Iesaki rakstu: 
Idiotijas maratona distances garums nebūs 42 kilometri un 195 metri. Nebūs maratona distances klasiskais garums. Distances garumu nosacīs vēsturiskais liktenis. Idiotijas maratons var finišēt pirms 42 kilometriem un 195 metriem. Idiotijas maratons var turpināties relatīvi ilgi pēc klasiskās finiša līnijas šķērsošanas. Respektīvi, idiotijas maratona garums nav prognozējams.
Tam ir skaists iemesls. Valsts kraha garums nav nosakāms. Tāds ir skaistais iemesls. Zināms ir vienīgi tas, ka valsts krahs praktiski ir idiotijas maratons – relatīvi gara distance. Tās garumu, kā jau minēju, nosaka vēsturiskais liktenis.
Latvijai noteikti ir savs vēsturiskais liktenis. Taču reizē tas ir atkarīgs no citu tautu vēsturiskā likteņa. Turklāt kraha apstākļos citu tautu vēsturiskajam liktenim (ārējam spēkam) var izrādīties izšķirošais vārds mūsmājas idiotijas maratona apturēšanā.
Brīdinājums par idiotijas maratonu šalcoši piepildās. Nesenais valsts apvērsums (hibrīdapvērsums) liecināja par valsts krahu. Valsts kraha apstākļos dzīves baudīšana neapstājās. Latviešu nomācošajam vairākumam nav jābēdājās. Valsts krahs viņiem neko neatņem. Kraha apstākļos izzūd racionālistiskums valstiskajos procesos. Valstiskie procesi kļūst bezjēdzīgi, aplami, idiotiski, šizofrēniski, naivi, primitīvi, muļķīgi, pirmatnēji mežonīgi, bez lietpratības, zināšanām, izpratnes. Valstiskajos procesos dominē ārprātīga iracionalitāte – totāla neatbilstība veselajam saprātam. Valstiskie procesi pārvēršās idiotijas maratonā. Tajā valdošās kliķes „politiķi” savstarpēji sacenšas idiotisma suflēšanā, tiecoties valsts labā pateikt priekšā pēc iespējas idiotiskāku priekšlikumu.
Tāds bija brīdinājums. Tas šalcoši piepildās. Pēc „Āboltiņas labojumiem” („Gestapo grozījumiem”) idiotijas maratons turpinās, un nupat ir izsuflēts vēl prāvāks idiotisms.
Medijos ir publicēts likumprojekts „Grozījums Nacionālās drošības likumā”. Valdošā kliķe vēlas aizliegt cilvēkiem izceļot no LR. Tam ir grūti ticēt. Bet tas ir fakts. Valdošai kliķei ir tāds projekts.
Likumprojektā ir teikts: „(1) Pilsonim, nepilsonim vai personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss, ir aizliegts izceļot no Latvijas Republikas, ja iekšlietu ministrs ir pieņēmis lēmumu par aizliegumu izceļot no Latvijas Republikas. (2) Iekšlietu ministrs pieņem lēmumu par aizliegumu pilsonim, nepilsonim vai personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss, izceļot no Latvijas Republikas uz noteiktu laiku līdz trim gadiem, ja valsts drošības iestāde ir konstatējusi, ka minētā persona ārvalstīs plāno dalību tādos pasākumos, kā rezultātā persona var radikalizēties tādā mērā, ka atgriežoties Latvijas Republikā tā varētu apdraudēt valsts drošību un sabiedrības intereses, vai ja persona savu īpašību dēļ nespēj apzināties dalības sekas minētajos pasākumos. (3) Pilsonim, nepilsonim vai personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss, par kuru pieņemts lēmums saskaņā ar šā panta otro daļu, viena mēneša laikā pēc lēmuma uzzināšanas ir tiesības to pārsūdzēt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur šā panta otrajā daļā minētā lēmuma izpildi. Pieteicējs nav tiesīgs lūgt tiesai apturēt šā lēmuma darbību.”
Valsts kraha apstākļos nekas cits nebija gaidāms. Turpmāk noteikti būs vēl debilākas izdarības. Dominēs princips „Jo tālāk, jo trakāk”. Valsts kraha mentalitāte ne uz ko saprātīgu nav spējīga.
Pilnīgs idiotisms ir norma "Iekšlietu ministrs pieņem lēmumu par aizliegumu pilsonim, nepilsonim vai personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss, izceļot no Latvijas Republikas uz noteiktu laiku līdz trim gadiem, ja valsts drošības iestāde ir konstatējusi, ka minētā persona ārvalstīs plāno dalību tādos pasākumos, kā rezultātā persona var radikalizēties tādā mērā, ka atgriežoties Latvijas Republikā tā varētu apdraudēt valsts drošību un sabiedrības intereses, vai ja persona savu īpašību dēļ nespēj apzināties dalības sekas minētajos pasākumos”.
Atkārtoju: tas ir pilnīgs idiotisms. Piemēram, attiecībā uz zinātni. Ņemot vērā mūsu specvīru apšaubāmās spējas valsts īstas drošības jautājumos, jebkurš zinātniskais pasākums ārzemēs var tikt interpretēts kā kaitīgs latvietim, aizliedzot viņam to apmeklēt. Interesanti, kurš DP izlems, kādi zinātniskie pasākumi ir kaitīgi vai nekaitīgi Latvijai? Esmu pārliecināts, ka tādiem kadriem (šī likumprojekta autoriem) kā Kozlovska kungs un Pētersones-Godmanes kundze jebkurš zinātniskais pasākums liekas cilvēkiem kaitīgs un cilvēku veselībai bīstams.
Tiekamies ar nesalīdzināmi lielāku idiotismu nekā "Āboltiņas labojumos". Tas ir pilnīgi skaidrs. Lai to secinātu, pietiek ar frāzi "minētā persona ārvalstīs plāno dalību tādos pasākumos, kā rezultātā persona var radikalizēties tādā mērā, ka atgriežoties Latvijas Republikā tā varētu apdraudēt valsts drošību un sabiedrības intereses, vai ja persona savu īpašību dēļ nespēj apzināties dalības sekas minētajos pasākumos."
Ko nozīmē „radikalizēties”? Ja kāds latviešu pederasts aizbrauks uz kādu pederastu saietu un „radikalizēsies” vēl pašpārliecinātākā pederastā, vai tas apdraudēs jeb neapdraudēs valsts drošību un sabiedrības intereses? Vai Latvijai būs kāds labums, ja latvietis ārzemēs apmeklēs šī teksta ilustrācijā atspoguļotās ievirzes pasākumu? Bet vispār, kā tiks fiksēts, vai pederasts ir radikalizējies jeb nav radikalizējies? Vai mūsu slavenākais pederasts Rinkēvičs pēc katra ārzemju brauciena „radikalizējās” jeb „neradikalizējās”? Kas pederastam būs jādara, lai DP pārliecinātu par savu nevēlēšanos „radikalizēties” ārzemju pederastu pasākumā? Varbūt jāšķiras no sava „krāniņa” jeb no kaut kā cita? Vai pietiks ar zināmu summu?
Atceroties vidiņviņķelisko deģenerātu tendenci „homoseksualizēt” latviešu garu, dvēseli un prātu, skaidrs, ka latviešus izlaidīs tikai uz pederastu orģijām. Tāds laiks var ļoti ātri pienākt, ja tauta jeb kāds ārējais spēks neapturēs valdošās kliķes idiotijas maratonu.
Kā saka, kronis visai šai idiotijai ir vārdi „ja persona savu īpašību dēļ nespēj apzināties dalības sekas minētajos pasākumos”.
Ko tas nozīmē? Par kādām personas „īpašībām” ir runa? Vai runa ir par garīgi neadekvātiem indivīdiem? Vai runa ir par idiotiem, kuri nezina, uz kurieni brauc un ko darīs pēc atgriešanās Latvijā?
Protams, protams! Tas ir zināms, ka idioti pret visiem izturās kā pret idiotiem. Tā ir idiotu mūžsena īpašība. Protams, protams, idiotijas maratonā tā ir ļoti noderīga īpašība. Likumprojekta autori šajā ziņā ir viskompetentākie.
Vārdu sakot, Latvijas tauta atkal ir aplaimota ar kārtējo idiotisma šķebīgo porciju. Par idiotu potenciāli ir kļuvis ikviens Latvijas iedzīvotājs – „persona savu īpašību dēļ”.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.