Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts kontroles kritiskā vēstule premjerei Laimdotai Straujumai (Vienotība), ko šodien publicējam, nobremzējusi koalīcijas padomē jau atbalstīto, pretrunīgo Ekonomikas ministrijas (EM) ieceri noteikt tās pārziņā esošo Privatizācijas aģentūru par visu valsts kapitālsabiedrību pārvaldības koordinējošo institūciju. Tas dotu zaļo zemnieku pašlaik vadītajai EM ietekmi pār citu ministriju pārvaldītajām kapitālsabiedrībām.

Atsevišķos koalīcijas politiķos satraukumu bija radījis fakts, ka šis jauninājums nozīmētu ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) kā Privatizācijas aģentūras politiskā pārrauga ietekmi uz kapitālsabiedrībām, kas atrodas citu partiju deleģēto ministru pārraudzībā. Tas nozīmētu arī zaļo zemnieku saimniecisko ietekmi, piemēram, uz Vienotības vadītās Satiksmes ministrijas naudīgajām kapitālsabiedrībām.

Tomēr 23. februāra koalīcijas padomes sēdē šis EM virzītais ziņojums tika virzīts apstiprināšanai valdībā, un vismaz daļēji to varēja skaidrot ar faktu, ka divu koalīcijas partneru – ZZS un Nacionālās apvienības – spices bija vienojušās par nacionāļu cilvēka virzīšanu Privatizācijas aģentūras valdē. Ministre Reizniece-Ozola pēc publiskas kritikas par Baibas Brokas bijušās biroja vadītājas Annijas Freimanes neatbilstību šāda līmeņa amatam tomēr no vienošanās atkāpās. Bet jautājuma nevirzīšana ne uz 24. februāra, ne 3. marta valdības sēdi skaidrojama ar Valsts kontroles negatīvo atzinumu. 

Lai gan formāli Privatizācijas aģentūrai kā koordinācijas institūcijai nebija paredzēts nodot turējumā valsts kapitāla daļas un mainīt esošos valsts kapitāla daļu turētājus kapitālsabiedrībās, realitātē EM sagatavotie un virzībai uz apstiprināšanu valdībās sēdē akceptētie priekšlikumi paredzēja tai piešķirt būtisku ietekmi uz visu valsts kapitālsabiedrību pārvaldību.

Tādēļ Valsts kontrole 23. februārī premjerei Straujumai nosūtītajā vēstulē brīdina, ka, ieviešot šādu modeli, "uz valsts kapitāla pārvaldību citās kapitālsabiedrībās un lēmumu pieņemšanā ir iespējama nepamatota ietekme no Valsts akciju sabiedrības Privatizācijas aģentūra valsts kapitāla daļu turētāja [Ekonomikas ministrijas un ekonomikas ministra kā kapitāla daļu turētāja pārstāvja] puses, piemēram, uzticības neizteikšana izpildinstitūcijai". 

Saskaņā ar EM piedāvāto modeli koordinācijas institūcijas, šai gadījumā – Privatizācijas aģentūras – izvirzītajiem pārstāvjiem būtu pastāvīgas tiesības piedalīties citu kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu nominācijas komisijās. Kā zināms, pēc likuma valsts kapitālsabiedrībās padomes var tikt atjaunotas no 2016. gada 1. janvāra. Tāpat Privatizācijas aģentūrai tiktu dotas tiesības noteikt valsts kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļu atlases kritērijus un atalgojuma apmēru.

Valsts kontrole norāda, ka arī pati Privatizācijas aģentūra, kurai iecerēts uzticēt kapitālsabiedrību pārvaldības koordinēšanu, ir kapitālsabiedrība, tādēļ izveidotos situācija, kad "viena kapitālsabiedrība pārvalda citas".

Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai

Par valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības koordinācijas institūciju

Ļ.cien. L.Straujumas kundze!

Valsts kontrole ir iepazinusies ar Ekonomikas ministrijas izstrādāto Informatīvo ziņojumu „Par valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības koordinācijas institūciju" (turpmāk - Ziņojums).

Ziņojumā ir sniegts priekšlikums konceptuāli atbalstīt, ka Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk - Kapitālsabiedrību pārvaldības likums) 22.panta otrajā daļā noteikto koordinācijas institūcijas uzdevumu izpildi nodrošinās VAS "Privatizācijas aģentūra ".

Ņemot vērā valsts kapitāla pārvaldības konceptuālos jautājumus un Valsts kontroles pēdējo gadu laikā veiktajās revīzijās par valsts kapitālsabiedrību darbību konstatēto, vēlamies vērst uzmanību uz apsvērumiem, kas Valsts kontroles ieskatā norāda uz to, ka nav pieļaujama situācija, ka VAS "Privatizācijas aģentūra" pilda Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 22.panta otrajā daļā noteiktos koordinācijas institūcijas uzdevumus.

[1] OECD vadlīnijas nepārprotami paredz, ka ir jānodrošina visu kapitāldaļu īpašnieku vienlīdzība un mazākuma dalībnieku interešu aizsardzība [..]', Uzticot koordinācijas uzdevumus valsts kapitālsabiedrībai - VAS "Privatizācijas aģentūra", tiek veidota situācija, ka viena valsts kapitālsabiedrība pārvalda citas. Turklāt VAS "Privatizācijas aģentūra" darbības procesā attiecībā uz valsts kapitāla pārvaldību citās kapitālsabiedrībās un lēmumu pieņemšanā ir iespējama nepamatota ietekme no VAS "Privatizācijas aģentūra" valsts kapitāla daļu turētāja puses, piemeram, uzticības neizteikšana izpildinstitūcijai.

[2] Vienlaikus vēlamies vērst uzmanību, ka Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijā (apstiprināta ar Ministru kabineta rīkojumu „Par Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepciju" Nr.246, turpmāk - Koncepcija) ir vērtēts jautājums par Centralizētās pārvaldības institūcijas izveidošanu un tās statusu. Ministru kabinets ir atbalstījis daļēji centralizētā modeļa ieviešanu, valsts kapitāla daļu pārvaldību sadalot starp nozares ministriju un Centralizēto pārvaldības institūciju (Koordinācijas institūciju), kuru paredzēts veidot kā valsts pārvaldes iestādi ar valsts budžeta finansējumu.

[3] Turklāt, veicot likumā noteiktās funkcijas VAS "Privatizācijas aģentūra" pildīs privātpersonai, t.i, kapitālsabiedrībai neraksturīgus uzdevumus, piemēram:

- atbilstoši Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 22.panta otrajai daļai - izstrādās kapitālsabiedrību un kapitāla daļu efektīvas pārvaldības vadlīnijas, sniegs valsts kapitāla daļu turētājiem atzinumus, konsultēs Ministru kabinetu, publiskas personas kapitāla daļu turētājus un kapitālsabiedrības par korporatīvās pārvaldības ieviešanas aspektiem, atbilstoši kompetencei izstrādās un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegs Ministru kabinetam apstiprināšanai tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus, sniegs atzinumu Ministru kabinetam par valsts līdzdalības iegūšanu, saglabāšanu vai izbeigšanu, kā arī pēc atvasinātas publiskas personas pieprasījuma sniegs viedokli par attiecīgās atvasinātās publiskās personas līdzdalības iegūšanu vai izbeigšanu noteiktā kapitālsabiedrībā;

- atbilstoši Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 23.panta pirmajai daļai - pieprasīs un saņems no publisku personu orgāniem, kapitāla daļu turētājiem vai valsts kapitālsabiedrībām attiecīgo uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju, sniegs atzinumus par citu valsts institūciju sagatavotajiem politikas plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem, kuros tieši vai netieši skarti publiskas personas kapitāla daļu pārvaldes jautājumi, sagatavos un noteiktā kārtībā iesniegs Ministru kabinetam izskatīšanai ar koordinācijas institūcijas funkciju izpildes nodrošināšanu saistītos tiesību aktus un politikas plānošanas dokumentus.

Vēršam uzmanību uz iespējamu pretrunu ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 41.panta otro daļu, kas nosaka uzdevumus, kurus pat ar likumu nedrīkst deleģēt privātpersonai, proti, politikas veidošanu un attīstības plānošanu, darbības koordināciju, pārraudzības funkcijas. Pēc būtības šo funkciju būtu jāveic iestādei, nevis citai kapitālsabiedrībai, kura pati būtu koordinējošās institūcijas subjekts.

[4]  Ziņojumam nav pievienota aplēse par ziņojuma II.sadaļā noteikto uzdevumu izpildes plānoto budžetu, tomēr Valsts kontroles ieskatā plānoto uzdevumu izpildei varētu tikt pieprasīts pietiekami būtisks finansējuma apjoms.

[5]  Piedāvātie koordinējošās institūcijas uzdevumi ir konsultatīva rakstura, un būtu nepieciešamas atkārtoti izvērtēt šādu konsultatīvu pasākumu nepieciešamību.

Ņemot vērā, ka koordinācijas institūcijas pilnvaras, kas noteiktas Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma būtiski atšķiras no sākotnējās pieejas Šādas institūcijas izveidei, kas paredzēja valsts kapitāldaļu pārvaldības centralizāciju, Valsts kontroles ieskatā minētās institūcijas uzdevumi šobrīd būtu rūpīgi jāvērtē saistībā ar valsts budžeta līdzekļu lietderīgu izmantošanu.

Piemēram, kapitālsabiedrību efektīvas pārvaldības vadlīnijas ir izstrādātas un arī piemērotas Baltijas kontekstam. Valsts kontroles revīzijās konstatētais norāda, ka

ministrijas - kapitāldaļu turētāji un kapitālsabiedrību vadītāji, kuri ir vēlējušies minētās vadlīnijas piemērot, to ir spējuši izdarīt, savukārt vēl papildu vadlīniju izstrāde Valsts kontroles ieskatā neuzlabos situāciju ministrijās un kapitālsabiedrībās, kuru vadība nav vēlējusies un joprojām nav motivēta izmantot ne OECD, ne Baltijas vadlīnijas.

Koordinācijas institūcijai paredzēts uzticēt atzinumu sniegšanu par kapitālsabiedrību stratēģijām un Ministru kabinetam - par līdzdalības iegūšanu/izbeigšanu kapitālsabiedrībā, nenorādot, vai šie atzinumi to saņēmējiem būs saistoši. Valsts kontroles revīziju rezultāti norāda, ka nesaistošu atzinumu gadījumā to izstrādei nepieciešamo finanšu līdzekļu izlietojuma lietderība ir apšaubāma, jo pastāv tendence šāda veida atzinumus neņemt vērā.

Tādējādi koordinācijas institūcijas ieguldījums vienā no būtiskāko OECD vadlīnijās labākai valsts kapitālsabiedrību pārvaldīšanai noteikto principu - valstij ir jābūt aktīvam un informētam īpašniekam, nosakot skaidru un konsekventu īpašumtiesību politiku, nodrošinot caurskatāmu un atbildīgu valsts kapitālsabiedrību pārvaldību ar nepieciešamo profesionalitāti un efektivitāti, ieviešanu praksē - īstenošanā faktiski nav sagaidāms.

Ņemot vērā iepriekš minēto un Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijā izvērtēto un Ministru kabineta atbalstīto Latvijā ieviešamā valsts kapitāla daļu pārvaldības modeli, svarīgi, lai koordinācijas institūcija būtu valsts pārvaldes iestāde (vai tās struktūrvienība) un tai nebūtu tieša finansiāla un institucionālā rakstura saistību ar tās pārvaldībā esošajām kapitālsabiedrībām.

Ar cieņu

E.Krūmiņa, valsts kontroliere

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...