Iesaki rakstu: 
Ko grib vārda brīvības aizstāvji? Viņi vēlētos, lai viņu – konservatīvais vai liberālais – viedoklis netiktu apliets ar apsaukāšanas un vārdiski emocionālas vardarbības samazgām. Lai viņi netiktu vajāti (laužot sadarbības līgumus, atņemot statusu utt.) par to, ko domā un saka.
Kā to panāksim? Neļausim “cancel culture” būt? Kā tieši? Aizliedzot komentēt? Aizliedzot paust uzskatus? Sodot tos, kas soda?
Ja sekojam loģikai, tad taču arī interneta komentētājiem un aktīvistiem ir tiesības uz izteikšanās brīvību, kas ir tikpat neaizskaramas, kā tiem, kas cieš par saviem uzskatiem no šiem komentāriem…
Vai varbūt esam apmaldījušies trijās priedēs un patiesībā domājam daudz līdzīgāk, nekā pašiem šķiet? Verbāla agresija ir nepieņemama – gan teātra izrādes laikā, gan, komentējot šīs izrādes vai to režisorus. Žēl tikai, ka sava agresija liekas kā smalks un pamatots (inteliģents) joks, bet cita uzlietās samazgas… sāp.
Tev drīkst būt viedoklis, bet nav vienalga, kā tas tiek pausts. Esi korekts – nevis polit-korekts, bet cilvēk-korekts.
Un, ja Tu nepiekrīti, gribi pats būt “brīvs uzskatos un vārdos”, tad esi drosmīgs un izturi arī citu “brīvību uzskatos un vārdos”, kad viņi Tevi nicina, atstumj un "cancel'ē".
Es tomēr balsoju par to, ka vārdus ir jāmācās apvaldīt. Nevis uzskatu, bet izpausmes ziņā.
Ja kāds ir agresīvs pret mani, es norobežojos. Tas sakāms par fizisku vardarbību un arī par komentāriem internetā.
Un man ir aizdomas, ka šajā ziņā esam vienotāki, nekā šķiet.
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
