Valsts iestādēm jāpierāda to funkcionēšanas nepieciešamība
Māris Kučinskis, Saeimas deputāts19.10.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pasaules demokrātijās, arī Latvijā, katra valdība nāk klajā ar saviem uzstādījumiem, saviem saukļiem. Tas ir viens no veidiem, kā sabiedrība var uzzināt par valdības mērķiem, iecerēm, darbības virzieniem. Tikai loģiski, ka šādi saukļi ir arī pašreizējai valdībai, un viens no tiem ir – birokrātijas samazināšana Latvijā.
Jāatzīst, ka mērķis ir labs un tiešām vajadzīgs, bet problēma slēpjas apstāklī, ka tālāk par saukļiem šajā jomā valdība tā arī nav tikusi. Grūti nosaukt kaut vienu nopietnu piemēru, kad varētu runāt kaut vai par nākotnes redzējumu šajā jomā, nemaz jau nerunājot par konkrētu rīcību. Arī tie priekšlikumi, ar kuriem nāca klajā ar premjerministres Evikas Siliņas rīkojumu izveidotā rīcības grupa birokrātijas mazināšanai, bija vairāk kosmētiski un pielīdzināmi savulaik kādreizējā premjera Einara Repšes piesauktajiem Nejēdzību apkarošanas biroja uzdevumiem.
Šajā kontekstā jāsaprot, ka, lai tiešām varētu runāt par efektīvu izmaksu samazināšanu ilgtermiņā, kā arī birokrātiskā sloga samazināšanu, atvieglojot dzīvi un darbu, uzņēmumiem un iedzīvotājiem, nav iespējama lineāra pieeja - mazināšana mazināšanas pēc vai arī dažādu iestāžu mehāniska apvienošana, sitot sev pie krūtīm, cik labs darbs ir padarīts. Pats pirmais darbs, kas tiešām ir jāizdara, – jāizprot, kādas funkcijas valstij ir jāveic, kādi resursi tam objektīvi ir nepieciešami, bet no kā jau sen būtu varējuši atteikties.
Unikāls pretējs piemērs ir šogad 30. septembrī Ministru kabinetā stiprināmās izmaiņas Tiesībsarga likumā sakarā ar dažādu ES Regulu un Direktīvu Mākslīgā intelekta saistībā, pieņemšanu Latvijā. Anotācijā Tiesībsarga birojs prasa apstiprināt divas jaunas štata vietas ar 85 tūkstošiem euro gadā tā vietā, lai aprēķinātu līdzekļu ietaupījumu… Mākslīgais intelekts ienāks visas valsts pārvaldes dzīvē. Un ja tā visi rēķinās?
Jāatgādina, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta desmitā daļa nosaka – valsts pārvaldi organizē pēc iespējas efektīvāk. Ir jau noteikts, ka valsts pārvaldes institucionālā sistēma ir pastāvīgi jāpārbauda un, ja nepieciešams, jāpilnveido, izvērtējot arī funkciju apjomu, nepieciešamību un koncentrācijas pakāpi, normatīvā regulējuma apjomu un detalizāciju un apsverot deleģēšanas iespējas vai ārpakalpojuma izmantošanu.
Tāda ir likuma norma. Savukārt realitātē jau ilgstoši ar jēdzienu "pilnveidot" tiek saprasts, ka ir tikai jāaudzē klāt, neko neizvērtējot pēc jēgas. Tiek pieņemtas arvien jaunas normas, neizvērtējot, vai iepriekš pieņemtās nav, piemēram, jāatceļ, tiek pieņemti jauni darbinieki, neiedziļinoties, vai jaunus darba pienākumus nav iespējams uzticēt jau esošajiem, tiek piešķirts arvien jauns finansējums, protams, uz aizņemtas naudas rēķina.
Šāda pieeja ved uz nekurieni jebkuru mājsaimniecību, jebkuru uzņēmumu un diemžēl arī vlasti. Tāda sistēmiska valsts pārvaldes institucionālās sistēmas pārbaude nav bijusi, arī funkcijas ir vērtētas selektīvi.
Tādēļ beidzot pieķerties tam, ko likums jau paredz – institūciju pārskatīšanai. Turklāt šis darbs pašreizējā brīdī jau ir jāveic no nulles pozīcijas, piemēram, pasakot, ka tās institūcijas, kuras netiek izvērtētas trīs gadu laikā, vienkārši tiek likvidētas. Citiem vārdiem sakot, būtu nepieciešams noteikt, ka visām valsts pārvaldes iestādēm jāaizstāv savas funkcijas un budžets, pierādot tā visa lietderību.
Lai to izdarītu, iespējami ātrāk būtu jāpieņem Ministru kabineta rīkojums par funkciju un rīcībpolitiku pārskatīšanu. Ir jāizveido iestāžu funkciju un rīcībpolitikas pārskatīšanas komanda ar skaidri noteiktu vadītāju un pilnvarām koordinēt procesu, piesaistīt ekspertus no valsts pārvaldes, uzņēmēju un NVO vidus, lai nodrošinātu kompetences attiecīgajās jomās, sabiedrības iesaisti un caurspīdīgumu.
Turklāt, lai to varētu efektīvi paveikt, ir būtiski definēt katras ministrijas un iestādes pamatfunkcijas, vadības un atbalsta funkcijas, kā arī papildu uzdevumus, kā arī jāizveido skaidri saprotams algoritms funkciju izvērtēšanai, vērtējot tiesiskumu, lietderību un atbilstību valdības prioritātēm. Tas nepieciešams, lai neizveidotos situācija, kad vērtēšanas darbam ir iztērēts liels laiks, kurā katra institūcija ir spējusi "uz papīra" pierādīt, ka bez tās finansēšanas pēc pilnas programmas, turklāt pat neatbrīvojot nevienu ierēdni, Latvijas valsts pastāvēšana ir teju vai neiespējama.
Tāpat ir svarīgi piesaistīt juristus un nozares ekspertus objektīvam izvērtējumam un atjaunot centralizētu reģistru ar visām funkcijām. Ir jāveic padziļināta analīze par funkciju ekonomiskumu, efektivitāti un produktivitāti, nosakot, kuras funkcijas saglabāt, reorganizēt, digitalizēt, deleģēt privātajam sektoram vai likvidēt. Jābūt rekomendāciju ieviešanas plānam ar konkrētiem termiņiem, atbildīgajiem un rezultatīvajiem rādītājiem.
To visu neveicot, mēs, tēlaini sakot, varam cerēt vienīgi uz kaut ko līdzīgu kosmētiskajam remontam, kas nebūt nenodrošina pamatu, nesošo siju un jumta konstrukciju sabrukšanu, jau visai drīz rēķinoties ar gana sāpīgiem pasākumiem tā visa atjaunošanai.
Seko mums 
Šodien nedaudz pastāstīšu par sudrabu. Notiek globāla histērija, tāds kā finanšu pasaules atomsprādziens.
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
