai precīzs skalpeļa grieziens
Elita Veidemane, Neatkarīgā09.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mierpilns, līdzsvarots klusums. Tāds ir iestājies pēc skandāliem, kurus pamanīja lasītāji, taču “nepamanīja” valdība, Saeima un tiesībsargājošās struktūras. Skandāli ir iekapsulējušies kā dziļi augoņi, un tikai precīzs skalpeļa grieziens var atbrīvot valsts organismu no strutām.
Runa ir par divām tematiski saistītām publikācijām. Proti, par bijušās Nodokļu un muitas policijas pārvaldes izmeklētājas Initas Lūres atklāsmēm sakarā ar VID augstāko amatpersonu “pasūtījumiem” atrast “jebko”, lai vērstos pret žurnālistiem un publicistiem Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku. Otrā publikācija: saruna ar bijušo VID Iekšējās drošības pārvaldes operatīvās darbības daļas vadītāju Gitu Plaudi. To var izlasīt šeit.
Gita Plaude izstāstīja, kā un kāpēc atteicās pildīt prettiesiskus un pretlikumīgus augstu VID amatpersonu izdotus rīkojumus, kad Iekšējās drošības pārvaldes vadītāja amatā tika iecelts tikko Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā darbu atstājušais Aigars Prusaks.
Gita Plaude: “Aigars Prusaks pavisam konkrēti un atklāti nosauca amatpersonu loku, kuras turpmāk būs “neaizskaramo” statusā, respektīvi, par kuru iespējamām pretlikumīgām darbībām Iekšējās drošības pārvalde nedz vāks materiālus, nedz uzsāks operatīvās darbības lietas, vārdu sakot, nedarīs neko.”
Protams, var pārmest Gitai Plaudei, ka viņa nenosauca konkrēti šīs “neaizskaramās” personas, tomēr var arī saprast: pilnīgi skaidrs, ka viņa bažījas par savu drošību. Vēl jo vairāk tāpēc, ka 2019. gadā, kad viņa par situāciju VID ziņoja ģenerālprokuroram, Valsts kancelejas vadītājam, finanšu un iekšlietu ministriem, nekāda reakcija nesekoja, izņemot formālu atbildi, ka “informācija ir saņemta”. Bet varbūt šo informāciju augstās amatpersonas nemaz nesaņēma? Varbūt tā palika klerku līmenī?...
Pirmajā - Lato Lapsas un Jurģa Liepnieka - gadījumā neviens no valdošo krēslu pildītājiem nereaģēja ar kaut cik adekvātiem komentāriem. Faktiski to nebija. Esmu par 99% pārliecināta, ka arī šoreiz neviens nereaģēs, jo vienkāršāk ir klusēt. Tas viens procents paliek kā manas vientiesības un nepamatoto cerību apliecinājums, sak, varbūt tomēr... Bet prāts un loģika saka: nekas “tomēr” un “varbūt” nenotiks. Nu labi, Saeima un valdība var kādu laiciņu dusēt klusuma zefīrā un izlikties, ka neko nedzird un neredz, bet prokuratūra? Vai tad tai nav jāreaģē uz trauksmes ziņojumiem - vēl jo vairāk tāpēc, ka tie nav anonīmi un nekonkrēti?
Klusums kā dabas un sabiedrības parādība ir ļoti izteiksmīgs. Tas reizēm pasaka vairāk nekā skaļi protesti vai atbalsta akcijas. Valstiska līmeņa korupcijas gadījumos valsts vadītāju permanentā klusēšana apliecina: viss kārtībā, biedri, viss, ko darām, ir pareizi, tikai nevajag reaģēt uz kairinājumiem, sak, lai jau tie žurnālisti tur bļaustās, mēs klusēsim, jo tā būs veselīgāk. Bet jāatceras, ka klusums ir arī neilgs periods pirms vētras, kas var realizēties valdības krišanā...
Vētrai sāli piebērsim tikai ar vienu jautājumu, ko uzdosim valsts varas galvgalim.
Kā komentēsiet bijušās VID darbinieces Gitas Plaudes teikto par prettiesiskiem un pretlikumīgiem VID amatpersonu rīkojumiem, kuros atklājās “neaizskaramās” amatpersonas?
Atbildes gaidīsim no visām Saeimas frakcijām, no Ministru kabineta (it sevišķi no finanšu ministra Arvila Ašeradena, kurš amatā atjaunoja VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi), no Valsts kancelejas direkora Jāņa Citskovska, no ģenerālprokurora Jura Stukāna, no visu Saeimas frakciju vadītājiem - no Ainara Latkovska, Aināra Šlesera, Kaspara Briškena, Edgara Tavara, Raivja Dzintara, Alekseja Rosļikova un Viktora Valaiņa.
Jo klusums ne vienmēr ir veselīgs, bet tradicionālā varas augstprātība tikai padziļina korupcijas iedēto slimību.
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
