Iesaki rakstu: 
Viena no fundamentālākajām demokrātiskas valsts vērtībām ir vārda brīvības ievērošana. Tādējādi tieši vārda brīvības ievērošana ir ļoti precīzs indikators, lai noteiktu, vai valsts ir demokrātiska vai ne.
Protams, ka vārda brīvība nav absolūta. To var ierobežot. Visbiežāk tiesību aktos kā leģitīmie mērķi vārda brīvības ierobežošanai tiek minēti, pirmkārt, citu personu tiesību aizsardzība, piemēram, novēršot informācijas par personas privāto dzīvi nepamatotu publiskošanu, otrkārt, valsts un sabiedrības drošības aizsardzība, piemēram, aizliedzot naidu kurinošus izteikumus vai ierobežojot valsts noslēpumu saturošas informācijas publiskošanu.
Treškārt, vārda brīvības ierobežošanas pamatā var būt nepieciešamība nodrošināt tiesības uz taisnīgu tiesu un nevainīguma prezumpciju, respektīvi, lai kādā noziegumā apsūdzētās personas netiktu medijos atzītas par vainīgām jau pirms tiesas sprieduma. Visbeidzot, vārda brīvības ierobežošana var tikt saistīta ar intelektuālā īpašuma aizsardzību, piemēram, novēršot nelegālu kino vai mūzikas darbu izplatīšanu.1
Covid – 19 apkarošanas laikā Latvijā ir izskanējuši visdažādākie viedokļi par to, ka vārda brīvība pieļauj teikt visu, ko domā saistībā kā par masku nēsāšana publiskās vietās, tā arī par to, ka lietotne Apturi covid ir domāta iedzīvotāju izsekošanai utt.
Īsāk sakot, tiek kultivēts, ka Latvijā viss ir slikti. Nabaga iedzīvotājus piespiež mocīties un nēsāt maskas, ir izveidota telefona lietotne, kura nu tagad visus izsekos, turklāt ne tikai to telefona īpašnieku, kurš lejuplādēja lietotni, bet arī visus šajā telefonā pieejamos kontaktus.
Sākšu par masku lietošanu: šis nav Latvijas izdomājums – pasaulē visur maskas tiek izmantotas, lai mazinātu inficēšanās iespējas. Vai maskas 100% pasargā no inficēšanās – protams, ka ne, bet vai mazina? Te atbilde ir – jā. To pierādīja Japānas zinātnieki, veicot eksperimentu.2 Šā vai tā – visi var brīvi runāt par šo jautājumu.
Savukārt par lietotni Apturi covid: nepārstāstīšu visus par un pret, tikai kopsavilkumam – lietotnes lejuplāde ir pilnīgi brīva izvēle. Arī personas privātie dati netiek aizskarti, kur nu vēl kādu citu.3 Arī par to var izteikties, ko vien vēlas.
Dzīvē viss ir relatīvs. Tikai jautājums - ko izmantojam kā atskaites punktu. Ja paskatāmies situāciju Latvijā – kādam var šķist, ka kaut kas nav labi, bet, ja paskatāmies salīdzinoši ar citām valstīm, situācija kļūst pavisam citādāka.
Labi, ar Baltkrieviju tagad salīdzināt nebūtu godīgi. Tamdēļ salīdzināšanu veikšu ar Krieviju, jo Latvijā vēl ir atsevišķi cilvēki, kuri uzskata, ka viss, kas ir ap un par Krieviju, ir skaisti un jauki. Tātad kā ar vārda brīvību ir Krievijā - un vai arī tur valdība rekomendē iedzīvotājiem instalēt kādu lietotni?
Lai izvairītos no pārmetumiem, ka interpretēju faktus kaut kādā virzienā, – veikšu tikai šo faktu uzskaitījumu, minimizējot savus secinājumus.
Krievijas žurnālistei Svetlanai Prokopjevai draud līdz pat septiņu gadu cietumsods par “terorisma attaisnošanu” - krimināllieta pret žurnālisti tika ierosināta saistībā ar viņas pausto viedokli par sprādzienu Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) nodaļā Arhangeļskā 2018.gada oktobrī. Komentējot sprādzienu Arhangeļskā, žurnāliste pauda viedokli, ka pašreizējā Krievijas vara pati esot izaudzinājusi jaunu paaudzi, kas ar to cīnās.4
Viens no vārda brīvības indikatoriem, bez šaubām, ir preses brīvības novērtējums konkrētajā valstī. Ja, piemēram, Latvija šajā vērtējumā atrodas 22. vietā, tad Krievija – 149. vietā. Krievija atrodas starp Hondurasu un Kongo.5 Kāds tagad varētu mēģināt pateikt, jā, kas taisa sarakstus, tie sarindo, kā vēlas. Savā ziņā piekrītu, bet iepriekš jau minēju faktu par krimināllietas uzsākšanu pret žurnālisti par viedokļa paušanu.
Viens no veidiem, kā Krievijā sistemātiski un tiešā veidā ar valdības atbalstu tiek smacēta vārda brīvība, ir dažādu ierobežojošu likumu ieviešana. Viens no nesenākajiem - aizliegums izrādīt necieņu pastāvošajai varai, ko Putins parakstīja 2019. gada martā.
Likums piesaistīja Krievijas neatkarīgo mediju un ārvalstu preses uzmanību, kad jau pēc mēneša tika sodīts pirmais pārkāpējs, kurš savā "VKontakte" kontā bija nodēvējis Putinu par "pasakainu stulbeni" un ievietojis viņa karikatūru. Viņam piesprieda 30 000 rubļu (418 eiro) naudassodu.
Krievijas parlamentā tika arī apstiprināts "viltus ziņu" aizliegums. Likums netiek attiecināts uz "tradicionālajiem medijiem", kuriem ir licence vai apliecība (protams, valsts izdota). Vietnēm, uz kurām šis likums attiecas, nekavējoties būs jādzēš par nepatiesām atzītas ziņas vai jārēķinās, ka tās tiks bloķētas. Par ziņu patiesumu lems prokuratūra, un smagākajos gadījumos tīmekļa medijiem draud slēgšana vai naudassods līdz 1,5 miljoniem rubļu (20 000 eiro).6
Jāatzīmē, ka Krievijas 2012. gada „ārvalstu aģentu likums” un 2015. gada „nevēlamu organizāciju likums” Krievijas ģenerālprokuroram sniedz pilnvaras bez tiesas procesa aizliegt to starptautisko organizāciju darbību Krievijā, kuras tiek uzskatītas par „nevēlamām”.
Aptuveni 80 NVO, tostarp gandrīz visas vadošās cilvēktiesību NVO, Krievijā tiek uzskatītas par ārvalstu aģentiem. Par “ārvalstu aģentiem” pasludināti arī desmit plašsaziņas līdzekļi, kas saistīti ar Radio “Brīvā Eiropa” vai “Amerikas Balss”.
Kopš 2014. gada ārvalstu aģentu sarakstā ir iekļautas arī desmitiem organizāciju, kas nodarbojas ar vides aizsardzības jautājumiem, un daudzas nācies slēgt, lai izvairītos no tā, ka tās tiek klasificētas kā ārvalstu aģenti, vai tādēļ, ka tās nespēja samaksāt naudas sodus.
2019.gada 21. novembrī Krievijas Parlaments apstiprināja jaunākos grozījumus likumā par ārvalstu aģentiem, ar kuriem ārvalstu aģentu statuss tiek paplašināts, iekļaujot tajā privātpersonas, tostarp blogerus un neatkarīgos žurnālistus.
Likums nosaka arī īpašas prasības publikāciju reģistrēšanai un uzskaitei, kā arī minēto noteikumu neievērošanu pasludina par noziedzīgu nodarījumu, ieskaitot sankciju iespēju ar lieliem administratīviem naudas sodiem vai brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem.7
Nu, jā, piekritīsiet, kaut kā tāda Latvijā nav. Par to jebkurš var pārliecināties.
Tiesa, Krievija iet vēl tālāk – tiek gatavots likumprojekts, kurš paredz, ja ārvalstu sociālajos tīklos vai plašsaziņas līdzekļos tiks publiskota informācija, kura nepatiks Krievijai, – tā varēs tos bloķēt.
Labi, par vārda brīvību vai – manā ieskatā – nebrīvību minēju jau daudz piemēru. Paskatīsimies, kā tad ir ar tām lietotnēm.
Hā, te vispār bez komentāriem – ja, kā minēju, Latvijā tiek tikai rekomendēts lietot kādu lietotni, tad Krievijā šim jautājumam grasās pieiet pavisam vienkārši. Putins 2019. gada decembrī parakstīja likumu, kas aizliedz pārdot tehniku, tostarp viedtālruņus un datorus, bez iepriekš instalētas Krievijas programmatūras. Šī likuma izpildes nodrošināšanai valdība jau arī pieņēmusi attiecīgu lēmumu.8
Tādejādi Krievijā vairs neviens iedzīvotājs nevarēs nopirkt ne telefonu, ne datoru, ne arī televizoru, kurā nebūs instalētas valdības izstrādātas un akceptētas programmas. Zinot, kā Krievijai patīk izsekot un kontrolēt savus iedzīvotājus un ne tikai, nav jābūt gaišreģim, lai paredzētu, ka specdienesti ir izdarījuši visu, lai attiecīgajās programmās būtu iestrādāti arī viņiem interesējošie elementi.
Viena lieta ir, ja visa šī tehnika paliek Krievijā, otra – ja šī tehnika tiek tirgota ārpus tās robežām. Kaut kad iepriekš jau rakstīju, ka Ķīnā ražotās un pasaulē pārdotās video novērošanas iekārtas var tikt izmantotas informācijas iegūšanai Ķīnas interesēs. Izskatās, ka Krievija soļo tajā pat virzienā.
Te jau, apsteidzot visus notikumus, gribētos paust cerību, ka kā Latvijas, tā arī citu valstu speciālisti izanalizēs šīs programmatūras, lai nepieļautu, ka ne tikai ķīnietis, bet arī Krievijas speciālie dienesti nenoklausās vai nenovēro mūsu darbības.
Jā, kā tad paliek ar raksta sākumā pausto par vārda brīvību? Domāju, ka bez komentāriem. Varbūt Latvijā viss nav ideāli, bet blakus ir valsts, kura jau sāk pāriet uz totalitāro informācijas telpas un iedzīvotāju kontroli.
1 https://lvportals.lv/viedokli/268456-kas-ir-varda-briviba-un-vai-to-var-ierobezot-2015
2 https://www.tvnet.lv/7091883/japanas-zinatnieku-eksperiments-ka-sejas-maskas-pasarga-no-covid-19
3 https://jauns.lv/raksts/zinas/395234-vai-valdiba-tiesam-velas-jus-izsekot-ko-spej-un-ko-nespej-lietotne-apturi-covid
4 https://www.tvnet.lv/6792175/preses-briviba-krievijas-gaume-zurnalistei-draud-septini-gadi-cietuma-par-viedokli
5 https://rsf.org/en/ranking_table
6 https://www.tvnet.lv/6704972/ne-tikai-golunovs-ka-krievija-znaudz-un-smace-varda-brivibu
7 https://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/ep-l-mumi/2019g/decembris-2019/v-rda-br-v-ba-ep-aicina-krieviju-atcelt-likumu-par-rvalstu-a-entiem-.html
8 http://publication.pravo.gov.ru/Document/View/0001202011230051?index=0&rangeSize=1
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
