Iesaki rakstu: 
Daudzi impresionisma aizsācēji nevarēja nopelnīt, un, pēc mūsu finanšu ministra Reira ieteiktā, mums varbūt nebūtu impresionisma un citu ģēniju, bet būtu kādi ierindas darbinieki vai pašnāvnieki.
Ar ko šodienas situācija atšķiras no pagājušā gadsimta sākuma un aizpagājušā gadsimta beigām? Kārlis Bencs ilgu laiku nevarēja atrast iespēju iebarot savu izgudrojumu – pirmo automobili konservatīvajai publikai, impresionisti cīnījās paši, kā varēja, un kādu laiciņu pirms tam zinātniekus dedzināja sārtos.
Pamatā šodiena ne ar ko neatšķiras - mākslu, zinātni un citu jaunradi tāpat mēģina pielīdzināt parastai strādāšanai vai vidusmēra uzņēmējdarbībai, kas atkal un atkal dzīvo un izmanto to pašu mākslinieku, izgudrotāju un zinātnieku iepriekš radīto. Skaistā budžeta vārdā, ar aizmiglotu skatu nauda tiek vākta, kur vien var, un uz ātru roku praktiski tiek likvidēts tas radošais sabiedrības slānis, kurā, iespējams, jau tagad ir pašmāju nākotnes Van Gogs un Bencs.
Par radošiem cilvēkiem saskaņā ar statistiku piedzimst apmēram 5%, bet līdz tam, lai radītu ko jaunu, nonāk vēl mazāk. Arī uzņēmējdarbības talants pieder pie radīšanas varēšanas. Visa cilvēce dzīvo uz mazāk nekā 5% radītā, bet tad, kad ar viņiem ir jārēķinās, tad parādās saukļi – ar ko viņi atšķiras, lai uz viņiem attiecas viss tāpat kā uz mums - pārējiem.
Tas, kas nav neko radījis, nekādi nesapratīs, ko tas ir iepriekš maksājis un ko maksā pats radīšanas process. Faktiski ar talantu piedzimst tāpat kā, piemēram, albīni. Daudziem šādiem cilvēkiem radošs process ir dzīves veids - eksistences veids, un tagad viņiem saka: lūdzu pārcelieties uz pilnīgu diskomforta zonu tāpēc, ka valsts mašīna nespēj atdalīt radošumu no blēdīšanās.
Šī ir valsts problēma, nevis radošo cilvēku problēma. Veikli tiek vienā katlā sabāzta izpildītājmāksla, tīri radošā māksla un fundamentālā zinātne ar tās pielietojamām versijām, bet tās darbojas ar atšķirīgiem mērķiem, rezultātiem un dažādām prasībām pret pašu darbības procesu. Nu nevar ar dakšiņu ēst zupu!
Reirs būtu pliks, bez telefona, automašīnas un virknes citu lietu, jo tās ir izgudrojuši, tiem formu ir devuši un iekārtas, ar ko tie ražoti, izgudrojuši tie paši 5%. Bencu, Van Gogu, Šaneli, Versači pazīst visi, bet kas pazīst Reiru?
* Matemātiķis un profesionāls mākslinieks
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
