Valsts apdraudējuma un Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā „Re:Baltica” Spriņģe nodarbojas ar „pētniecību”, uzdodoties par dziednieci Malvīni
Krista Draveniece05.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Žurnālista pienākums ir informēt, parādīt, pētīt un, protams, arī atmaskot. Es cienu savus kolēģus, jo zinu, ka šobrīd nav viegli desmit stundas dienā vēstīt par nāvi, nogalinātiem bērniem un izpostītām pilsētām, bet varbūt, ka ir cilvēki, kuri pie kara pierod un šo laiku izvēlas izklaidēm un savu kolēģu laika tērēšanai.
Jokiem trīs dienas par vēlu jeb 4. aprīlī saņēmu video zvanu “Zoom” platformā no Latvijas pētnieciskā centra “Re:Baltica” vadītājas, TVNET žurnālistes Ingas Spriņģes, kura blondā parūkā, astoņdesmito gadu vecmāmiņu brillēs un ar dzintara krellēm ap kaklu man uzsvērti vienkāršā un prastā valodā centās iestāstīt, ka ir dziedniece Malvīne Ci un vēlētos portālā LA.LV publicēt reklāmu. Vēlāk uzzināju, ka viņa uz redakciju vairākkārt zvanījusi un rakstījusi jau kopš februāra.
Kad manā telefona ekrānā parādījās šī visai kolorītā būtne, es pirmajā brīdī pilnīgi noteikti apstulbu, pirmkārt, jau nesaprotot, kāpēc kāda privātpersona vēlas reklamēties portālā, jo, tā pavisam vienkārši skaidrojot, neviens nedara, otrkārt, protams, ieraugot pašu dziednieci Malvīni.
Ingas acis laikam nodeva pirmās un acīmredzamā parūka arī, bet, kad viņa sāka stāstīt par sevi, atmiņā atausa gan 1:1 spilgtākie raidījumi, gan studiju laikos pētītie materiāli, kad Ingas darbu studēju kā izcilu žurnālistikas piemēru un mērķi, uz kuru tiekties. Labajā pusē video kamerai bija nolikta sarkana roze. Tai laikam vajadzēja radīt estētisku un apgarotu sajūtu.
Mans žurnālistikas elks vienā acumirklī pārvērtās klaunā.
Mūsu saruna ilga apmēram 40 minūtes, Ingas aktiermāksla un izdoma patiešām slavējama, viņas izjukušās attiecības, arī grūtības ieņemt bērniņu, depresija, viss noveda pie Cigun jeb ķīniešu vingrošanas un imidžterapijas, tagad visa dzīve kājām gaisā – ir gan lielisks vīrs, gan bērniņš.
“Ir kovids, tas briesmīgais karš, vajag palīdzēt cilvēkiem,” Malvīne man stāsta. Palūdzu, lai atsūta mājaslapu, kur visas viņas zināšanas apkopotas, tā sākumā nestrādā, pēc tam atveras bezmaksas platformā izveidota lapa, ko šodien nu jau katrs pirmklasnieks prot aizpildīt. Pēc mūsu sarunas mājaslapa vairs nav aktīva. Telefona numura 21. gadsimtā šai dziedniecei arī neesot, jo “vīrs daudz braukā, esam parasti Āzijas valstīs, vienu numuru nemaz nevaru dabūt.”
Tālāk Malvīne pievēršas arī sazvērestības teorijām: „Mēs redzam, cik daudz naudas tiek tērēts „Big Pharma”, mēs redzam, ko ārsti saka, cik ļoti tiek ignorēta tradicionālā medicīna, mēs redzam, cik daudz cilvēkiem ir problēmas un tas nestrādā. Vajag paralēli tos garīgos skolotājus un mediķus no dabas. Kādu neticīgu aci uz mani skatāties, jūs tā skeptiski pret to pati?” viņa man jautā beigās un mazliet kautri pasmaida, domāju, ka viņa brīžiem pārsteidza pati sevi.
Atvados no Malvīnes. Sameklēju telefonā Ingas Spriņģes telefona numuru un uzzvanu, jautājot: „Vai mums tikko bija 40 minūšu gara saruna par dziedniecību?” Inga to apstiprina.
LA.LV ir strauji augošs ziņu portāls, kurā nepārtraukti rakstām par karu Ukrainā, par to, kas notiks gāzes tirgū, vai nākamajā ziemā maz spēsim sasildīt savas mājas, par inflāciju un vājprātīgajiem cenu lēcieniem veikalu plauktos. Mūsu portālā militārais eksperts Igors Rajevs no trešās kara dienas katru vakaru bez brīvdienām pie milzīgas kartes stāsta un visiem saprotamā valodā parāda, kas pēdējās 24 stundām noticis Ukrainā. Mēs esam atslēguši komentēšanas iespējas, lai mazinātu naida kurināšanu, mēs darām visu, lai ikviens mūsu lasītājs būtu informēts un justos droši.
Neesam nezināmas izcelsmes dziednieku lapele, kur viltus šamaņi, piedāvājot atbrīvot no uzliktas melnās acs, izkrāpj pensionāriem pēdējo centu. Es nezinu, kāds bija Ingas mērķis šādam zvanam, - vai esam daļa no lielāka pētījuma vai viņa centās paņirgāties tikai par portālu LA.LV, tam pat vairs nav nozīmes, jo krietns, gudrs žurnālists ar sirdsapziņu un atbildības sajūtu kara laikā ar tādām ķengām nenodarbojas.
Pārpublicēts no la.lv
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
