Valsts kontroles komentārs par Ministru prezidenta Māra Kučinska publiskajiem izteikumiem
Valsts kontrole10.05.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts kontrole pauž neizpratni par valdības vadītāja Māra Kučinska medijiem pausto viedokli par Valsts kontroles secinājumiem par gadiem ieilgušu bezdarbību iekšlietu nozares nekustamo īpašumu pārvaldīšanā un dubultajiem standartiem amatpersonu darbībā.
Par visu graujošajiem uzlidojumiem
Augstākās revīzijas iestādes loma demokrātiskā valstī ir būt par nozīmīgu publiskās pārvaldes attīstības stūrakmeni, veicinot godprātīgu, likumīgu un sabiedrības interesēm atbilstošu rīcību ar valsts naudu un mantu. Mēs labticīgi paļaujamies, ka Ministru prezidents izprot šo Valsts kontroles lomu, norādot, ka arī jautājumā par iekšlietu nozares nekustamo īpašumu revīzijā konstatētajiem pārkāpumiem ir jāveic nepieciešamās pārbaudes un atbildīgie jāsauc pie paredzētās atbildības.
Tomēr izteikumi par "visa sagraušanu", publiski augstākās revīzijas iestādes darbu nodēvējot par "uzlidojumiem", ir nepārdomāti un neveicina ne labu sadarbību publiskajā pārvaldē, ne arī sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei.
Stāsts nav par šļūtenēm un medībām
Konkrētie fakti par medību klubu ugunsdzēsēju depo vai trim miljoniem neatbilstoši izlietotu nodokļu maksātāju naudu, vai situācija, kad vadoša nozares amatpersona maksā vairākkārt mazāku īres maksu par salīdzināmiem pakalpojumiem, kamēr īstie ugunsdzēsēji-glābēji spiesti paši sev gādāt elementāru aprīkojumu un apmēbelēt telpas saviem spēkiem, ir tikai sekas gadiem ieilgušai bezdarbībai, augstu amatpersonu bezatbildībai un acīmredzamai visatļautības un nesodāmības sajūtai. Tēlaini izsakoties, kājas medību klubiņam lauku depo aug nozares amatpersonu gaiteņos, pašlabuma domāšanā un padomiskā pseidomorālē.
Skaļākie pārkāpumi tiek nosaukti vārdā, lai izgaismotu patiesos problēmu cēloņus, pievērstu tiem beidzot amatpersonu uzmanību un mudinātu šos cēloņus novērst.
Beidzot jārada priekšnosacījumi efektīvai iekšlietu nozares nekustamo īpašumu pārvaldībai, jānodrošina vienota īpašumu uzskaite, jāizvērtē to izmantošanas nepieciešamība, labākas izmantošanas alternatīvas. Nepieciešams arī vienots plāns visu nekustamo īpašumu uzlabošanai. Nav ieviesta vienota īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas politika, un līdz šim īstenotie pasākumi neatbilst ne Ministru kabineta noteiktajiem principiem, ne arī pašas Iekšlietu ministrijas 2007. gadā apstiprinātajā koncepcijā definētajiem mērķiem.
Negribētos domāt, ka valdības vadītājs to nesaprot vai vēlas piesegt, noklusēt un izlikties neredzam. Kritika ne vienmēr ir patīkama, taču tā jāprot uzklausīt un izmantot nozares un valsts attīstībai.
Atbildot Ministru prezidenta izteikumiem par nepieciešamību Valsts kontroles revīziju laikā piesaistīt ekspertus, informējam, ka satraukumam nav pamata. Esam revīzijas laikā piesaistījuši ekspertus un sarunājušies ar nozari, lai vēl vairāk stiprinātu revīziju objektivitāti un vispusīgu konkrēto jautājumu izvērtējumu. Kā atzinusi Iekšlietu ministrija, Valsts kontroles revīzijā sniegtie ieteikumi palīdzēs uzlabot iekšlietu nozares infrastruktūras pārvaldību, apsaimniekošanu un nodrošināt ekonomisku valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.
Detalizēts skaidrojums skatāms arī Valsts kontroles mājaslapā.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.