Valsts kontrolieris: mūsu patiesības kritērijs ir „re:čekistu” paustā patiesība
PIETIEK28.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Savos spriedumos Valsts kontroles vadība vadās nevis pēc pašu veiktas faktu pārbaudes, bet gan pēc Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra re:baltica veiktās apgalvojumu faktu pārbaudes re:check, - to, oficiālā vēstulē skaidrojot nodomu atlaist Valsts kontroles preses sekretāri Līgu Krapāni par atļaušanos parakstīt atklāto vēstuli, kurā uzdoti jautājumi Covid vakcinācijas sakarā, paziņojis jaunais valsts kontrolieris, ar partiju Vienotība cieši saistītais Rolands Irklis. Pietiek šodien publicē viņa skaidrojumus pilnā apmērā.
Vai Valsts kontrolē eksistē darbinieku ētikas kodekss vai līdzīgs dokuments?
Valsts kontrolē spēkā ir Valsts kontroles Ētikas kodekss (apstiprināts Valsts kontroles padomes 2014.gada 24.novembra sēdē (protokols Nr.64, 3.§)), kā arī Valsts kontroles ētikas kodeksa rokasgrāmata (apstiprināta Valsts kontroles padomes 2015.gada 30.novembra sēdē (protokols Nr.61, 4.§)).
Ētikas prasības attiecībā uz augstākajām revīzijas iestādēm un uz tās darbiniekiem ir noteiktas ISSAI 130 : Ētikas kodekss (Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas ISSAI standartus izdevusi Starptautiskā Augstāko revīzijas iestāžu organizācija (INTOSAI)).
Vai šajā dokumentā ir jebkādā formā iekļauts aizliegums Valsts kontroles darbiniekiem piedalīties sabiedriskajā dzīvē, tostarp izteikt viedokli par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem?
Aizliegums Valsts kontroles darbiniekiem piedalīties sabiedriskajā dzīvē nav noteikts, bet rīcībai ir jāatbilst Valsts kontroles Ētikas kodeksa prasībām. Tā piemēram, Valsts kontroles Ētikas kodeksa otrais punkts nosaka, ka Valsts kontroles darbinieki savā profesionālajā darbībā ir neatkarīgi un objektīvi, kā arī politiski neitrāli. Tāpēc revīzijas iestādes darbinieku izteikumi par revidējamām jomām un/vai iesaiste pilsoniskās aktivitātēs, ja tās skar revidējamās jomas, no revīzijas starptautisko standartu viedokļa ir uzskatāms par neatkarības un objektivitātes risku revīzijas iestādei.
Vai jelkāds cits Valsts kontroles iekšējs dokuments aizliedz Valsts kontroles darbiniekiem piedalīties sabiedriskajā dzīvē, tostarp izteikt viedokli par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem?
Aizliegums Valsts kontroles darbiniekiem piedalīties sabiedriskajā dzīvē nav noteikts citos iekšējos dokumentos, Valsts kontroles darba kārtības noteikumos (apstiprināti Valsts kontroles padomes 2011.gada 28.februāra sēdē (protokols Nr.10, 1.§)) ir noteikts pienākums ievērot Valsts kontroles Ētikas kodeksu.
Ja jā, miniet šo dokumentu un nosūtiet man tā kopiju. Ja nē, sniedziet skaidrojumu par to, ar kādu pamatojumu Valsts kontroles vadība mēģina ierobežot darbinieces tiesības izteikt viedokli par sabiedrībai nozīmīgu jautājumu un pat, kā izriet no publikācijas, sodīt darbinieci par šāda viedokļa izteikšanu.
Ņemot vērā, ka Valsts kontrole veic pārbaudes saistībā ar piešķirto līdzekļu COVID – 19 pārvarēšanai un seku novēršanai izlietojumu, tai skaitā saistībā ar Covid-19 testēšanas programmu un vakcināciju, izsakot viedokli, ir jāievēro Valsts kontroles Ētikas kodekss.
Lūdzu, miniet konkrētos Valsts kontroles vadības pārstāvjus (vārds, uzvārds, ieņemamais amats), kuri ierosinājuši šādu ierobežošanu un iespējamu sodīšanu.
Valsts kontroles Ētikas kodeksu ir apstiprinājusi Valsts kontroles padome. Saskaņā ar Valsts kontroles Ētikas komisijas nolikumu, lietu par darbinieka Ētikas kodeksa pārkāpumu Ētikas komisijā var ierosināt ar iesniegumu vai sūdzību Valsts kontroles darbinieks, revidējamās vienības pārstāvis, citas valsts vai pašvaldību iestādes pārstāvis, cita persona, kuras intereses tieši ir aizskārusi Valsts kontroles darbinieka rīcība.
Miniet konkrētos Valsts kontroles vadības pārstāvjus (vārds, uzvārds, ieņemamais amats), kuri, kā minēts publikācijā, „tuvākajās dienās lems par Valsts kontroles tālāko rīcību šajā jautājumā”.
Valsts kontroles darbu vada valsts kontrolieris, līdz ar to par konkrētajām darbībām var lemt valsts kontrolieris.
Attiecībā uz L.Krapānes parakstīto vēstuli Jūsu iestādes pašreizējais vadītājs R. Irklis Latvijas radio ir izteicies, ka minētā persona esot parakstījusi vēstuli, "kura satur nepatiesu informāciju". Vēlos no Jūsu iestādes saņemt skaidrojumu – kas tieši minētajā vēstulē atbilstoši tās vadītāja paustajām ziņām ir „nepatiesa informācija”.
Intervijā Valsts kontrolieris atsaucas uz Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra re:baltica veikto apgalvojumu faktu pārbaudi re:check. Tā atklāj vairākas faktu neatbilstības vēstules saturā. Ar publikāciju var iepazīties pievienotajā saitē:
https://rebaltica.lv/2021/06/jalabo-inficesanas-statistika-atklatas-vestules-autori-maldina-par-testiem-un-vakcinam/
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
