Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saeimā izskatīšanai iesniegti grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā, kas paredz ierobežot to Latvijas nevalstisko organizāciju darbību, kuras saņemto finansējumu izlieto aktivitātēm, kas vērstas pret valsts iekārtu, aicina to vardarbīgā veidā grozīt, sludina komunisma ideoloģiju u.tml. Grozījumu pamatā ir arī ģeopolitiskā situācija pasaulē, ņemot vērā iespējamos terorisma draudus, norādīts likumprojekta anotācijā. Likuma grozījumus iniciējušas valsts drošības iestādes.

Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā izstrādāti, ņemot vērā nacionālās drošības intereses un izvērtējot iespējamos valsts un sabiedrības apdraudējuma riskus. Latvijai nelojālo nevalstisko organizāciju – biedrību un nodibinājumu - darbības ir šķietami atbilstošas Latvijas Satversmei, bet patiesībā tās īsteno pretvalstiskus pasākumus un šķeļ sabiedrību.

Īpaši lielus riskus šī brīža ģeopolitiskajā situācijā rada Latvijā reģistrētas nevalstiskās organizācijas, kas saņem finansējumu no Krievijas. Pagājušā gada vasaras beigās Baltijas Pētnieciskās žurnālistikas centra "Re: Baltica" publicētais pētījums parādīja, ka Latvijā reģistrētas nevalstiskās organizācijas lielos apmēros saņem finansējumu no Krievijas. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, finansējuma apmēri no kaimiņvalsts strauji pieaug.

No kaimiņvalsts nākušo finansējumu vietējās organizācijas izlieto kultūras pasākumiem un informatīvām kampaņām, ar kuru starpniecību cenšas mainīt sabiedrības uzskatus par demokrātiskām vērtībām, organizē aktivitātes, kas ir vērstas pret valsts dalību Eiropas Savienībā un Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO), tāpat finansējumu izlieto dezinformācijas kampaņām un provokatīvām darbībām, lai pārbaudītu sabiedrības reakciju, skaidro likuma grozījumu autori.

Tiesības biedroties var ierobežot

Ikvienam ir biedrošanās brīvības, tās garantē Satversmes 102. pants, tomēr saskaņā ar Satversmes 116. pantu šīs tiesības var ierobežot, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

Ar likuma grozījumiem noteikto biedrošanās brīvību ierobežojumu leģitīmais mērķis ir valsts neatkarības, konstitucionālās iekārtas un teritoriālās integritātes aizsardzība, kā arī preventīvi novērst iespējamos valsts un sabiedrības drošības apdraudējumus, norāda likuma grozījumu autori.

"Finansējuma apjomi no Krievijas pieaug."

Jau šobrīd spēkā esošais regulējums paredz, ka biedrošanās brīvību var ierobežot biedrības vai nodibinājuma veidošanas procesa stadijā. Atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma 17. panta piektās daļas 1. punktam biedrību un nodibinājumu nereģistrē, ja statūtos noteiktais mērķis ir pretrunā ar Satversmi, likumiem vai Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. Saņemot pieteikumu biedrības vai nodibinājuma reģistrēšanai, Uzņēmumu reģistra (UR) valsts notārs pārliecinās par organizācijas mērķiem un to, vai organizācija ar šādiem mērķiem ir reģistrējama. Pēdējo piecu gadu laikā ir bijuši gadījumi, kad UR valsts notārs atsaka biedrības ierakstīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā, pamatojoties uz Biedrību un nodibinājumu likuma 17. panta piektās daļas 1. punktu, informē UR sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Danovska.

"Demokrātiskai valstij nebūt nav jānogaida, kamēr attiecīgās darbības, kas vērstas uz demokrātiskas valsts iekārtas likvidēšanu, būtu sasniegušas tādu līmeni, ka tās jau konkrēti destabilizētu un apdraudētu šo iekārtu. Tad apdraudējuma novēršana prasītu no valsts lielākas pūles, sabiedrībai varētu būt jāpacieš lielāki tiesību ierobežojumi, un iznākums būtu nedrošāks. Tādēļ valsts ir tiesīga, un tai var būt pienākums nepieļaut šādu apdraudējumu jau agrā stadijā," norādīts likumprojekta anotācijā.

Publisko darbību varēs apturēt uz laiku

Likuma grozījumi paredz papildināt pantu par biedrību un nodibinājumu publisko darbību, nosakot, ka biedrībai un nodibinājumam savā darbībā aizliegts vērsties pret Latvijas Republikas neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt vai izplatīt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, ja tas apdraud valsts drošību, sabiedrisko drošību vai kārtību, sludināt vardarbību, nacionālo un rasu naidu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju, veikt militāru aktivitāšu propagandu, kā arī slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus. Veicot precizējumus un nosakot publiskās darbības mērķus, kurus aizliegts īstenot, tiks aizsargātas citu personu tiesības un intereses, kā arī valsts drošība.

Šāds papildinājums ir analogs likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" un Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā noteiktajiem aizliegtajiem publiskajiem pasākumiem.

Konstatējot, ka biedrības vai nodibinājuma plānotās publiskās darbības vai citas ar to saistītas darbības mērķis ir kāds no iepriekš minētajiem pretvalstiskajiem mērķiem, prokuroram būs tiesības vērsties tiesā, lai apturētu šādas publiskas darbības norisi. Likuma grozījumu autori skaidro, ka saskaņā ar esošo praksi pamats, lai vērstos tiesā, būs valsts drošības iestādes atzinums vai arī paša prokurora iniciatīva. Tiesa publisko darbību vai citu ar to saistīto darbību varēs apturēt uz laiku līdz diviem mēnešiem. Tas gan nenozīmē, ka vienlaikus apturēs visu biedrības vai nodibinājuma publisko darbību, bet tikai to darbību, kas var izraisīt kāda no likumā minētā aizlieguma pārkāpumu. Prokurors ar pieteikumu vērsīsies vispārējā jurisdikcijas tiesā, to izskatīs, piemērojot Civilprocesa likuma normas. Jāatzīmē, ka biedrības vai nodibinājuma publiskās darbības vai citas ar to saistītās darbības apturēšana var būt saistīta ar to, ka pēc tam biedrības vai nodibinājuma darbību izbeidz.

"Biedrošanās tiesības var ierobežot."

Tālāk tiesa savu lēmumu nosūtīs Uzņēmumu reģistram, kas veiks ierakstu Biedrību un nodibinājumu reģistrā, kā arī nodrošinās informācijas par ieraksta izdarīšanu par biedrības vai nodibinājuma darbības apturēšanu pieejamību Uzņēmumu reģistra mājaslapā. Tādā veidā par lēmumu būs informētas trešās personas un tām būs zināms, ka konkrētās biedrības vai nodibinājuma publiskā darbība vai cita ar to saistīta darbība ir apturēta. Trešās personas varēs paļauties un atsaukties uz šādu informāciju, kā arī izvērtēt šo informāciju un attiecīgi plānot savu rīcību attiecībā pret konkrēto biedrību vai nodibinājumu.

Likuma grozījumi paredz precizēt pantus par biedrības un nodibinājuma darbības izbeigšanu, papildinot ar pamatojumu, ka nevalstiskās organizācijas darbību var izbeigt arī gadījumos, ja to darbība apdraud valsts drošību vai sabiedrisko drošību un kārtību. Attiecīgie panti papildināti, pamatojot, kāpēc var tikt izbeigta biedrības vai nodibinājuma darbība, respektīvi, ja biedrība vai nodibinājums neievēro tiesas lēmumu par publiskas darbības vai citas ar to saistītas darbības apturēšanu, kā arī ja biedrība vai nodibinājums nepilda tam uzliktos papildu pienākumus.

Stingrāk kontrolēs finansējuma izlietojumu

Valsts drošības iestādes, pastāvot pamatotām aizdomām, ka biedrības vai nodibinājuma rīcība ar finanšu līdzekļiem vai citiem mantiskiem labumiem ir vērsta uz kāda no likumā minētā aizlieguma pārkāpumu, lūgs Valsts ieņēmumu dienestam (VID) veikt papildu darbības. Biedrībai vai nodibinājumam varēs uzlikt par pienākumu četras reizes gadā iesniegt bilanci, ieņēmumu un izdevumu pārskatus un ziedojumu un dāvinājuma pārskatus, iesniegt darījumu apliecinošus dokumentus vai norādīt finansējuma avotus. VID saņemtos dokumentus nosūtīs valsts drošības iestādei, uz kuras motivētā atzinuma pamata ir pieņemts lēmums par papildu pienākumu uzlikšanu biedrībai vai nodibinājumam un kas veiks šo dokumentu izvērtējumu.

Pārpublicēts no lvportals.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...