Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaspara Gerharda (attēlā) vadītā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) atzinusi, ka tiesību normai var paredzēt atpakaļvērstu spēku, ja tā paredz labvēlīgākas sekas nekā iepriekš noteiktās, taču vienlaikus izlikusies nepamanām, ka gadījumā, ja visiem jau sākotnēji būtu bijuši vienādi noteikumi, projekta realizēšanai būtu pieteikušies arī citi pretendenti. Šādu savdabīgu atbildi ministrija sniegusi uz pārmetumu, ka jau pēc projektu realizācijas termiņa beigām tika grozīti Ministru kabineta noteikumi “Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana pašvaldību publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā” nolikums”, pagarinot atļauto projektu realizēšanas termiņu.

Projektam, kas ar Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) finansējumu ļāva pašvaldībām nomainīt publiskā apgaismojuma infrastruktūru pret energoefektīvāku un videi draudzīgu, samazinot CO2 emisijas, jeb tā dēvētajam LED spuldžu projektam tika noteikts ļoti īss realizācijas termiņš. Konkurss tika izsludināts tikai 19.februārī, bet naudu pašvaldība varēja saņemt tikai tad, ja spēja to pabeigt līdz 31.maijam.

Vairākas pašvaldības tieši saspringtā termiņa dēļ savus piedāvājumus neiesniedza. Taču vēlāk izrādījās, ka velti. Jau pēc noteiktā realizācijas termiņa beigām – 9.jūnijā - Ministru kabinetā tika pieņemti noteikumu grozījumi, kas ļāva projektus pabeigt līdz 26.jūnijam.

Taču VARAM neuzskata, ka jau pēc iepriekšējos noteikumos noteiktā termiņa pieņemtie noteikumi par termiņa pagarināšanu būtu prettiesiski, norādot, ka izmaiņas attiecas tikai uz tiem projektiem, kuriem tika piešķirts finansējums, bet par kuriem Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) bija iesniegtas nepamatotas sūdzības, bet neattiecas uz tiem, kuri projektus vispār neiesniedza vai arī tie tika noraidīti kā neatbilstoši.

„Izsludinot projektu konkursu, potenciālie projektu iesniedzēji tika informēti, ka projektu aktivitāšu ieviešanas termiņš ir 2015.gada 29.maijs. Īsais projektu īstenošanas termiņš ir skaidrojams ar to, ka starptautiskajos līgumos par noteiktā daudzuma siltumnīc­efekta gāzu emisijas vienību pārdošanu ir noteikti termiņi finansējuma pārskaitīšanai – 2015. gada 30. jūnijs, un, finansējumu neizmantojot, vajadzētu veikt atmaksu starptautiskajiem partneriem,” īsā projektu termiņa noteikšanu pamato VARAM.

Taču vēlāk VARAM esot konstatējusi, ka iesniegto sūdzību IUB dēļ pastāv risks projektu īstenošanai līdz 29.maijam. „Minētais apstāklis radīja risku, ka var tikt iesniegti iesniegumi arī par citu finansējuma saņēmēju veiktajiem iepirkumiem, līdz ar to nāktos izbeigt līgumus par projektu īstenošanu, kaut arī Iepirkumu uzraudzības birojā iesniegtie iesniegumi par iespējamiem pārkāpumiem finansējuma saņēmēju projektu ietvaros veiktajos iepirkumos tiktu atzīti par nepamatotiem,” savas bažas izklāsta VARAM.

Līdz ar to, lai netiktu zaudēts piešķirtais KPFI finansējums, VARAM piedāvājusi un Ministru kabinets akceptējis izmaiņas noteikumos, ļaujot šo termiņu pagarināt līdz 26.jūnijam.

„Tiesiskā noteiktība prasa, lai līguma vai vienošanās, kas ir noslēgta uz pārvaldes lēmuma vai administratīvā akta pamata, kas, savukārt, ir pieņemts uz konkrētajā brīdī spēkā esošo normatīvo aktu pamata, nosacījumi netiktu mainīti. No otras puses, ja finansējuma saņēmējs, ārējo apstākļu (nepamatotas sūdzības) ietekmēts, nevar īstenot projektu sākotnēji noteiktajā termiņā, tiek apdraudēta ne tikai projekta īstenošana, bet arī KPFI finansējuma apguve kopumā, rodas neatbilstoši veiktie izdevumi un sākotnēji noteiktie rādītāji var netikt sasniegti,” pamatojumu noteikumu grozīšanai jau pēc noteiktā beigu termiņa pamato ministrija.

Turklāt, pēc VARAM pārliecības, termiņa neievērošana esot attaisnojama ne tikai gadījumos, kad ir absolūti neiespējami to ievērot, bet arī gadījumos, kad iestājas tādas sevišķas apstākļu izmaiņas, kas apgrūtina saistību izpildi konkrētā termiņā un attiecībā uz projekta īstenošanu rada vai var radīt ekonomiski negatīvas sekas.

Tiesību normai varot paredzēt atpakaļvērstu spēku, ja tā paredz labvēlīgākas sekas nekā iepriekš noteiktās, kā arī tad, ja ir pietiekams pamats ierobežot indivīda uzticību tiesībām, uzskata VARAM.

Turklāt ministrija uzskata, ka vienlīdzības princips šādos gadījumos neesot jāievēro un visām pašvaldībām nevajadzējis jau sākotnēji zināt, ka termiņu varēs pagarināt, ja radīsies tāda nepieciešamība. „Vienlīdzības princips pieļauj un pat prasa atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas atšķirīgos apstākļos,” šādi VARAM pamato, kādēļ tās pašvaldības, kuru projekti tika noraidīti vai kuras vispār nepieteicās projektā, nav uzskatāmas par vienlīdzīgām ar tām, kuras riskēja un pieteica projektus, bet pārsūdzību dēļ nevarēja tos pabeigt noteiktajā termiņā.

Kā vēl vienu argumentu, kādēļ noteikumu pieņemšana ar atpakaļejošo spēku ir pieļaujama, VARAM min faktu, ka noteikumus ir saskaņojušas gan Finanšu, gan Tieslietu ministrijas.

Par šo konkursu sūdzības iesniegtas arī Valsts kontrolei un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Projektā pieejamais KPFI finansējums bija divi miljoni eiro. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...