Varbūt ir laiks atzīt, ka 2. pensiju līmeņa ieviešana bija kļūda un turklāt no paša sākuma?
Aivars Strakšas14.04.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Banka un Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītāja ir spiesti atzīt problēmas ar 2. pensiju līmeņa ienesīgumu.
Diemžēl tā vietā, lai pārveidotu 2. pensiju līmeni par brīvprātīgu, tiek ieteikts padarīt izņemšanas mehānismus elastīgākus. Tātad uzlikt kroplīgai shēmai kosmētisku ielāpu.
Varbūt ir laiks atzīt, ka 2. pensiju līmeņa ieviešana bija kļūda un turklāt no paša sākuma?
Par to, kāpēc ieguldījumi spekulatīvā tirgū ir riskanti un garākā termiņā ienesīgumā nespēj uzveikt pat inflāciju, esmu rakstījis gana daudz un šoreiz neatkārtošos. Šoreiz gribu pievērst uzmanību ietekmei uz valsts ekonomiku.
Ja nebūtu ieviests 2. pensiju līmenis, tad šie miljardi būtu palikuši Latvijā un sildījuši mūsu ekonomiku. Mūsu darbaspēka izmaksas būtu bijušas krietni konkurētspējīgākas un algas lielākas.
Atceramies, ka šobrīd 6% no darba samaksas piespiedu kārtā tiek ieguldīti 2. pensiju līmenī.
Tāpat bez 2. pensiju līmeņa izmaksām Latvija investīciju ziņā būtu ievērojami pievilcīgāka. Iespējams būtu par kādu rūpnīcu vairāk un daļa izbraukušo no valsts būtu atraduši darbu tepat uz vietas.
Tāpat arī valsts pārvaldes izmaksas algu sadaļā šobrīd varēja būt par 6% mazākas un nodokļu ieņēmumi lielāki.
Latvija šobrīd ir kļuvusi par dārgu valsti un būtisks ieguldījums tur ir arī augstajām darbaspēka izmaksām, kas tādas varēja arī nebūt.
Seko mums 
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
„Progresīvie” izsakās, ka jaunā izmeklēšanas komisija par "Rīgas Siltuma sāgu" ir naudas izšķērdēšana (tie ir nieka 15 600 eiro uz sešiem mēnešiem pretstatā miljoniem izkūpinātā siltuma gaisā) un ka jautājumu var atrisināt ar esošām komisijām Saeimā.
“Austošā Saule Latvijai” programma paredz NBS personāla palielināšanu līdz 90 tūkstošiem, ietverot arī zemessargus un rezerves karavīrus. Tomēr iestājamies pret sieviešu obligātu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD), jo:
Ja Jaunajai vienotībai būs iespēja aizklumburēt līdz 15. Saeimas vēlēšanām premjera seglos, tad paredzu JV savus 17-20 Saeimas mandātus, jo:
