Valsts kanceleja faktiski atzīst: par VID ģenerāldirektora amata kandidātu pārbaudes brāķi atbildīga Drošības policija
PIETIEK16.07.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora meklēšanas konkursa izgāšanos faktiski ir atbildīga Normunda Mežvieta (attēlā) vadītā Drošības policija, kas ir veikusi šī amata kandidātu „pirmspārbaudi”, - tas izriet no Valsts kancelejas oficiālas vēstules, kurā tā beidzot spiesta atbildēt uz „neērtiem” jautājumiem saistībā ar konkursu, kurš izgāzās vienkārša iemesla dēļ – izrādījās, ka par labāko atzītais kandidāts iesaistīts uzņēmējdarbībā, kuras šaubīgās detaļas bijušas elementāri noskaidrojamas. Pietiek šodien bez plašākiem komentāriem publicē Valsts kancelejai uzdotos jautājumus un saņemtos dokumentus.
Valsts kancelejai uzdotie jautājumi:
1) vai konkursa ietvaros tika pārbaudīta pretendentu iepriekšējā uzņēmējdarbības pieredze?
2) ja nē, kādu iemeslu dēļ ne un kas par to atbildīgs? Ja jā, pēc kādas tieši metodikas, kādā tieši veidā, izmantojot kādus informācijas avotus, tika pārbaudīta šī pieredze?
3) kādu tieši ieguldījumu pretendentu biogrāfijās atrodamo riska faktoru izvērtēšanā sniedza Drošības policijas piesaistīšana?
4) kādi kopējie valsts resursi tika izlietot minētā konkursa procesam? Miniet gan finansējumu, gan kopā patērētās cilvēkstundas un iesaistīto valsts iestāžu darbinieku skaitu. Atbildei pievienojiet iepirkuma dokumentus par personāla atlases kompānijas piesaisti, ieskaitot dokumentus, kas apliecinātu, ka personāla atlases kompānijai ir tikuši noteikti darba kvalitātes kritēriji, un dokumentus, kas apliecinātu, ka personāla atlases kompānijas darbs ir pieņemts un atzīts par kvalitatīvi veiktu.
5) kura konkrētā amatpersona un ar kādu pamatojumu pieņēma lēmumu pēc M. Skujiņa atteikšanās pretendēt nevirzīt apstiprināšanai kādu no citiem pretendentiem, kas bija iekļuvuši konkursa otrajā kārtā? Vai šādu lēmumu pieņēma visa konkursa komisija? Ja nē, kāpēc ne? Ja jā nosūtiet man attiecīgā dokumentētā lēmuma kopiju.
6) vai šāda rīcība, nolemjot beigt konkursu bez rezultātiem un rīkot jaunu konkursu, ir pamatota rīcība ar nodokļu maksātāju līdzekļiem? Atbildi pamatojiet.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.