Iesaki rakstu: 
Pieminot ēnu ekonomikas apkarošanu un tajā (ne)sasniegtos rezultātus, nez kāpēc visi skatieni uzreiz pievēršas tikai un vienīgi Talejas ielas “zikurātam”. It kā Valsts ieņēmumu dienests (VID) mums būtu vienīgais, kas prot, spēj un drīkst ar šo Latvijas hronisko problēmu cīnīties.
Vai cīņā ar kontrabandu robežsargi ir tiesīgi stāvēt malā, sakot, ka tas ir muitas darbs? Protams, nē! Savukārt pelēki melnā biznesa galvenie stūrakmeņi ir nelegāla nodarbināšana un aplokšņu algas, un šis ir Valsts darba inspekcijas (VDI) pārzināts lauciņš. Skaidrs, ka sabiedrība un valdība labprāt sagaidītu, ka nodokļu piedzinējiem palīgā ar entuziasmu nāktu darba apstākļu uzraugi, dodot efektīvu pienesumu valsts budžeta papildināšanā.
Taču īstu un raženu sadarbību mēs nesagaidām. Atšķirībā no VID pavisam retu reizi VDI pārstāvji var ziņot, ka iestāde ir atklājusi vērienīgus jeb “institucionālus” darba likumdošanas pārkāpumus, kas iet roku rokā ar nodokļu nemaksāšanu. Kaut gan tieši inspekcija varētu valsti kalpot par ļoti efektīvu instrumentu cīņā ar ēnu ekonomiku.
Turklāt šķiet, ka inspekcijai nav fiskālā entuziasma un vispār motīva veikt savus pienākumus pret valsts budžetu. Kur šķērslis? Vai tik tiešām traucē atrašanās citas partijas (Vienotības, ne ZZS) politiski apsaimniekotā dzimtmuižā? Taču cīņa ar aplokšņu algām un neveiktām sociālām iemaksām ir vitāli svarīga tieši Labklājības ministrijai, kam padota VDI.
Pērnruden LTV demonstrēja pētnieciskās žurnālistikas eksperimenta Operācija Tokija vairākas sērijas. Vienā Rīgas restorānu tīklā atklājās aplokšņu algas, oficiāli neuzskaitītas darba stundas, nelegāli nodarbināti ārzemju studenti.
Toreiz raidījuma skatītāji redzēja, ka VDI darbiniece nevēlējās palīdzēt žurnālistei, kura eksperimenta ietvaros strādāja Tokyo City restorānā. Nekompetentās iestādes ne vairāk kompetentā ierēdne pat deva meitenes drošību apdraudošus un bezjēdzīgus padomus, kā viņai pierādīt savu nelegālo nodarbinātību.
Ir pagājis pusgads kopš LTV raidījuma saceltā skandāla. Taču, kā rādās, nesmukums iestādē ir jau “veiksmīgi” aizmirsts. Par VDI rīcībspējas uzlabojumiem un tās lielāku fiskālo atdevi neko nedzirdam. Taču, manuprāt, inspekcijas direktoram Renāram Lūsim vajadzētu piedomāt par disfunkcionālā Kontroles dienesta vadītāja šābrīža ķezām.
Kad naudas atmazgāšanas apkarotāji no ASV pieteica pretenzijas ABLV bankai, mūsu sabiedrībai tika atgādināts ilgi nepamanītais: izrādās, jau ilgus gadus pastāv prokuratūras pārraudzīts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests (jeb Kontroles dienests). To kopš 1998.gada, “veiksmīgi” vairoties no plašas publikas ievērības, ar atturīgi birokrātisku eleganci vada Viesturs Burkāns. Tagad viņš ir ļoti neapmierināts, ka nokļuvis mediju uzmanības fokusā – gaist izredzes rāmi tikt pie nākamā pilnvaru termiņa.
Iestādēm – mieramikām ir laikus jāsarosās. Oktobri gaidot, mūsu politiķi kļūst arvien nervozāki. Tāpēc viena vai otra “kantora” nelietderības klaji apliecinājumi var novest, publikai par prieku, pie demonstratīvām eksekūcijām.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
