Varas pārņemšana „Olainfarm”: Maligina šķirtenei un meitas vīratēvam Uzņēmumu reģistrā izdevies panākt brīnumainas lietas
PIETIEK15.01.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā tieši 2017. gada beigās negaidīti mirušā uzņēmēja Valērija Maligina mantinieču pārstāvjiem – viņa meitas Nikas Saveļjevas vīratēvam un viņa mazgadīgās meitas mātei Signei Balderei-Sildedzei šā gada sākumā izdevās varas pārņemšana Olainfarm koncerna lielākajā akcionārā SIA Olmafarm šī gada sākumā? Publiski pieejami dokumenti rāda, ka tas noticis, panākot, lai „pareizi” Uzņēmumu reģistra valsts notāri „pievērtu acis” uz it kā nepieciešamu dokumentu trūkumu.
Kā rāda publiski pieejami dokumenti, pagājušā gada 27. decembrī advokāte Milana Beļeviča (attēlā), kurai nu izdevies kļūt par Olmafarm vienīgo valdes locekli, iesniegusi Uzņēmumu reģistrā pieteikumu izmaiņu veikšanai Olmafarm dalībnieku reģistrā, vienlaikus norādot informāciju par Olmafarm patiesā labuma guvējiem.
Taču nekas nav sanācis - ar Uzņēmumu reģistra valsts notāra Māra Romanovska nākamajā dienā pieņemtu lēmumu Nr. 2-5n/152292, prasīto Olmafarm izmaiņu reģistrācija atlikta līdz šā gada 21. janvārim.
Šāda lēmuma pamatojums - šo izmaiņu pamatā esošie apstākļi tika vērtēti citā ar Sabiedrības iesniegtajiem dokumentiem saistītā lietā, kurā ar 6. decembrī ar Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmumu Nr. 1-5n/226 lēmums par izmaiņu veikšanu bija atlikts līdz šim pašam 21. janvārim.
Taču nekādu 21. janvāri Beļeviča nav gaidījusi, tā vietā pieprasot viņai nekavējoties atdot 27.decembrī Uzņēmumu reģistrā iesniegtos dokumentus.
Brīnumainā kārtā Uzņēmumu reģistrs viņai šos dokumentus tai pašā dienā arī atdevis, un Beļeviča jau 28. decembrī paspējusi atkārtoti iesniegt pieteikumu izmaiņu reģistrācijai Olmafarm dalībnieku reģistrā.
Iespējams, šī steiga izskaidrojama ar to, ka šādā veidā izdevās panākt, lai dokumenti nonāk nevis pie „neizprotošā” valsts notāra Romanovska, bet gan pie valsts notāres Ivetas Leitānes, kura jaunā gada pirmajā darba dienā pieņēma lēmumu – reģistrēt izmaiņas SIA Olmafarm.
Taču Leitāne savu lēmumu ir pieņēmusi bez jebkāda viņas rīcībā esoša dokumenta par Beļevičas iecelšanu par valdes locekli no SIA Olmafarmdalībnieku sapulces puses Komerclikuma 224. panta kārtībā.
Kā liecina publiski pieejama informācija, Leitānei tikusi iesniegta tikai 18.izmaiņu veidlapa un ar 6. novembri datēts Olmafarm dalībnieku reģistra nodalījums Nr.2. Nekādu citu dokumentu Leitānei nebija
Leitānei nemaz nebija iesniegts ar 2. novembri datēts dokuments ar nosaukumu “Līdzmantinieku lēmums Protokols Nr.02/11/2018”, jo tas bija iesniegts pilnīgi citam valsts notāram – Kalvim Zeltiņam.
Līdz ar to valsts notāre lēmumu par izmaiņām Olmafarm ir pieņēmusi, neraugoties uz to, ka Komerclikumā noteiktā kārtībā Olmafarm dalībnieku sapulce nemaz nav tikusi sasaukta.
Taču, kā izrādās, tas nav bijis vienīgais 2. janvārī „sakārtotais” lēmums. 28. decembrī Maligina atraitne Signe Baldere-Sildedze un viņa meitas vīratēvs Andrejs Saveļjevs iesnieguši vēl vienu pieteikumu izmaiņu veikšanai.
Kaut gan šim pieteikumam tāpat nav bijusi pievienots Komerclikumā noteiktā kārtībā sasauktas un novadītas Olmafarm dalībnieku sapulces protokols ar likumīgi pieņemtiem lēmumiem statūtos noteiktā veidā, valsts notārs Kalvis Zeltiņš uz šī pieteikuma pamata ir reģistrējis jaunus Olmafarm patiesā labuma guvējus un SIA Olmafarm valdes locekļu nomaiņu.
Interesanti, ka tāpat kā Leitānei arī Zeltiņam ir pieticis ar 18.izmaiņu veidlapa ar lietvedības numuru 188813 un ar 2. novembri datētu Olmafarm dalībnieku reģistra nodalījumu Nr.2.
Savukārt šīm izmaiņām jau ir nekavējoties sekojušas nākamās – 3. janvārī Beļeviča ir iesniegusi pieteikumu par Olmafarm statūtu grozījumu reģistrēšanu, bet dienu vēlāk - par Olmafarm juridiskās adreses nomaiņu uz Balderes-Sildedzes (un viņas tēva) kontrolē esošu biroja ēku Tērbatas ielā.
Kā Pietiek jau rakstījis, līdzšinējā mantojuma kontrolētāja - trešā mantiniece Irina Maligina saistībā ar šo varas pārņemšanu ir vērsusies ar iesniegumiem KNAB, Uzņēmumu reģistrā un kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
