Iesaki rakstu: 
Pagājis mēnesis, kopš esam ievēlējuši jauno Saeimu, taču joprojām atrodamies krustugunīs, kas tiek izšautas no Latvijas sadalītās sabiedrības dažādām frontes pusēm. Nu ļoti pie varas kārojās tikt "nodokļu optimizētājam" Dzintaram Zaķim, par kuru vairākos vēlēšanu iecirkņos Latgalē nobalsojuši neticami daudz vēlētāju, tūdaļ arī sākās apšaude no pretējās frontes – Zaķis dāsni dalījis naudaszīmes, lai tik tiktu ievēlēts un arī turpmāk shēmojot un manipulējot varētu iegūt pašlabumu, kas, protams, ir katra Vienotības partijas biedra pamatuzdevums.
Šo rindu rakstītājs savām acīm nav redzējis, ka Zaķis kādam būtu devis "kāpostu", tāpēc arī nevar apstiprināt šī fakta esamību. Toties šo rindu rakstītājs var apstiprināt citu faktu. Stāsts šoreiz būs nevis par varaskāro Vienotību, bet par varaskāro Nacionālo apvienību. Un atkal jau notikumi saistās ar Latgali.
No Nacionālās apvienības saraksta visai necilās devītās pozīcijas Latgales vēlēšanu apgabalā startēja Aleksandrs Korņilovs (attēlā), kurš saskaņā ar cvk.lv sniegto informāciju par deputāta kandidātu ir Global Consulting Services finanšu direktors, kas turklāt kādam ir dāsni aizdevis nieka 150 000 eiro. Korņilovam ir arī īpašums Rīgā un no citām personām īrēti īpašumi Jūrmalā un Daugavpilī, kā arī iepriekš minētā Zaķa iecienītais Volvo XC-60 un ekskluzīvais Jaguar S type.
Būsim reāli – tikt ievēlētam Saeimā no Nacionālās apvienības devītās pozīcijas Latgales vēlēšanu apgabalā bija visnotaļ nereāli, lai gan Korņilovs centās, kā mācēdams, tostarp pievērsdams uzmanību ar veselu rakstu sēriju, kas publicēti vairākās interneta vietnēs: jo īpaši jāuzsver nacionalaapvieniba.lv, kur zem vairākiem tekstiem atrodams paraksts: Nacionālās apvienības Daugavpils nodaļas vadītājs Aleksandrs Korņilovs.
Sakarā ar to, ka rakstu skaits nebija nekāds mazais, lai pārāk neizceltu savu personību, zem dažiem materiāliem Korņilovs ir uzlicis grupveida parakstu: Nacionālās apvienības Daugavpils nodaļa. Un tomēr Korņilovs ir nasks uz parakstīšanos, un ar viņa roku parakstītos materiālus publisko arī interneta vietnes ir.lv, providus.lv, satori.lv, iespējams, ka vēl arī citas.
Tikai ir viena nianse – ar šiem materiāliem Korņilovam nav nekāda sakara, jo viņa vietā tos ir uzrakstījuši pilnīgi citi cilvēki. Un to šo rindu rakstītājs apgalvo pilnīgi droši, jo arī pats ir bijis viens no viņiem, tikai atalgojumu par darbu gan nav saņēmis. Uz visām sarunām par samaksu atbildes ir bijušas dažādas un nevis klasiskais "samaksāšu rīt", bet gluži pretējais un nekaunīgi melojošais: "Vakar pārskaitīju, šodien saņemsi."
Stāsts, protams, ir ne tikai par nesaņemto atalgojumu; stāsts ir par to kādi cilvēki Latvijā raujas pie varas: nekaunīgi meļi, afēristi, shēmotāji, manipulatori un pašlabuma guvēji. Interneta vietnē fronte.lv 2014. gada 21. septembrī ir publicēts Aivara Gedroica raksts: "12. Saeimas vēlēšanas gaidot…". Citāts: "...Vēl VL sarakstā Latgales vēlēšanu apgabalā sācis figurēt uzņēmējs Aleksandrs Korņilovs, kurš agrāk vispār politikā nekādi sevi nav parādījis, un es nekad arī neesmu dzirdējis viņu runājam latviski..." Šo rindu rakstītājam jāpiebilst, ka dažu rakstu tēmas Korņilovs tik tiešām ir ieskicējis krievu valodā. Jāpiebilst, ka arī elektroniskajā sarakste ar Korņilovu liecina, ka latviešu valodas rakstība deputāta kandidātam ir vienkārši nekāda. Bet tas jau atkal ir cits stāsts, kura iespējamais nosaukums ir: "Kurp virzās Nacionālā apvienība?"
Foto avots: http://providus.lv/users/10724
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
