Iesaki rakstu: 
1. 2011.gadā iegādājos pirmo dzīvokli (uz kredīta, jo Latvijā nevienam naudas nav). Izremontēju (par savu iekrāto un ģimenes naudu – omīte, mamma un tētis, sievastēvs un sievasmāte palīdz ar saviem iekrājumiem).
2. No 2015.gada līdz 2019.gadam ģimenes pieaugums – 3 mazi bērni. Vajag lielāku mājvietu, 2019.gadā dzīvokli pārdevu.
3. No 2011.gadam līdz 2019.gadam man īpašumā bija arī ābeļdārzs ar kadastra numuru un putnu būri (vērtība 2011.gadā – 298 LVL, bet 2019.gadā pārdevu par 1200 EUR - aptuveni vienu mēnesi pēc tam, kad pārdevu savu dzīvokli Rīgā). Tātad uz pārdošanas brīdi mans dzīvoklis Rīgā nebija vienīgais īpašums.
VID, saņēmis informāciju no bankas, uzzina - man ir nauda. Nosauc manu dzīvokļa pārdošanu par kapitāla pieaugumu un ienākumiem:
1. Kas ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, 20% = 6851,99 EUR!
2. Un soda naudu, 0,05% par KATRU nokavējuma dienu no mirkļa, kad dzīvoklis pārdots = 815,39 EUR - jo es esot nokavējis iespēju laikā nomaksāt nodokli gadu atpakaļ (dienā, kad pārdevu dzīvokli).
Kopā = 7667,38 EUR, kas man jāsamaksā 30 dienu laikā uz VID kontu! Man liekas, ka ātrie kredīti piemēro mazākas nokavējuma naudas un VID metodes pret ģimenēm ir nežēlīgākas par Hitlera vai Staļina represijām.
Ja vien es:
1. par ieguldījumiem sava dzīvokļa remontā (kapitālais remonts un stāvokļa uzlabošana regulāri no 2011. līdz 2019.gadam) nevaru uzrādīt maksājuma dokumentus, ČEKUS! Protams, ka gadu pēc dzīvokļa pārdošanas es neesmu saglabājis neko, un arī 2011.gadā es nevarēju iedomāties šādu vājprātu, ka mūsu valsts izturēsies pret ģimenēm tāpat kā pret nekustamo īpašumu attīstītājiem vai būvfirmām ar labiem grāmatvežiem un juristiem - lai „atsistos” no VID.
2. Citi pierādījumi par ieguldījumu, bankas un nekustamo īpašumu aģentūras vērtējumi, pērkot un pārdodot manu dzīvokli, kas neapgāžami pierāda ieguldījumu, NEDER! Nav čeks, tātad nav ieguldīts!
Šajā valstī daudzbērnu ģimene nevar pastāvēt bez grāmatveža (laba) un jurista (izcila). Arī tad, ja daudzbērnu ģimenei ir nauda šādu juristu noalgot, VID netic iesūtītiem dokumentiem un aicina tiesāties – tērēt vēl.
No VID saņemu ziņu, ka šis viss esot valsts interesēs, kopā ar paziņojumu par manu atlikušo īpašumu apķīlāšanu;:
1. manu „Ferrari”, jo sarkans, bet Hyundai Getz (2005), ko VID ir spējis novērtēt par 800 EUR. Mana dzīvokļa ieguldījumus nespēj.
2. manas bagātības - vienu akciju SIA Madliena 2 (bijušais kolhozs), kuras vērtība esot 284 EUR.
Nesenā aptaujā, ko veica Citadele banka, bija noskaidrots, ka 55% Latvijas ģimeņu gribētu vairāk bērnus – ja vien būtu lielāka mājvieta.
No Goda ģimenes portāla noskaidroju, ka Latvijā ir izsniegtas 94 000 goda ģimeņu kartes (arī manai ģimenei tādas ir), bet no tiem 43 000 ir pieaugušo = tikai 20 000 ģimenes.
No manas pieredzes, arī tad, ja ir līdzekļi un bērni, VID, ieviešot šādu valsts politiku, parūpēsies, lai jau esošai daudzbērnu ģimenei mājas nebūtu.
Neredzu citu iespēju, kā aizsargāt savu ģimeni un doties maksimāli tālu no Latvijas, jo šeit ģimenes ar bērniem nevienam nevajag.
Viedokli par šo es prasīju tiesībsargam, finanšu ministram, trim Saeimas komisijām (Budžeta, bet arī Sociālo lietu un Labklājības), valsts prezidentam un arī labklājības ministrei (KPV) – kura vienīgā nav reaģējusi.
Turpinājums sekos: ja mēs domājam, ka VID ir ļaunuma sakne, tad patiesībā visas šīs iestādes nebija labākas. Valsts pārvaldei, nevis ģimenēm būtu jābūt pozitīvo pārmaiņu nesējiem sabiedrībā. Pret ģimenēm nedrīkst izturēties tāpat kā pret korporācijām. Birokrātija Latvijā ir smacējoša. Attieksme - kā plēsoņām vai ceļojošiem bandītiem, kuriem vienalga, kas paliek aiz muguras.
Pārpublicēts no Facebook.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.