Valsts simbolu zaimošana ir nežēlīgi jāizskauž jebkurā formā
Anita Rogovska*22.05.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
It kā Latvijas Republikas Krimināllikuma 93. pants „Valsts simbolu zaimošana” visu nosaka precīzi: „Par Latvijas valsts ģerboņa vai Latvijas valsts karoga noraušanu, saplēšanu, salaušanu, iznīcināšanu vai par citādu šo valsts simbolu zaimošanu, kā arī par Latvijas valsts himnas publisku zaimošanu - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.”
Taču diemžēl šis ir viens no neskaitāmajiem mūsu valsts normatīvo aktu pantiem un punktiem, kuros tiesībsargāšanas iestādes raugās nevis uz likuma garu, bet tikai uz burtu. Ļoti bieži pat arī ne uz to.
Oficiālā izdevuma „Latvijas Vēstnesis” publikācijās par valsts simbolu zaimošanu pēdējos desmit gados ir precīzi salikti visi punkti uz „i”.
Necieņa ir publiski veikta, apzināta darbība ar mērķi ignorēt sabiedrībā vispārpieņemtās paražas, kas nosaka valsts simbolu godināšanas veidu. Necieņa ir arī bezdarbība, kas izpaužas kā pietiekamas rūpības trūkums pret valsts simbolu.
Valsts simbolus lieto ne tikai pati valsts, bet noteiktās situācijās arī tās iedzīvotāji, tādēļ ir svarīga to izpratne un aizsardzība. Valsts simbolos ir ietverta valsts identitāte – izcelsme, vēsture, iekārta un valsts filozofija.
Latvijas valstij ir trīs valsts simboli: karogs, himna un ģerbonis. Valsts karogs ir nacionālās piederības zīme. Valsts ģerbonis simbolizē valsts varu. Valsts himna ir tautas svinīgā lūgšana.
Pirms dažiem mēnešiem mēs visi uzzinājām par absurdo situāciju – mūsu tiesībsargāšanas iestāžu skatījumā ne tikai izrādīt necieņu, bet pat klaji ņirgāties un zaimot nedrīkst valsts karogu, bet drīkst… valsts karoga attēlu.
Manā – un, domāju, arī ikviena Latvijas pilsoņa un patriota – apziņā ņirgāšanās nav pieļaujama attiecībā uz karogu, bet arī uz tā jebkāda veida attēlojumiem, un ne tikai uz visu ģerboni „taustāmā formā”, bet arī uz tā attēliem un tā sastāvdaļām.
Likuma „Par Latvijas valsts ģerboni”, ko pieņēmusi Saeima un izsludinājis Valsts prezidents, ir ļoti skaidri aprakstīts, kas ietilpst lielajā un mazajā valsts ģerbonī. Cita starpā minēts – lielajā Latvijas valsts ģerbonī „virs vairoga puslokā trīs zelta zvaigznes”, bet mazais valsts ģerbonis ir „lielā valsts ģerboņa vairogs, virs kura puslokā trīs zelta zvaigznes”.
Tieši saistībā ar šīm zvaigznēm tad arī saistīta šī mana vēršanās pie Jums un sabiedrības.
Mēs visi labi zinām, ko šīs trīs zelta zvaigznes nozīmē. Tās ir neatņemama valsts ģerboņa sastāvdaļa, un tāpēc uz tām bez kādām atrunām attiecināms manis citētais Krimināllikuma pants.
Bet vai tas tā tiešām notiek? Šajās dienās tiek plaši reklamēta grāmata, uz kuras vāka veselas divas reizes šī Latvijas valsts ģerboņa sastāvdaļa tiek zaimota un izņirgāta.
Uz tā attēlotas Latvijas valsts visaugstākā, visnovērtētākā un vissvētākā apbalvojuma - Triju Zvaigžņu Ordeņa pirmās šķiras sastāvdaļas, taču zelta zvaigžņu vietā ir eiro un dolāra grafiskie apzīmējumi.
Nav šaubu, ka šādā veidā ir veikts noziedzīgais nodarījums, kas aprakstīts manis jau citētajā Krimināllikuma pantā – valsts simbola zaimošana. Turklāt acīmredzami runa nav par kādu nejaušību – viss ir noticis apdomāti, ar nodomu un skaidru apziņu, kas tiek darīts.
Šajā situācijā es lūdzu Jūs gan kā likumdevējus un valsts varas pārstāvjus, gan kā Latvijas valsts patriotus veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai šis konkrētais gadījums nepaliktu nesodīts un lai turpmāk Latvijas normatīvie akti neļautu tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvjiem ignorēt valstiskas nozīmes noziedzīgus nodarījumus.
* Jūrmalas attīstības biedrības dibinātāja, Majoru muižas biedrības priekšsēdētāja; vēstule adresēta Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājam Andrim Skridem, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātei Dagmārai Beitnerei-Le Gallai, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājam Artusam Kaimiņam, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātam Andrejam Judinam, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājai Jutai Strīķei, tieslietu ministram Jānim Bordānam
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
