Valsts dod iespēju – atjauno sev tiesības, neizejot no mājas
Atvērtā pārvaldība28.06.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izmanto iespēju! CVK ir reģistrējusi oficiālai parakstīšanai likumu, kas atjaunos Tavas tiesības (Satversmes 2.pants) būt lēmējam valstī un kontrolēt Saeimu. Likuma projekts ir saskaņots ar CVK, un savāktie paraksti būs saistoši likumdevējam.
Tavu tiesību atjaunošana dos drošību un aizsardzību Tev, ģimenei, veidos Latvijā labas pārvaldības vidi, un , īstenojot Satversmes Preambulu, ir pamats arī ekonomiskās politikas maiņai sabiedrības uzplaukumam un Tavās interesēs.
Caur internetbanku, bez maksas klikšķini www.latvija.lv/pv un tālāk seko portāla instrukcijai. Pēc šī e-balsojuma uz Tavu personālo kontu valsts portālā www.latvija.lv tiek nosūtīts apliecinājums - balsojuma kārtas numurs (kad sistēma jautās, vai rādīt paziņojumu, ieteicams spiest "Jā" - tad saņemsi pilnu paziņojumu).
Iespēja parakstīt likumu ar internetbankas kodu darbojas no 2016. gada marta, daudzi šo jaunumu nezina - tāpēc informē draugus.
Piebilde: valsts portālā latvija.lv parakstītāju dati ir aizsargāti ar likumu, nav izpaužami. Nejaukt ar portāla "Mana balss" iniciatīvām, kurām parakstītāju vārdi tiek publiskoti, bet pašām iniciatīvām ir konsultatīvs raksturs, un tās nav Saeimai saistošas!
CVK ir reģistrējusi parakstīšanai OBLIGĀTO likumprojektu - to iesniedz Saeimā vēlētāji (tauta) Satversmes 78. panta kārtībā. Ja vēlētāju rosināto likumu Saeima atteiksies skatīt, tad seko referendums.
Parastā kārtībā (papīra formātā) parakstīt likumprojektu var visu 119 Latvijas pašvaldību izpilddirekcijās, kur parakstus apliecina dzīvesvietas deklarēšanas pārziņi.
(Rīgā izpilddirekcijās - Brīvības 266, Rūpniecības 21, E.Smiļģa 46, Daugavpils 31)
Šeit Centrālās vēlēšanu komisijas informācija par likuma iniciatīvu, parakstīšanās vietas izpilddirekcijās, apliecinātāju uzvārdi un darba laiki: https://www.cvk.lv/pub/public/31154.html Nobalso, pārsūti draugam!
Tiesības izplatīt šo informāciju paredz Satversmes 64., 78., 90., 100. panti un likums „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”. Pamats - CVK 18.09.2015. lēmums Nr.8.
Elektroniska parakstīšanās (caur internetbanku) par CVK reģistrēto likuma projektu: www.latvija.lv/pv. Uzklikšķini un nobalso! Parakstīšanās līdz 18.09.2016.
CVK reģistrēta likuma projekta parakstīšana atbilst Satversmei. Parakstīšanās traucēšana jebkādā veidā (ar viltu, meliem, iebaidīšanu, draudiem) ir aizliegta un sodāma pēc LR Krimināllikuma 90. panta.
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.