Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pēc bijušā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) vadītāja Andra Leitasa vēstules saņemšanas nolēmusi veikt pārbaudi, lai pārliecinātos, vai par ES finansējumu iegādātie pamatlīdzekļi netiek izmantoti komercpakalpojumu sniegšanai. Ja šāds pārkāpums atklātos, būtu ne tikai jāatmaksā Eiropas piešķirtie līdzekļi, bet arī draudētu soda sankcijas.

Pietiek jau ziņoja, ka Leitass vēstulē VARAM valsts sekretāres vietniecei Aldai Ozolai ziņoja gan par LVĢMC neizdarību, gada laikā nespējot sagatavot dokumentus tiesai, gan par iespējamu nelikumīgu rīcību, par ES struktūrfondu līdzekļiem iegādātās iekārtas izmantojot komercpakalpojumu sniegšanai, kā arī iespējamo krāpšanos ūdens monitoringa iekārtu iegādē. 

Pats LVĢMC kategoriski atsakās pēc būtības atbildēt uz šiem pārmetumiem un sniegt skaidrojumu, vien uzsver, ka LVĢMC nav veikušas un neveic nekādas darbības, kas būtu pretrunā ar noteikumiem par iekārtu izmantošanu, tāpat nav bijusi un nav arī nekāda cita "krāpnieciska" rīcība.

Savukārt ministrija nolēmusi tomēr pārbaudīt patieso situāciju. Kā Pietiek informēja VARAM sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Kļavniece, ministrijas Iekšējā audita departaments jau šomēnes uzsāks pārbaudi, kuras mērķis citu starpā būs pārliecināties par to, vai par ES finansējumu iegādātie pamatlīdzekļi netiek izmantoti komercpakalpojumu sniegšanai.

Kā jau informēts, Leitass paudis gatavību ziņot par šo nelikumību ES uzraugošajām iestādēm. „Jūsu atbildības sfērā esošā LVĢMC bez jebkādiem šķēršļiem komercdarbībā izmanto rīkus, kas iegūti par ES struktūrfondu līdzekļiem pretēji ministrijas deklarētajai atbalsta intensitātei. Pats nozīmīgākais līgums ar LGS [Latvijas gaisa satiksmi] pilnībā tiek realizēts uz SmartMet bāzes. Pietiek salīdzināt iepirkuma tehniskās specifikācijas ar noslēgtā līguma pielikumiem, lai tas būtu skaidrs ikvienam (varbūt ne Jums).

Man nebūs problēmu to noformulēt skaidri saprotamā valodā tiem, kas uzrauga struktūrfondu izlietojumu (augstākā pakāpē nekā CFLA). Uz šīs pašas programmatūras bāzes tiek realizēta virkne citu maksas pakalpojumu, taču to izvērstam apskatam netērēšu laiku, kaut arī manā rīcībā ir pilns saraksts,” vēstulē pauž Leitass.

Tāpat bijušais LVĢMC vadītājs norāda, ka 14. janvārī LVĢMC ar VARAM parakstījis līgumu par kādu interesantu projektu. „Zem nosaukuma „Virszemes ūdeņu monitorings…” faktiski tiks veikta visparastāko standarta meteoroloģisko novērojumu staciju iegāde, kam ar ūdeņu monitoringu nav nekāda sakara. Šo muļķību Jūsu uzraugāmā institūcija visā pilnībā ir pati atklājusi savā mājas lapā. Teorētiski pastāv cēloņsakarība starp nokrišņiem un hidroloģiju. To varbūt Latvijas apstākļiem modeļu veidā varētu izstrādāt kāds pasaulē vadošs institūts. Taču ne jau LVĢMC. Taču vislielākais blefs ir iekļauts, norādot, ka tiks iegādāti, piemēram, mākoņu augstuma mērītāji, kas ir paši dārgākie no visiem LVĢMC mājas lapā uzskaitītajiem sensoriem. Šo sensoru sniegto informāciju reāli varētu pieprasīt aviācija. Tātad atkal komercdarbībai, kas nav atbilstoša līdzekļu piešķiršanas mērķiem,” raksta Leitass, piebilstot, ka līdzīgs cēloņsakarību trūkums ir arī attiecībā uz citiem sensoriem, piemēram, vēja ātruma, virziena, atmosfēras spiediena, saules radiācijas un daudzu citu ietekmei uz ūdeņu monitoringa novērtējumu.

„Dažus no tiem vēl kaut kā varētu pamatot ar nepieciešamību izstrādāt laika prognozi, taču kāds, piemēram, ir sakars redzamībai ar virszemes ūdeņiem? Taču arī šos sensorus paredzēts iegādāties un tie ir tikpat dārgi kā mākoņu augstuma mērītāji,” neizpratnē ir bijušais LVĢMC vadītājs.

Šajā projektā ministrija nekādus pārkāpumus un krāpšanos nav saskatījusi. „Projekta mērķis ir uzlabot vides stāvokļa monitoringu, lai iegūtu pilnvērtīgu informāciju par faktiskajiem vides apstākļiem (meteoroloģisko faktisko situāciju). Iegūtie dati tiek izmantoti kā ievaddati modelēšanai - laika apstākļu prognozes sagatavošanai, kura savukārt tiek izmantota kā ievadinformācija hidroloģiskās (jeb virszemes ūdeņu kvantitātes) prognozes sagatavošanai. Pamatojoties uz prognozēm, var tikt definēti iespējamie draudi videi, cilvēku veselībai un dzīvībai teritorijās starp dabā esošajām virszemes ūdens kvalitātes un hidroloģiskajām stacijām. Attiecīgi ieviest kontroles un uzraudzības pasākumus, ka arī organizēt preventīvas aktivitātes un glābšanas pasākumus sadarbībā ar valsts glābšanas dienestiem,” iekārtu iegādes nepieciešamību pamato VARAM.

Pēc VARAM skaidrojuma, projekta ietvaros vēstulē minētie sensori tikšot uzstādīti ar nolūku izstrādāt maksimāli kvalitatīvu laika apstākļu prognozi un laikus identificēt potenciāli bīstamos apstākļus. Arī mākoņu augstums un redzamība ir svarīgi rādītāji bīstamo laika apstākļu monitorēšanā. „Jāatzīmē, ka monitoringa dati, kas iegūti ar aparatūru, kas iegādāta par ES fondu līdzekļiem, ir pieejami publiskā vidē bez maksas,” uzsver ministrija.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...