Valsts zemes dienests ir radījis kļūdainu un nepareizu jauno kadastrālo vērtību projektu, kas var radīt zaudējumus visai tautsaimniecībai
Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācija25.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Biedrība Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācija (turpmāk – LĪVA) kā reglamentētajā profesijā „Nekustamā īpašuma vērtēšana” sertificētu īpašuma vērtētāju apvienība, kas savu profesionālo darbību veic atbilstoši standartizācijas likumā paredzētajā kārtībā apstiprinātajam valsts standartam „Īpašumu vērtēšana LVS
uzskata, ka Valsts zemes dienests uz Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumi Nr. 103 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" pamata ir radījis tādu jauno kadastrālo vērtību projektu, kas ir kļūdains, nepareizs pēc būtības un var radīt zaudējumus nekustamo īpašumu nozarei un tautsaimniecībai kopumā.
Šo iemeslu dēļ:
1. LĪVA neatbalsta Valsts zemes dienesta izsludinātajā Ministru kabineta noteikumu projektā „Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025. gadam” paredzētās vērtības kā neatbilstošas Latvijas standartā „Īpašumu vērtēšana LVS
2. LĪVA pilnībā norobežojas no jebkādas atbildības par sekām, ko Latvijas tautsaimniecībai un nekustamā īpašuma nozarē radīs šī normatīvā akta rezultātā noteiktās kadastrālās vērtības.
LĪVA aicina visus Latvijas nekustamā īpašuma īpašniekus un lietotājus pievērst uzmanību Valsts zemes dienesta portālā Kadastrs.lv (atverot saskarni un ievadot sava īpašuma adresi vai kadastra numuru) norādīto Jūsu īpašuma projektētajai kadastrālajai vērtībai no 2022.gada, un no Jūsu viedokļa izvērtēt tās atbilstību reālai tirgus situācijai, piemēram:
- Veiktajiem sertificētu nekustamā īpašuma vērtētāju novērtējumiem,
- Jau notikuša darījuma cenai vai
- Potenciāli iespējamai darījuma cenai.
Savu viedokli par Jūsu īpašuma kadastrālās vērtības izmaiņu pamatojumu Valsts zemes dienesta izsludinātās sabiedrības līdzdalības Ministru kabineta noteikumu projekta „Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025. gadam” apspriešanas ietvaros līdz 2020. gada 28. jūlijam nosūtiet: Valsts zemes dienestam uz elektroniskā pasta adresi – [email protected]..
Līdz šim bez virzības ir atstātas:
- LĪVA 2016. gada 26. jūlija vēstule Tieslietu ministrijai un Valsts zemes dienestam, kurā ir norādīts uz visaktuālāko problēmu nekustamā īpašuma nodokļu politikas un kadastrālās vērtēšanas sistēmā - uz vienota nekustamā īpašuma vērtības mākslīgu sadalīšanu zemes un ēku vai tās daļu kadastrālās vērtībās.
- LĪVA 2019. gada 13. maija vēstule Valsts zemes dienestam un Tieslietu ministrijai, ar kuru ir pamatota Ministru Kabineta noteikumu projekta "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" tālākas virzīšanas nepieļaujamība un pieprasīta projektā iekļauto priekšlikumu un to pamatojumu izskatīšana pēc būtības VZD Nekustamā īpašuma vērtēšanas konsultatīvajā padomē.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
