Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar partiju Vienotība saistītā Rolanda Irkļa vadītā Valsts kontrole ir gājusi pavadā līdzšinējā valsts prezidenta Egila Levita kancelejai, kas noslepenojusi daļu ziņu par saviem izdevumiem. Līdz ar to zināms vienīgi tas, ka E. Levita kancelejas revīzijā, kā min Valsts kontrole savā oficiālajā atzinumā, nav bijusi pieejama pilnīga, atbilstoša un savlaicīga informācija par līguma izpildi, turklāt Valsts prezidenta kancelejas sniegtā informācija par saņemtā pakalpojuma apjomu revīzijas laikā vairākkārt tikusi precizēta. Tas faktiski norāda uz līdzekļu izšķērdēšanu un nespēju par tiem atskaitīties.

Tas, ka Valsts kontrole atzinumā par Valsts prezidenta kancelejas 2022. gada pārskata sagatavošanas pareizību izsaka iebildes, ir nebijis gadījums. „Valsts kontrole nav guvusi pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus par viena līguma ietvaros faktiski saņemtā pakalpojuma Trīs jūru iniciatīvas samita un samita sagatavošanas pasākuma vajadzībām apjomu un no tā izrietošo izdevumu apmēra pamatojumu, jo revīzijā nebija pieejama pilnīga, atbilstoša un savlaicīga informācija par līguma izpildi, turklāt Valsts prezidenta kancelejas sniegtā informācija par faktiski saņemtā pakalpojuma apjomu revīzijas laikā vairākkārt tika precizēta,” teikts Valsts kontroles atzinumā.

Pietiek.com šodien publicē Valsts kontroles revīzijas ziņojumu, no kura izņemta visa informācija, ko noslepenojusi Egila Levita kanceleja (tekstā tā apzīmēta kā [IP]). Ja būs nepieciešams, pietiek.com pārstāvis vērsīsies tiesā, lai šī informācija par nodokļu maksātāju naudas tēriņiem Egila Levita paspārnē tiktu publiskota un ar to varētu iepazīties sabiedrība.,

„Par Valsts prezidenta kancelejas 2022.gada pārskatu

IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA [IP] līdz revīzijas departamenta lēmuma, ar kuru apstiprināts revīzijas ziņojums, spēkā stāšanās brīdim.

Ja revīzijas ziņojumā ir papildu norāde par ierobežotu pieejamību, ierobežotas pieejamības statuss attiecīgajai daļai tiek saglabāts arī pēc revīzijas ziņojuma spēkā stāšanās.

Revīzijas ziņojums “Par Valsts prezidenta kancelejas 2022.gada pārskatu”

Finanšu revīzija “Par Valsts prezidenta kancelejas 2022.gada pārskata sagatavošanas pareizību”

Revīziju veica valsts revidentes Ilze Jansone un Kristīne Toka, atbildīgā sektora vadītāja Nataļja Mihailova un departamenta direktore Inga Vilka, pamatojoties uz Valsts kontroles Ceturtā revīzijas departamenta 05.09.2022. revīzijas grafiku Nr.2.4.1-31/2022.

Revīzijas ziņojums stājas spēkā Valsts kontroles Ceturtā revīzijas departamenta lēmuma par revīzijas ziņojuma apstiprināšanu spēkā stāšanās brīdī.

Gada pārskata sagatavošana

Izņemot zemāk minēto, Valsts prezidenta kancelejas 2022.gada pārskats visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Valsts prezidenta kancelejas finansiālo stāvokli, tā izmaiņām un Valsts prezidenta kancelejas darbības rezultātiem gadā, kas noslēdzās 2022.gada 31.decembrī, un tas ir sagatavots atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

Valsts kontrole nav guvusi pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus par viena līguma ietvaros faktiski saņemtā [IP] pakalpojuma Trīs jūru iniciatīvas samita un samita sagatavošanas pasākuma vajadzībām apjomu un no tā izrietošo izdevumu [IP] euro apmērā pamatojumu, jo revīzijā nebija pieejama pilnīga, atbilstoša un savlaicīga informācij a par līguma izpildi, turklāt Valsts prezidenta kancelejas sniegtā informācija par faktiski saņemtā pakalpojuma apjomu revīzijas laikā vairākkārt tika precizēta.

Ieteikums

Revīzijā sniegts viens ieteikums, kuru ieviešot tiks nodrošināts, ka slēdzot pakalpojumu līgumus, [IP], darījuma slēgšanas un īstenošanas process ir izsekojams un tiek gūta pārliecība par saņemto pakalpojumu cenas un apjoma pamatotību un ticamību.

Gada parskata sagatavošana

Parskata daļa - izdevumi

Valsts kontrole nav guvusi pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus par viena līguma ietvaros faktiski saņemtā [IP] pakalpojuma Trīs jūru iniciatīvas samita un samita sagatavošanas pasākuma vajadzībām apjomu un no tā izrietošo izdevumu [IP] euro apmērā pamatojumu, jo revīzijā nebija pieejama pilnīga, atbilstoša un savlaicīga informācija par līguma izpildi - par faktiski nepieciešamā un saņemtā pakalpojuma apjomu, turklāt Valsts prezidenta kancelejas sniegtā informācija par faktiski saņemtā pakalpojuma apjomu revīzijas laikā vairākkārt tika precizēta.

Valsts prezidenta kancelejai (turpmāk - Kanceleja) Trīs jūru iniciatīvas samita un biznesa foruma organizēšanai 2022.gada 20., 21.jūnijā tika piešķirts finansējums 1 207 425 euro apmērā (samitam 2022.gada 20.jūnijā). Sākotnējais finansējums pasākuma īstenošanai tika pieprasīts, plānojot 2022.gada budžetu, prioritārā pasākuma ietvaros un tam tika piešķirti 568 000 euro2. Vēlāk jau 2022.gadā tā īstenošanai vēl divas reizes tika piešķirts papildu finansējums - 319 305 euro apmērā, pārdalot to no apropriācijas rezerves3, un 320 120 euro apmērā, piešķirot to no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem4.

Kopumā Kancelejas organizētajam pasākumam tika izlietoti 1 123 767 euro jeb 93% no tam piešķirtā finansējuma. Vienlaikus saistībā ar samita organizēšanu Kancelejas darbiniekiem tika piešķirtas naudas balvas vai piemaksas no Kancelejas pamatbudžeta līdzekļiem 45 840 euro apmērā - 23 darbiniekiem tika piešķirtas naudas balvas (42 184 euro) un astoņiem darbiniekiem tika piešķirtas piemaksas par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti (3656 euro). Pasākuma organizēšanā un nodrošināšanā piedalījās arī citas valsts institūcijas.

[IP]

[IP]

[IP]

Līgumā un tā pielikumos ir konstatētas vairākas nepilnības un pretrunas.

[IP]

[IP]

[IP]

[IP]

[IP]

[IP]

Grāmatvedības likums nosaka, ka grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai5.

[IP]

Pieņemšanas - [IP] - nodošanas aktā konstatētas vairākas neatbilstības un kļūdas.

[IP]

[IP]

[IP]

[IP]

[IP]

Ņemot vērā iepriekš minētās neatbilstības sniegtā [IP] pakalpojuma izdevumu attaisnojuma dokumentos, Kanceleja nav ievērojusi Grāmatvedības likuma prasības, kas nosaka, ka grāmatvedības sniegtajai informācijai ir jābūt pilnīgai, atbilstošai un savlaicīgai. Līdz ar to revīzijā nebija iespējams gūt pārliecību par faktiski saņemtā [IP] pakalpojuma apjomu un tā kopējo izdevumu [IP] euro apmērā pamatojumu.

Ieteikums

Valsts prezidenta kancelejai pilnveidot pasākumus līgumu sagatavošanas un slēgšanas procesā un to izpildes uzraudzībā, lai nodrošinātu, ka, slēdzot pakalpojumu līgumus, [IP], darījuma slēgšanas un īstenošanas process ir izsekojams un tiek gūta pārliecība par saņemto pakalpojumu cenas un apmēra pamatotību un ticamību.

Revīzijas raksturojums

Revīzijas mērķis

Revīzijas mērķis ir pārbaudīt gada pārskatu - vai 2022.gada pārskats visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Kancelejas finansiālo stāvokli, tā izmaiņām un Kancelejas darbības finansiālajiem rezultātiem un naudas plūsmu gadā, kas noslēdzās 2022.gada 31.decembrī, un vai tas ir sagatavots atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

Revidējamās vienības un revidentu atbildība

Kancelejas vadība ir atbildīga par gada pārskata sagatavošanu atbilstoši MK 19.06.2018. noteikumiem Nr.344 “Gada pārskata sagatavošanas kārtība” un tajā sniegtās informācijas patiesu uzrādīšanu saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Šī atbildība paredz izveidot, ieviest un uzturēt tādu iekšējās kontroles sistēmu, kura nodrošina gada pārskata sagatavošanu bez krāpšanas un kļūdu izraisītām neatbilstībām, kā arī izvēlēties un lietot piemērotu grāmatvedības politiku un, sagatavojot gada pārskatu, izvērtēt Kancelejas spēju turpināt darbību, ņemot vērā visu pieejamo informāciju par turpmākajiem iestādes plāniem, kas aptver vismaz 12 mēnešus pēc bilances datuma.

Valsts kontrole ir atbildīga par revīzijas vadību, pārraudzību, veikšanu, ziņojuma sagatavošanu un Valsts kontroles atzinuma sniegšanu, kas pamatojas uz revīzijas laikā gūtiem atbilstošiem, pietiekamiem un ticamiem revīzijas pierādījumiem. Revīzija veikta saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem.

Saskaņā ar šiem standartiem revīzijas grupa ievēro ētikas prasības un revīziju par gada pārskata sagatavošanu plāno un veic, lai iegūtu pietiekamu pārliecību, ka finanšu pārskatos nav būtisku kļūdu un neatbilstību un vadības ziņojumā iekļautā informācija nav būtiski atšķirīga no finanšu pārskatā iekļautās informācijas vai revīzijas laikā iegūtās citas informācijas vai arī kādā citā veidā tā nav būtiski sagrozīta.

Revīzijas pamatojums, apjoms un kritēriji

Finanšu revīzija “Par Valsts prezidenta kancelejas 2022.gada pārskata sagatavošanas pareizību” ir veikta, pamatojoties uz Valsts kontroles likuma 3.panta 2.punktu un Valsts kontroles Ceturtā revīzijas departamenta 05.09.2022. revīzijas grafiku Nr.2.4.1-31/2022.

Revīzijas laikā Valsts kontrole veica pārbaudes procedūras par gada pārskata sagatavošanas un darījumu atbilstību Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām. Revīzijā, izdarot profesionālus spriedumus un saglabājot profesionālo skepsi, revīzijas grupa:

■ identificēja un novērtēja risku, ka finanšu pārskatos varētu būt būtiskas krāpšanas vai kļūdu izraisītas neatbilstības, izstrādāja un veica revīzijas procedūras, kuru mērķis ir mazināt šos riskus, kā arī ieguva revīzijas pierādījumus, kas sniedz pietiekamu un atbilstošu pamatojumu Valsts kontroles atzinumam;

■    guva izpratni par revīzijai būtiskām revidējamās vienības iekšējām kontrolēm, lai izstrādātu un piemērotu pastāvošiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras, nevis lai sniegtu atzinumu par iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitāti;

■    izvērtēja izmantoto grāmatvedības uzskaites politiku atbilstību un grāmatvedības aplēšu un ar tām saistīto vadības uzrādīto skaidrojumu pamatotību;

■    izvērtēja vispārējo finanšu pārskatu struktūru un saturu, ieskaitot atklāto informāciju un skaidrojumus pielikumā, tostarp veica pārskata sakarību un pārskata datu atbilstības grāmatvedības uzskaites datiem pārbaudi, novērtēja vadības piemērotā darbības turpināšanas principa atbilstību un vērtēja, vai finanšu pārskati sniedz patiesu priekšstatu par pārskatā atklātajiem darījumiem un notikumiem;

■    iepazinās ar vadības ziņojumu un izvērtēja, vai tajā iekļautā informācija nav būtiski atšķirīga no finanšu pārskatā iekļautās informācijas vai revīzijas laikā iegūtās citas informācijas vai arī kādā citā veidā tā nav būtiski sagrozīta.

Revīzijas laikā izlases veidā pārbaudītas šādas Kancelejas pārskata daļas:

■    darījumu posteņi (tajā skaitā, veicot darījumu posteņu pārbaudi, iegūta pārliecības par bilances posteni Saistības (konts 5000)):

o atlīdzība (EKK 1000);

o mācību, darba un dienesta komandējumi, darba braucieni (EKK 2100); o pakalpojumi (EKK 2200);

■    bilances posteņi:

o pamatlīdzekļi (konts 1200); o uzkrājumi (konts 4000); o nomātie aktīvi (zembilances konts 0100)

un veikta gada pārskata sakarību pārbaude.

Revīzijas grupa ir konstatējusi, ka revīzijā nav galveno revīzijas jautājumu, par kuriem būtu jāziņo atbilstoši 701.starptautiskajam revīzijas standartam “Ziņošana par galvenajiem revīzijas jautājumiem neatkarīga revidenta ziņojumā”6. Galvenie revīzijas jautājumi ir jautājumi, kas ir aplūkoti revīzijā un pēc revidentu profesionālā sprieduma ir visnozīmīgākie pārskata perioda finanšu pārskatu revīzijā 701.starptautiskā revīzijas standarta kontekstā. Galvenos revīzijas jautājumus revīzijas grupa nosaka no jautājumiem, par kuriem ir ziņots revidējamās vienības vadībai un kuri revīzijas gaitā ir prasījuši pastiprinātu revidentu uzmanību. Valsts kontrole nesniedz atsevišķu atzinumu par šiem jautājumiem.

Revīzija nodrošināja pietiekamu pamatu revīzijas ziņojuma sagatavošanai.

Atsauces

1    Kancelejas izdevumu pieaugums pārskata gadā ir saistīts ar Trīs jūru iniciatīvas samita un biznesa foruma organizēšanai papildus piešķirtā finansējuma,

tajā skaitā prioritārajam pasākumam “Trīs jūru iniciatīvas (TJI) samita organizēšana 2022.gadā” piešķirtā finansējuma, izlietojumu (1,1 milj. euro), atalgojuma palielināšanu un darbinieku motivēšanas instrumentu pārskatīšanu, tajā skaitā prioritārajam pasākumam “Valsts prezidenta kancelejas kapacitātes stiprināšana” piešķirtā finansējuma izlietojumu (270,1 tūkst. euro) un prioritārajam pasākumam “Latvijas Republikas Satversmes pieņemšanas simtgades atzīmēšana” piešķirtā finansējuma izlietojumu (150,0 tūkst. euro).

2 Likuma “Par valsts budžetu 2022.gadam” paskaidrojumi.

3 Finanšu ministrijas 25.04.2022. rīkojums Nr.249 “Par apropriācijas pārdali”.

4 Ministru kabineta 01.06.2022. rīkojums Nr.404 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

5 Grāmatvedības likuma 6.panta ceturtā daļa.

6 Starptautiskos revīzijas standartus finanšu revīziju jomā izmanto arī Starptautiskā Augstāko revīzijas iestāžu organizācija (INTOSAI), kā arī tie saskaņā ar Valsts kontroles likuma 1. panta trešo daļu ir saistoši Valsts kontrolei, kas veic revīzijas atbilstoši starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...