Valsts uzņēmums: pēc pagājušās ziemas mums ir krājumā 30 tūkstoši tonnu sāls, bet mums vajag pirkt vēl un jau tagad
Imants Liepiņš05.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU) sniegusi atbildes uz jautājumiem par pēkšņo sāls iepirkumu 23 tūkstošu tonnu apjomā, kas tika izsludināts ceturtdien, dažas stundas pirms valsts svētku sākuma, - saskaņā ar uzņēmuma apgalvojumu tam noliktavās esot 30 tūkstoši tonnu sāls, taču vajagot vēl.
Pietiek jau rakstīja, ka uzaicinājums pieteikties uz sāls piegādāšanu, kāds katru gadu tiek izsūtīts augustā vai septembrī, šoreiz pēkšņi ticis nosūtīts atsevišķiem iepriekš atlasītiem komersantiem 30. aprīlī pēc 14:00. Plānotais apjoms — 23 tūkstoši tonnu. Iepriekšējos gados līdzīgi t.s. “vasaras” iepirkumi datēti ar 2018. gada 23. augustu un 2019. gada septembri.
Uz nosūtītajiem jautājumiem Latvijas Autoceļu uzturētājs sniedza šādas rakstiskas atbildes: “Konkrētā pasūtījuma apjoms — 23 tūkstoši tonnu ir aprēķināts, lai VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs noliktavas tiktu pilnībā piepildītas. Tehniskās sāls pasūtīšana līdzīgos apjomos ir veikta arī iepriekšējos gados.
Sāls iegāde vasaras sezonā tiek veikta, jo pieprasījums pēc tās ir zemāks, līdz ar to arī cena ir saimnieciski izdevīgāka. Iepriekšējos gados vasaras sezonā veiktie pasūtījumi: 2016. gadā — 27,7 tūkstoši tonnu, 2017. gadā — 32,9 tūkstoši tonnu, 2018. gadā — 34 tūkstoši tonnu.
Tehniskās sāls atlikums VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs noliktavās šobrīd ir 29,6 tūkstoši tonnu. LAU savlaicīgi plāno visas iepirkumu procedūras, piemēram, atsevišķos ziemas mēnešos LAU tehniskās sāls patēriņš valsts autoceļu apstrādei pārsniedz 20 tūkstošus tonnu. Konkrētā pasūtījuma apjoms — 23 tūkstoši tonnu — ir aprēķināts, lai LAU noliktavas tiktu pilnībā piepildītas.”
Tālāk valsts uzņēmums savās atbildēs apraksta, kādā veidā vispirms konkursā atlasītas firmas, kas spēj un var veikt kaisāmās sāls piegādes, bet pēc tam ar tām liek konkurēt savā starpā katrā atsevišķā iepirkumā: “Vispārīgā vienošanās paredz, ka LAU, pasūtot konkrētu tehniskās sāls apjomu, pilnīgi visiem vispārīgās vienošanās dalībniekiem nosūta uzaicinājumu iesniegt cenu piedāvājumu. Vispārīgā vienošanās paredz visu piegādātāju savstarpēju konkurenci, tādējādi nodrošinot zemāko tehniskās sāls iegādes cenu katrai piegādes adresei. [...]
Ņemot vērā pasūtījuma apjomu, piedāvājuma iesniegšanas termiņš šoreiz tika noteikts no 30. aprīļa līdz 8. maijam. Pēc piedāvājumu saņemšanas LAU izvērtēs iesniegtos piedāvājumus, un tehniskās sāls piegādi veiks piegādātāji ar zemāko piedāvāto cenu katrā piegādes adresē. Piegādes būs jāveic ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc sāls kvalitātes pārbaudes.”
Attiecībā uz vispārējo vienošanos LAU ziņo, ka “iepirkuma procedūras Nr. VAS LAU 2019/6_AK rezultātā 2019. gada 16. septembrī par tehniskās sāls piegādi tika noslēgta vispārīgā vienošanās Nr.3.1.-A.19/2019-127 [...] ar septiņiem iepirkuma procedūras dalībniekiem — SIA Nilex Trading, SIA AKTIVATORS, SIA VIATEK 1, SIA CEĻI UN TILTI, SIA Ražošanas komercfirma “M2” un SIA BTS. Vispārīgā vienošanās paredz tehniskās sāls iegādi gan ziemas, gan vasaras sezonā, katrai no sezonām definējot maksimālās piegādes cenas”.
Tieši šajā LAU sniegto atbilžu daļā interesantākais ir nevis tas, kas uzrakstīts, bet gan tas, kas nav uzrakstīts: uzmanīgs lasītājs ievēros, ka no septiņiem iepirkuma procedūrā uzvarējušajiem komersantiem nosaukti seši, bet ne septītais.
Savukārt šis vārdā neminētais septītais uzņēmums ir SIA Lat Salt Trade, par kuru Pietiek jau rakstīja — valsts institūcijām nodoti iesniegumi, kuros paustas aizdomas: izmantojot vairākas citu citai piederošas tehnisko sāli tirgojošas firmas, kur kā patiesā labuma guvējs deklarēts Baltkrievijas pilsonis Petrs Kravčenko, slēdzot savstarpējus līgumus un preci te sadārdzinot, te palētinot, izveidojas shēma ar ievedmuitas nemaksāšanas pazīmēm, kuras rezultātā shēmotājiem var rasties negodīgas cenas priekšrocības attiecībā pret tiem tirgus dalībniekiem, kas neveic šādas “optimizācijas”.
Iesniegumos izteiktas aizdomas, ka tehnisko sāli, kuru no Baltkrievijas lēti ieved Lietuvā, tālāk bez muitas nodevu nomaksas un atmuitošanas pārdod tālāk uz Latviju par paaugstinātu cenu, kur šī sāls jau skaitās ievesta no Lietuvas kā no ES dalībvalsts. Tātad pastāv iespējamība, ka ievedmuita galu galā netiek nomaksāta nevienā no ES valstīm (tā kā faktiskā preces izcelsme meklējama aiz Eiropas Savienības robežām, tai piemērojamas muitas nodevas), kā arī pilnā apmērā netiek maksāti pārējie nodokļi.
Tāpat arī ziņots par aptuveni 15 000 tonnām sāls, kas jau mēnešiem ilgi pusapsegtas stāv Rīgas ostā nepiemērotā vietā — uz piestātnes: sakarā ar rekordsilto ziemu un ledus trūkumu uz autoceļiem kādam nav izdevies pārdot visus iepriekš uzpirktos sāls krājumus, par kuru glabāšanu tagad jāmaksā, taču šāds negaidīts LAU iepirkums nāk tieši īstajā brīdī.
Par to, ka arī Lat Salt Trade ir nosūtīts uzaicinājums piedalīties šajā pēkšņajā iepirkumā, nepastāv nekādas šaubas: kā jau citēts augstāk, “LAU, pasūtot konkrētu tehniskās sāls apjomu, pilnīgi visiem vispārīgās vienošanās dalībniekiem nosūta uzaicinājumu iesniegt cenu piedāvājumu.”
Iepriekš par šo tēmu:
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
