Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu
Varakļānu novada pašvaldība05.02.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Varakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Iedzīvotāju viedoklis ir skaidrs
Varakļānu novada iedzīvotāji jau vairākkārt ir nepārprotami pauduši vēlmi tikt pievienotiem Madonas novadam. Aptaujas un diskusijas, kuras rīkojusi pašvaldība, apliecina, ka šī izvēle balstās uz iedzīvotāju interesēm, novada attīstības iespējām un praktiskiem apsvērumiem.
Satversmes tiesas lēmums un tiesiskuma princips
Satversmes tiesā jau iepriekš tika izvērtēts jautājums par Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam, un Satversmes tiesa atzina, ka šāds risinājums ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi. Balstoties uz sabiedriskajām diskusijām un tiesiskuma principiem, administratīvi teritoriālās reformas procesā tika pieņemts Saeimas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam.
Aicinājums novērst sabiedrības šķelšanu
Varakļānu novada domes deputāti uzskata, ka Saeimas opozīcijas deputātu iesniegtais pieteikums Satversmes tiesā ir ne tikai novēlots, bet arī balstīts uz politiskiem motīviem, kas nerisina iedzīvotāju intereses. Deputāti uzsver, ka šāda rīcība tiek veikta bez tieša dialoga ar vietējiem iedzīvotājiem un vērsta uz mākslīga konflikta radīšanu.
Deputāti aicina valsts prezidentu, Saeimu un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju respektēt iedzīvotāju gribu un nepieļaut sabiedrības šķelšanu, bet tā vietā koncentrēties uz reģionālās attīstības un iedzīvotāju labklājības veicināšanu.
Seko mums 
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.