Valsts finansējums 762,7 tūkstošu eiro apmērā - 8398 jauniešu lielai auditorijai
Latvijas Raidorganizāciju asociācija12.09.2014.
Komentāri (19)
Iesaki rakstu: 
2013.gadā elektronisko mediju vidi pāršalca ziņa, ka Latvijas Republikas Saeima ir piešķīrusi 1 898 100 EUR lielu summu jaunai radio stacijai Pieci.lv 2014.-2017. gada periodam. 2014. gada budžetā Pieci.lv raidstacijai tika apstiprināti līdzekļi 762,7 tūkstošus eiro (536 tūkstošus latu) apmērā.
Latvijas Radio 5 attīstības koncepcijā tika paredzēts, ka tā mērķauditorija būs jaunieši vecumā no 15 līdz 30 gadiem un tas plāno sasniegt "vismaz 100 000 lielu (REACH) auditoriju".
Sekojot ziņām plašsaziņas līdzekļos, radio Pieci.lv internetā sāka skanēt 2013.gada 14.jūlijā, bet ar 2014.gada janvārī nonākot FM apraidē.
Mediju biznesa rādītājus nosaka reitingi. Pēc vairāk kā gadu ilgas darbošanās radio tirgū 2014. gada 4.septembrī saņemtie TNS Latvijas radio vasaras reitingi, kas mērīti no 12.05-03.08., liecina, ka solījumi "pieprasot finansējumu radio veidošanai", netiek pildīti. Mērījumos ir uzrādīts, ka radio Pieci.lv reitingi ir sekojoši: vecuma grupā no 12-24 gadiem klausītāju skaits - 8398, savukārt vecuma grupā no 25-74 gadi - 14 975 klausītāji. Kopējā auditorija, skanot praktiski visā Latvijā, tas ir Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī, ir 23 374 klausītāji. Tātad atbilstoši koncepcijai piešķirtais finansējums 762,7 tūkstošu eiro apmērā tiek 8398 jauniešu lielai auditorijai.
Latvijas Raidorganizāciju asociācija jau projekta tapšanas laikā norādīja uz riskiem un prognozēja mazu auditorijas atsaucību šāda veida projektam, kā arī norādīja uz necaurspīdīgu tik dāsna finansējuma piešķiršanu tik ekonomiski nepamatotam projektam, tāpēc vēlamies jautāt Latvijas Valsts budžeta pārvaldītājiem un atbildīgajiem par industrijas attīstību un uzraudzību:
1. Kā jauniešu radio Pieci.lv skaidro tik zemu jauniešu auditorijas piesaisti? Ko radio var teikt par kopējo klausītāju skaitu visā Latvijā, kas ir neiedomājami mazs šādai apraides teritorijai?
Citāts: Nozare.lv 2014. gada 2.aprīlī:
"(..) jauniešu radiostacijas Pieci.lv direktors Kārlis Dagilis saistībā ar sabiedrībā un medijos izskanējušajiem pārmetumiem par valsts finansējuma piešķiršanu šim projektam uzsver, ka šaubas atspēkos reitingi, projektam ir jāļauj ieskrieties. Viņš uzskata, ka, ņemot vērā satura apjomu, šī naudas summa ir adekvāta.’"
2. Vai ir realizēts projektā solītais, ka jaunā radio stacija darbosies trīs platformās – internetā, radio, televīzijā? Kā tiek pildīti LTV un LR sadarbības grupas 2013.gada 9.oktobra sanāksmē pieņemtie lēmumi un realizēta koncepcijā solītā raidījumu veidošana Latvijas Televīzijas 7.kanālā?
Citāts: 2014.gada 3.marta publikācija laikrakstā Dienas Bizness:
"(..) Latvijas Radio valdes loceklis Jānis Siksnis iepriekš, runājot par jaunā radio koncepciju, uzsvēra, ka tā paredz, ka jaunā stacija darbosies trīs platformās - internetā, radio un televīzijā. "Runa ir par jaunu staciju, kas būs piemērota un pieejama klausītājiem dažādās platformās. Mēs dzīvojam laikā, kad auditorijai saturs jādod dažādās platformās - gan internetā, gan televīzijā, gan radio.""
3. Vai tiek "monitorēts" radio saturs atbilstoši sabiedriskā pasūtījuma izpildei un kā tiek ievērota radiokanāla koncepcija, kas paredz, ka no visa mūzikas apjoma vismaz 40% tiek atskaņota latviešu mūzika?
4. Kā tiek pamatota vienlaicīga 1 898 100 EUR valsts līdzekļu ieguldīšana jauna medija veidošanā un plānotā darbība reklāmas tirgū bez izpētes par ietekmi uz mediju tirgu?
5. Kuras no amatpersonām Finanšu ministrijā akceptēja finansējuma piešķiršanu šī izšķērdīgā projekta realizēšanai un kurš jauniešu radiostacijas izveidi tik "steidzami", neizvērtējot riskus, pasludināja par prioritāti sabiedriskā radio attīstībā?
6. Cik ekonomiski pamatota bija FM tīkla veidošana visā Latvijā un investīcijas tajā, ja pētījumi rāda, ka jaunieši maz klausās tradicionālos radio, bet dod priekšroku interneta radio, uz ko iepriekš norādīja arī LRA?
7. Kā NEPLP, LR Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija plāno nodrošināt industrijai iepriekš solīto par Pieci.lv nepiedalīšanos radio reklāmas tirgū, tā kā pašreizējā likumdošana to neparedz?
8. Kā NEPLP un LR Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vērtē valsts budžeta līdzekļu izlietojuma lietderību šajā projektā?
Latvijas Raidorganizāciju asociācija aicina atbildīgās institūcijas, plānojot Valsts budžetu 2015.gadam, vēlreiz rūpīgi izvērtēt, kādu ietekmi Pieci.lv kanāla darbība atstās uz kopējo mediju telpu Latvijā un kā tā ietekmēs radio tirgu radiostacijām, kas jau strādā jauniešu auditoriju segmentā, tā kā daļa no programmu formātiem jau tika veidoti citās radio stacijās.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
