Iesaki rakstu: 
Līdz ar apmēram diviem simtiem sabiedrībā zināmu cilvēku – zinātnieku, aktieru, mākslinieku, mūziķu – nule sabiedrībai atklātajā LPSR VDK aģentu kartotēkā atrodams arī ne mazums garīdznieku vārdu un uzvārdu. Publicējam tos, ko esam pamanījuši paši vai mūsu lasītāji.
Andrejs Āriņš ar pseidonīmu Alfs – dzimis 1947.gadā, savervēts 1986.gadā
Nikolajs Belēvičs ar pseidonīmu Spero (vai Smero, nevar saprast) – dzimis 1931.gadā, savervēts 1980.gadā
Antons Blažēvičs ar pseidonīmu Leonardo – dzimis 1929.gadā, savervēts 1958.gadā
Antons Boldāns ar pseidonīmu Putniņš – dzimis 1930.gadā, savervēts 1976.gadā
Alberts Budže ar pseidonīmu Moskovskijs – dzimis 1930.gadā, savervēts 1958.gadā
Jānis Cakuls ar pseidonīmu Ontons – dzimis 1926.gadā, savervēts 1984.gadā
Oļģerts Daļeckis ar pseidonīmu Hozjain – dzimis 1936.gadā, savervēts 1979.gadā
Kazimirs Gaļimurka ar pseidonīmu Jelgavnieks – dzimis 1959.gadā, savervēts 1987.gadā
Antons Geriņš ar pseidonīmu Bērziņš – dzimis 1916.gadā, savervēts 1949.gadā
Romāns Grantovskis ar pseidonīmu Arturs – dzimis 1958.gadā, savervēts 1983.gadā
Jāzeps Gugāns ar pseidonīmu Gailītis – dzimis 1929.gadā, savervēts 1962.gadā
Haralds Kalniņš ar pseidonīmu Habarovs – dzimis 1911.gadā, savervēts 1967.gadā
Aleksandrs Kudrjašovs ar pseidonīmu Čitateļ (Lasītājs) – dzimis 1939. gadā, savervēts 1982. gadā, apalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2002.gadā
Jānis Matulis ar pseidonīmu Kļava – dzimis 1911.gadā, savervēts 1965.gadā
Vilhelms Ņukša ar pseidonīmu Ignats – dzimis 1938.gadā, savervēts 1966.gadā
Arnolds Oļehno ar pseidonīmu Arnis – dzimis 1937.gadā, savervēts 1954.gadā
Pēteris Onckulis ar pseidonīmu Tomass – dzimis 1959.gadā, savervēts 1977.gadā
Julijāns Vaivods ar pseidonīmu Omega – dzimis 1895.gadā, savervēts 1948.gadā
Staņislavs Zdanovskis ar pseidonīmu ar Donāts – dzimis 1931.gadā, savervēts 1980.gadā
Pāvils Zeile ar pseidonīmu Staņislavs – dzimis 1945.gadā, savervēts 1986.gadā
Valdis Zilgalvis ar pseidonīmu Andris – dzimis 1948.gadā, savervēts 1977.gadā
Andrejs Zilgalvis ar pseidonīmu Koļa – dzimis 1944.gadā, savervēts 1981.gadā
Aleksejs Žilko (vecticībnieku kopienas garīgais tēvs) ar pseidonīmu Gromov D. I. - dzimis 1945. gadā, savervēts 1987. gadā, 2011. gadā apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
