Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Republikas Satversmes 100.pants nosaka: Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.1 Līdz kādam brīdim šaubas par iepriekšminētās normas visaptverošo tvērumu nebija, tiesa, līdz mirklim, kad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce paziņoja, ka pašvaldības nedrīkst organizēt aptaujas un referendumus par plānoto pašvaldību reformu.2 

Kā arguments tiek minēts, ka likums “Par pašvaldībām” nosaka pašvaldību tiesības rīkot aptaujas par autonomās kompetences jautājumiem. Savukārt administratīvā teritoriālā reforma ir likumdevēju, tātad Saeimas kompetencē. Gandrīz vienlaikus tiek arī paziņots, ka J.Pūce veiks apjomīgāko sabiedrisko apspriešanu Latvijas politikas vēsturē.3

Te nu neviļus rodas jautājums – kāds ir pašvaldību mērķis noskaidrot iedzīvotāju viedokli un kāds ir J.Pūces mērķis? Lai šo kamolu atšķetinātu, pavērtēšu Ikšķiles novadu situāciju.

2019.gada 29.martā Ikšķiles novada pašvaldība pieņēma Pašvaldības domes lēmumu Nr.4, kurā tika nolemts organizēt Ikšķiles novada pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju aptauju ar mērķi noskaidrot novada iedzīvotāju viedokli par iespējamo Ikšķiles novada pievienošanu citu novadu administratīvajām teritorijām.

Savukārt 2019.gada 25.aprīlī tika izdots vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojums Nr. 1-2/59 “Par Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas "Ikšķiles novada balsojums" nolikuma darbības apturēšanu”. J.Pūce sava rīkojuma 3. punktā norādījis: Atbilstoši iepriekš minētajam tiesiskajam regulējumam domei ir tiesības rīkot publisko apspriešanu par pašvaldības autonomās kompetences jautājumiem, kā arī jārīko publiskā apspriešana par pašvaldības administratīvās teritorijas robežas grozīšanu vai pašvaldības attīstības programmu un teritorijas plānojumu. Taču ne likums "Par pašvaldībām", ne arī citi normatīvie akti pašlaik neparedz domei tiesības organizēt sabiedrības viedokļa noskaidrošanu, rīkojot iedzīvotāju aptauju, kas pēc savas formas atgādina iedzīvotāju piedalīšanos vēlēšanās vai vietējā referendumā un saistoša lēmuma pieņemšanā4.

Kā rīkojumā tad saprast vārdus, ka domei ir tiesības rīkot publisko apspriešanu “par pašvaldības administratīvās teritorijas robežas grozīšanu”? Vai tad administratīvās reformas ietvaros netiks grozītas administratīvās teritorijas robežas? Tādējādi J.Pūces arguments šajā sakarā neiztur kritiku, turklāt pēkšņi ministra terminoloģijā parādās vārds “referendums”, kurš nekādā formā un locījumā neatspoguļojās pašvaldības lēmumā. Aptauja un referendums IR divas dažādas lietas. Izskatās, ka J.Pūce to nezina.

Pašvaldība atbildi parādā nepalika un norādīja: aptauja tiks organizēta saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 12. pantā noteikto “pašvaldības attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs var brīvprātīgi realizēt savas iniciatīvas ikvienā jautājumā, ja tas nav Saeimas, Ministru kabineta, ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu, tiesas vai citu pašvaldību kompetencē vai arī ja šāda darbība nav aizliegta ar likumu”.5

Aptauju organizēšana nav aizliegta, tā arī nav pieņemts neviens normatīvais regulējums, kurš noteiktu, ka aptauju par plānoto reformu var veikt tikai ministrija. Tiesa, tikai 2019.gada 14.maijā Ministru kabinets izskatīja informatīvo ziņojumu “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli” un apstiprināja lēmuma projektu, kura otrajā punktā minēts:

2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai:

2.1. organizēt un nodrošināt konsultācijas ar pašvaldībām un sabiedrību par šajā informatīvajā ziņojumā noteikto administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli.

2.2. pēc 2.1. apakšpunktā noteiktajām konsultācijām, līdz 2019. gada 2. septembrim izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu par administratīvi teritoriālo iedalījumu.

2.3. vienlaikus nodrošināt informatīvo kampaņu un komunikāciju ar sabiedrību par administratīvi teritoriālās reformas jautājumiem šim mērķim piešķirto valsts budžeta līdzekļu apmērā.6

Neliela atkāpīte: iepazīstoties ar informatīvo ziņojumu "Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli", man radās viedoklis, ka visa administratīvā reforma ir vērsta uz valsts pārvaldības modeļa pārveidošanu, nevis uz situācijas uzlabošanu iedzīvotājiem.

Bet tagad, atbildot uz pamatjautājumu, vai pašvaldības varēja organizēt aptaujas, es sliecos atbildēt, ka jā, varēja atbilstoši spēkā esošam normatīvajam regulējumam.

Kā pašvaldības, tā arī tagad J.Pūces mērķis ir noskaidrot iedzīvotāju viedokli par plānoto administratīvi teritoriālo reformu. Loģiski, tad rodas nākamais jautājums – kādēļ šie visi trači, ja vēlamies uzzināt vienu un to pašu? Manuprāt, atslēga meklējama izskanējušajai informācija, turklāt pievēršot uzmanību pasniegšanas formai, tamdēļ citēju precīzi: Pūce īstenos apjomīgāko sabiedrisko apspriešanu Latvijas politiskajā vēsturē7.

Izlasot šādus vārdus vairs nerodas jautājums ne par Latvijas Republikas Satversmi, ne par citiem normatīviem aktiem, bet skaidri redzama kailā patiesība – Juris Pūce negribēja pieļaut, ka pašvaldības pašas noskaidro iedzīvotāju viedokļus, un tamdēļ viņš var vairs nesanāk apjomīgākās sabiedriskās aptaujas īstenotājs.

1 https://likumi.lv/doc.php?id=57980

2 http://www.varam.gov.lv/lat/aktual/preses_relizes/?doc=27366

3 http://www.varam.gov.lv/lat/aktual/preses_relizes/?doc=27401

4 https://www.vestnesis.lv/op/2019/84.12?fbclid=IwAR0yCo9__nE-qT5ZW005jpYmeLLooghdDCTAwZK11I3WEl73lhHYcABgFGs

5 https://www.ikskile.lv/lv/jaunumi/ikskiles-novada-pasvaldiba-aptauju-organize-likumu-ietvaros

6 http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40472896&mode=mk&date=2019-05-14

7 https://mk.gov.lv/lv/aktualitates/puce-istenos-apjomigako-sabiedrisko-apspriesanu-latvijas-politiskaja-vesture

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...