Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tas, ka politiķi pirms vēlēšanām īpaši aktīvi greznojas dažādām „pāva spalvām”, piedēvējot sev tādus vai citādus sasniegumus, nav nekas jauns. Un lielākoties vairums no viņiem, ja vien nav jaunienācēji politikā, kaut kā jau visos valstiski svarīgos lēmumos piedalījušies, tāpēc viens vai otrs lielīgāks vārds no malas nekādas lielās aizdomas neraisa. Kurš gan no parastajiem vēlētājiem šodien zina, vai konkrētais personāžs kādā noteiktā reizē balsojis „par” vai „pret”, no kura mutes kāda vēlāk īstenota ideja izskanējusi un kuram tas īstais „darītāja” gods pienākas? Un tomēr – visam ir savas robežas.

Nedēļas nogalē pirmoreiz šajā priekšvēlēšanu sezonā izdzirdēju reklāmu vienai no pašreizējām „reformu partijām”. Ne eksprezidenta izveidotajai, bet tai, kas nu jau n-tās reizes, šķiet, nosaukumu mainījusi – iespējams, cerot, ka tas kādus faktus no vēlētāju atmiņas dzēsīs, ja vārds būs nedaudz citādāks...

Nu, lūk – izdzirdēju šai reklāmā frāzi, ka Šlesers, redz, esot savulaik māmiņalgas izkarojis un panācis to ieviešanu! Šajā mirklī vienkārši apstulbu par tādu nekaunību. Vēl varētu saprast, ja māmiņalgas sev „pierakstītu” Jaunā laika cilvēki tagadējā Vienotībā, jo, šķiet, pirmoreiz ideja par algas apmērā esošu kompensāciju bērna kopšanas atvaļinājuma laikā izskanēja no bijušā premjera Repšes mutes. Neko neteiktu arī tad, ja palepotos zaļie zemnieki, jo, lai gan viņu pienesums tur relatīvi niecīgs, lēmumu par māmiņalgu ieviešanu savulaik pieņēma Emša valdības laikā. Bet Šlesers jau nu gan tur tuvumā nav stāvējis – ja nu vienīgi kā gana kuplas ģimenes tēvs Saeimā varbūt nobalsojis „par”, bet diez vai tas dod tiesības lepoties ar šādu lēmumu kā savu personisko panākumu.

Kāpēc man šķiet, ka man ir zināmas tiesības norādīt, kurš šeit acīmredzami mānās? Tādēļ, ka pirms septiņiem gadiem mēs bijām pieci līdz tam savstarpēji nepazīstami cilvēki, kas pēc pirmoreiz izskanējušām, bet pēc tam pieklusušām idejām par šāda pabalsta izveidi savācās kopā portālā Calis.lv, piesaistot daudzus citus esošos un topošos vecākus, noorganizēja parakstu vākšanas kampaņu visā Rīgā un iespēju robežās arī citur, ar šiem parakstiem devās uz Ministru kabinetu pie toreizējā premjera Induļa Emša un runāja, runāja, runāja par šāda lēmuma nepieciešamību. Drīz pēc tam māmiņalgu projekts arī veiksmīgi „izgāja” visas nepieciešamās instances un, ja atmiņa neviļ, 2004. gada otrajā pusē arī tika ieviests dzīvē. Taču jau iepriekš pieminētais Šlesera kungs nepiedalījās nevienā no šādām tikšanām, viņš neorganizēja sabiedrības aktīvu atbalstu, un viņš „nebīdīja” šo iniciatīvu.

Ir patiešām prieks, kad izdodas kopīgiem spēkiem izdarīt ko labu, un pēc gadiem ir vienalga, vai kāds atceras, no kurienes tāda iniciatīva nākusi. Bet ir arī patiesi riebīgi, ja, izmantojot to, ka cilvēku atmiņa ir īsa, kāds mēģina piesavināties sev citu paveikto.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...