Valsts kontrolieris jauns, bet „ģimenes uzņēmumi” Valsts kontrolē tie paši vecie
Anonīmais revidents05.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nesen ievēlētais valsts kontrolieris Rolands Irklis turpina iemīto taciņu Elitas Krūmiņas laikā un par valsts budžeta līdzekļiem uztur padomnieku Ivo Valdovski ar nepilnu 3000 eiro mēnešalgu[1], kuram, iespējams, pat nav augstākās izglītības - tā pēdējā laikā runā audita iestādes kolektīvā.
Cik zināms, tad padomnieks “komunikācijas jautājumos” savas dzīves laikā strādājis dažādās sabiedrisko attiecību aģentūrās, bet vērā ņemamus panākumus nozares vidū nav ieguvis.
Pilsētā runā, ka savu nozīmīgāko karjeras sasniegumu PR speciālists uzskata bēdīgi slavenās “Zatlera Reformu partijas” izpilddirektora amatu. Ivo Valdovska panākumi šajā projektā ir novērtējami “pēdiņās” ar izcilību, jo tieši viņa vadībā partija tika likvidēta.
Tikmēr joprojām lielai daļai Valsts kontroles darbinieku nav skaidrs, kādus pienākumus ikdienā konkrētais padomnieks veic un par ko tad īsti saņem uz valsts pārvaldes fona iespaidīgo mēnešalgu.
Zīmīgi, ka Elitas Krūmiņas pilnvaru laikā padomnieks jau reizi ir ticis atlaists, taču pēc neilga laika atkal pieņemts darbā. Iespējams, par labu šajā situācijā nāca arī tas, ka padomnieka laulātā dzīvesbiedre ir iestādē atbildīga par personāla politiku, jo ieņem personāla daļas vadītājas amatu.
Līdz ar to varam secināt, ka jaunais un apņēmīgais iestādes vadītājs vistiešāk atbalsta šādus ģimenes uzņēmumus valsts pārvaldes iekšienē, kurā pieņemts stutēt vienam otru neatkarīgi no profesionālajām prasmēm un iegūtās izglītības.
Nepilnu trīs gadu laikā šāda komunikācijas eksperta piesaiste Valsts kontrolei ir potenciāli izmaksājusi vairāk nekā 100 000 eiro (36 mēneši x 3000 eiro).
Red.piez. Uz uzdotajiem jautājumiem šai sakarā Valsts kontroles vadība pagaidām nav atbildējusi.
[1]Valsts kontrole. Darba un izaugsmes iespējas. https://www.lrvk.gov.lv/uploads/files/Aktualitates/Publications/VK_areja%20majas%20lapa_Algu%20diapazoni%20no%2001.01.2021_3.pdf
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.