Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Un tagad par manām attiecībām ar VDK. Jeb čeku. Un čekistiem. Jo ik pa brīdim kaut kur komentos te vai twiteri kāds viszinošs personāžs secina, ka "to čekistu klausīties nav vērts"...

Mani vervēja trīs reizes. Universitātes pirmajā kursā kara komisariātā (1984). Teikā. Vispārējās veselības pārbaudes laikā neuzkrītoši palūdza ieiet vēl kaut kādā kabinetā. Un tur sēdēja divi onkuļi. Viņiem nesanāca.

Pēc tam 1986. Bija smuka saulaina vasara. Es tikko biju paralēli studijām sācis strādāt Latvijas Radio. Ar kaut kādu draugu kompāniju bijām aizgājuši uz pagrīdes video seansu kaut kur purčikā, un kāds bija nostučījis. Atskanēja pieklājīgs zvans uz manu darba telefonu, un pieklājīga vīrieša balss uzaicināja iedzert kafiju tajā laikā leģendārajā Doma laukuma Zilajā putnā.

Zvanītāju zināju. Pasaule ir maza, bet tajos laikos pasaule bija vēl mazāka. Visi mēs tur kopā burzījāmies. Universitāte, Radio, Preses nams, LVU Studentu klubs, Anglikāņi. Vieni un tie paši daži restorāni un kafejnīcas. Visi zināja, kas ir kas. Kurš ir docents, kurš mūziķis, kurš no partijas komitejas, kurš alkoholiķis, kurš čekists un kurš stukačs, no kura jāuzmanās.

Viss ritēja savu gaitu. Satikāmies. Uz tikšanos zvanītājs nebija atnācis viens. Viņam blakus ar melnu diplomātu rokās (tajos laikos vēl laikam nebija mazu portatīvu sarunu ierakstīšanas ierīču) sēdēja garš slimīga izskata džeks, par kuru runāja, ka tas esot Kondženes kurators no čekas (tagad nomainījis uzvārdu un Facebook uzdodas par mūzikas nozares funkcionāru).

Laipnais zvanītājs sāka tā viltīgi, aplinkiem. Ka likumus vajagot ievērot. To nezināšana neatbrīvojot no soda. Un tā pamazām nonācām pie domas, ka par to nakts pagrīdes videoseansu man būs s…di, bet, ja būšu gudrs un paklausīgs, tad s…di var arī nebūt. Stulba un smieklīga šantāža.

Skaidrs, ka es viņiem būtu bijis labs ķēriens. Biju viens no Ekonomikas fakultātes studentu līderiem (bet ne pa komjaunatnes līniju), mana studentu celtnieku vienība Zemgaļi vairākus gadus bija viena no labākajam Latvijā, biju Danča prezidents, strādāju Radio un rakstīju rakstiņus par ārpolitiku Padomju Jaunatnē, pazinu visus žurnālistus, regulāri tusēju pa Preses namu, televīziju un radio. Manu vecāku dzīvoklī tusēja nomeklatūra, blakus kaimiņu dzīvoklī - visa tā laika radošā bohēma ar Ojāru Vācieti, Māri Čaklo, Liliju Dzeni, Mihailu Savisko priekšgalā. Informācijas pārbagātība. Bet viņiem atkal nesanāca.

Un tad dramatiskais 1987. Viens pretīgs marksistiskās filosofijas pasniedzējs bija uzrakstījis sūdzību partijas komitejai par kaut kādiem maniem tekstiem semināros. Tam uzreiz pieķērās arī kara katedras ofiņi, ar kuriem man jau tā īpaši sirsnīgu attiecību nebija. Vienā no kara katedras piektdienām viens majors mani pieķēra, kad lekcijas laikā rakstīju rezolūciju mītiņam, ko tajā vakarā rīkojām Mazajā aulā pret iecerēto Daugavas HES. Sākās bļaustīšanās par antisovetčinu, predateliem utml..

Viss beidzas ar to, ka kopīgā Universitātes partijas komitejas sēdē kara katedras priekšnieka vietniekam uzbļāvu pretim, ka "ņikakoj ja vam ņe tovarišč". Un tad sākās elle un Indija. Tikai pēc tam uzzināju, ka manai "aizstāvībai" tika mobilizētas augstskolas sabiedriskās organizācijas, mani elki - prof J. Porietis un mana katedras vadītāja, leģendārā Valentīna Zeile pat bija aizgājusi pie tā laika LKP CK pirmā sekretāra B. Pugo. No augstskolas mani izmeta par "padomju studentu diskreditējošu rīcību". Rezultātā bija pamatīgs stresiņš un uz pusgadu uz nervu pamata paralizēta puse sejas.

Bet pirms izmešanas atskanēja zvans manu vecāku dzīvoklī, un "tēva bērnības draugs" uzaicināja aprunāties. Satikāmies skvēriņā uz Stučkas un Lāčplēša stūra (tas tagad aizbūvēts). Solīdais pasirmais vīrs (tagad pēc foto šķiet, ka tas bija VDK šefa Johansona vietnieks Miervaldis Kucāns) ilgi, lēnām un sirsnīgi stāstīja par laiku, kādā dzīvojam, par jaunības maksimālismu, par dzīves mērķiem. Par kauna nedarīšanu vecākiem. Piesolīja pat rekomendāciju iestājai komunistiskajā partijā, bez kuras iespējama sadarbība un pēc tam strādāšana čekā būtu neiespējama. Nepiekritu.

Tad, par laimi, nāca 1988. Atmoda. Jaunas vēsmas. 1992. varēju atjaunoties un pabeigt studijas. Un visa tā čekas tēma pagaisa kā nebūtiska. Kaut arī daudzi jautājumi bija palikuši neatbildēti. 

Ar to pasirmo vīru tikos vēlreiz. 1989.g vasarā pēc viena no izcilāko latviešu trimdas darbinieka Jana Mučka ielūguma biju aizbraucis uz Eiropas Latviešu jaunatnes kongresu Haiko. Tajā laikā jau biju diezgan atpazīstams ar saviem regulārajiem starptautiskajiem komentāriem televīzijā un radio.

Haiko mani uzmeklēja tajā laikā vēl neformālās, nupat no pagrīdes iznākušās LNNK jauniešu aktīvisti E. Repše un brāļi Titavi (kā izrādījās, pēc Mavrika Vulfsona ieteikuma) un lūdza palīdzēt viņiem ar starptautiskajiem sakariem, kontaktiem utml. Sarunas bija labas. Laiki gan vēl bija neskaidri, nekādu garantiju, ka viss beigsies ar Atmodas uzvaru, nebija. Bet apsolīju palīdzēt, ko varēšu (pēc tam vēl Latvijā pāris reižu ar Einaru tikāmies, taču politiskā situācija sāka attīstīties tik strauji, ka nekāda mana palīdzība viņiem vairs nebija vajadzīga).

Knapi biju paspējis atgriezties no Somijas mājās, ka manā vecāku dzīvoklī atkal atskanēja zvans. Izrādījās, ka detalizēta info par manu tikšanos ar Repši un abiem brāļiem jau bija nonākusi Engelsa un Ļeņina ielas stūra namā... Sirmais vīrs labsirdīgi paņirgājās, ka es neesot izvēlējies pareizos draugus.. 

Un tad pamazām gaisā sāka virmot "čekas maisu" tēma. Kādas tik versijas no "lieliski informētiem" vai "reālo situāciju zinošiem" cilvēkiem nebiju saklausījies.. Par aizdomīgo kompāniju, kas Godmaņa uzdevumā pārņēma tos maisus un pārējo info. Par cenām, kas tiekot maksātas, lai izdabūtu savu kartīti no maisiem. Par to, ka reālo aģentu saraksti jau sen esot kaut kur Piemaskavā un šeit atstāti kaut kādi sešinieki. Jeb arī saplosīšanai to cilvēku kartiņas, kuri neesot piekrituši sadarboties. Visas versijas šķita loģiskas, vairāk vai mazāk argumentētas. 

VDK kartotēkas publicēšanas dienu neaizmirsīšu nekad. Līdz pat rīta ausmai nosēdēju pie kompja, studējot tos failus. Man vēl tagad mājās glabājas četras A4 formāta lapas, katrā divos stabiņos sīkiem burtiem sarakstīts... gandrīz viss mans jaunības dienu tusiņš. Žurnālisti, politiķi, mūziķi, mākslinieki. Nemaz jau nerunājot par funkcionāriem, it īpaši no "patriotiskajiem spēkiem".

Mana otra ģimene - Labvakar džeki. Vairāki stukači, izrādās, bijuši arī Dancī. Viens ( vai viena) no viņiem man pēc tam uzrakstīja anonīmu sms mesindžerī par to, ka viņš (viņa) studiju gados reāli piespiests sadarboties. Šoks bija baigs. Un uzreiz sāka birt komentāri tipa - ar mani vienreiz aprunājās, es atteicos, a tie maitas uztaisījuši kartiņu. Visenerģiskāk protestēja kāda man labi pazīstama ambicioza kinorežisore. Patiesībā, zinot, kādi pofigisti bija tie jaunie čekisti, kas plenderēja pa Vecrīgas krogiem, arī šādu versiju nevarēja pilnībā noliegt.

Nolēmu sameklēt to pieklājīgo cilvēku, ar kuru reiz bijām dzēruši kafiju Vecrīgā. Jo es pilnībā iederējos tajā  kategorijā "ar kuru vienreiz aprunājās". Bijām runājušies simtiem reižu. Čekas centrālajā aparātā bija kādi 5 cilvēki, kuri "uzraudzīja" radošo inteliģenci, augstskolu studentus, māksliniekus. Mēs viņus visus zinājām. Pēc estrādes grupu koncertiem LVU Lielājā aulā, pēc tam Studentu klubā parasti notika episkas after party kopā ar mūziķiem, arī Anglikāņos. Tur viņi ik pa brīdim uzradās. It kā čomiski. Ārzemju braucienos, kur Dancim katru reizi kāds brauca līdzi. Viņi regulāri vazājās pa Preses namu. Tagad izrādās, ka lielākā daļa manu kolēģu, kas komentēja starptautiskos jautājumus, ir bijusi stukači. Bet vadošie - pat štata darbinieki, un diezgan augsta ranga. Kaut gan tas jau tolaik bija zināms.

Patiesībā man ļoti gribējās ticēt tiem savu draugu skaidrojumiem, ka "ar viņiem tikai aprunājās, bet viņi nepiekrita". Pēc tādas loģikas tur būtu bijis jābūt arī manai kartītei. Tam, ka manis nebija maisos, varētu būt izskaidrojums, ka 89.gada vasarā es biju piekritis savu lielāko autoritāšu - Petera, Vulfsona un Ķezbera padomam (viņi mani uzaicināja uz vakariņām pie Mavrika) piekrist pāriet strādāt uz LĻKJS CK, lai nepieļautu šīs tajā laikā milzīgās organizācijas nonākšanu Rubika rīcībā un lai saglabātu Tautas frontei lojālos populāros laikrakstus Padomju Jaunatne un Sovetskaja Molodjež.

Tā es gluži negaidot, divus gadus pēc izmešanas no augstskolas un kopumā visai nicīgi līdz tam izturējies pret pelēkajos uzvalciņos tērptajiem funkcionāriem un nebūdams komunists, pēkšņi biju kļuvis par nomeklatūras elementu, turklāt otru vadošo, ideoloģisko. Tiesa, ilgāk par pusotru gadu es tur neizturēju. 1991.g janvāra barikāžu nedēļu, būdams CK politiskais sekretārs, pavadīju aizbarikādētajā Radio namā un tad uzrakstīju atlūgumu. Taču savu paveicu. Latvijas komjaunatne bija vienīgā visā PSRS, kas nesadalījās sarkanajos un baltajos, lēnām transformējās jaunatnes biznesa un sociālajās apvienībās, avīzes ieguva pilnīgu neatkarību, bet es - aparāta darba pieredzi un apziņu, ka tas galīgi nav priekš manis.

Pēc tajos laikos pastāvošajām birokrātiskajām nomenklatūras procedūrām čekas stukaču kartiņas, šiem stukačiem pārejot nomenklatūras amatos, tika likvidētas (jeb noslepenotas, īsti nezinu). Šis bija tas jautājums, kas man nedeva mieru. Ja izrādītos, ka arī man bija bijusi "sava" uzskaites kartiņa, tad būtu pamats ticēt arī visiem tiem, "ar kuriem vienu reizi bija parunājušies". 

Vakar man pēc gandrīz 10 gadu pūliņiem satikt Andri Z. beidzot tas arī izdevās. Norunātajā vietā ieradās tikpat enerģisks, svarīgs cilvēks ar atklātu smaidu un gatavību palīdzēt. Mūsu sākotnējā komunikācija pa telefonu īsti labi nevedās, viņš nesaprata manas atkalparādīšanās iemeslus un saprotamu apsvērumu dēļ vairākas reizes atteicās ar mani tikties. Beidzot piekrita, bet tikai uz dažām minūtēm. Taču tikšanās izvērtās lieliska. Tas cilvēks nebija zaudējis savu humora izjūtu, kuras dēļ viņš savā laikā bija ļoti iecienīts radošajās aprindās un ir ļoti iecienīts joprojām. 

Sarunas sausais atlikums - manas kartiņas nav un nekad nav bijis. Kartiņas tikušas sastādītas tikai par tiem, kas pašrocīgi un labprātīgi parakstījušies un sadarbojušies. Punkts.

Pārpublicēts no Facebook.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...