VDK pulkvedis Savickis un citi “Gazprom” interešu pārstāvji satraukušies par Latvijas virzību uz gāzes tirgus neatkarību no Krievijas gāzes
Jaunā konservatīvā partija*09.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jaunā konservatīvā partija (JKP) uzskata, ka pēdējo desmit gadu laikā Latvija par gāzi Krievijai ir pārmaksājusi vairāk nekā 500 miljonus eiro un tie ir līdzekļi, kurus būtu iespējams ieguldīt daudzu Latvijai nozīmīgu vajadzību finansēšanai. Diemžēl, joprojām no “Gazprom” un to vietējo izpildītāju puses notiek asa vēršanās pret jebkuru, kurš vēlas lauzt gadu desmitiem pastāvošo sistēmu un radīt brīvāku konkurenci Latvijas un visas Baltijas gāzes tirgū.
Visaktīvāk pirmie reaģējuši Krievijas mediju propograndas kanāli “Sputnik”, bet “melnajās kampaņās” pret enerģētisko neatkarību un gāzes cenu samazināšanu tiek iesaistīti arī vietējie mediji. Mums ir pietiekams apjoms informācijas, kas ļauj secināt, ka šīs prevalstiskās kampaņas koordinēšanā ir iesaistīts Savickis.
Attīstot Skultes gāzes termināli, nekad nav bijusi runa par finansiālu valsts atbalstu šādam projektam, tomēr Latvijai svarīgi turpināt eiroatlantiskās integrācijas kursu, ko garantētu “Gazprom” ietekmes mazināšana Latvijā un jaunas ārvalstu investīcijas reģionālajā gāzes tirgū. Kā zināms, nesen ASV Valsts sekretārs Maiks Pompeo (Michael Richard Pompeo) paziņojis, ka ASV izveidojusi īpašu Trīs jūru iniciatīvas investīciju fondu 1 miljarda eiro apmērā. To būs iespējams izmantot enerģētikas projektu attīstīšanai Austrumeiropā un Latvijā.
Pašlaik Krievijas interešu pārstāvji cenšas publiski apmelot Latgales izcelmes mecenātu, ASV uzņēmēju Pēteri Aloizu Ragaušu, kurš pēdējos gados ieguldījis ievērojamus līdzekļus dažādu Latgales kultūrai nozīmīgu projektu attīstībai. Jaunie konservatīvie ar Ragaušu ir tikušies saistībā ar JKP Latgales attīstības plāna izstrādi un “Latgales attīstības centra” izveidi.
Jau iepriekš ziņots – lai beidzot izveidotu darboties spējīgu sistēmu Latgales reģiona attīstībai, šā gada 29.februārī Rēzeknes novada domes telpās Jaunā konservatīvā partija rīkoja “Latgales attīstības sapulci”, kur dialogā ar sabiedrību iesaistījās trīs valdības ministri un vairāki Saeimas deputāti. Sapulces laikā Jānis Bordāns paziņoja par “Latgales attīstības centra” izveides plāniem.
“Jaunie konservatīvie” uzskata, ka attīstot gāzes pieņemšanas infrastruktūru netālu no Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK), tieši Latvija var kļūt par visas Baltijas un pašlaik arī Somijas gāzes apgādes centru. Inčukalna PGK unikālais ģeogrāfiskais novietojums ļauj izmantot gāzes krātuvi gāzes iegādei laikā, kad tās cena pasaules tirgū ir zemākajā punktā un pēc tam ziemas sezonā to izmantot gan Latvijā apkures un elektrības ražošanas vajadzībām, gan arī eksportam uz mūsu kaimiņvalstīm. Kā rāda piemēri no šā gada, jau pašlaik Inčukalna PGK tiek izmantota, lai ar gāzi apgādātu ne tikai Igauniju, bet arī Somiju!
Lietuvas ricība, Klaipēdā atverot savu LNG gāzes termināli ļāva Lietuvai uzreiz samazināt gāzes cenas par vismaz 20% un šo gadu laikā ietaupīt vairākus simtus miljonus eiro.
Jaunie konservatīvie uzskata, ka visu, ne tikai Latvijas, bet arī Lietuvas iedzīvotāju interesēs ir jauna, vairākas reizes efektīvāka gāzes termināla izveide Latvijā, netālu no Inčukalna PGK. Neatkarīgu ekspertu aplēses rāda, ka termināla operēšanas izmaksas būtu nepilni 10 miljoni eiro gādā, bet sadalot uz Baltijas (potenciāli arī Somijas gāzes tirgu), tie būtu 2-3 miljoni no katras valsts. Tie ir nesalīdzināmi ieguvumi, salīdzinot ar izdevīgu gāzes cenu Latvijas patērētājiem, kas varētu sasniegt pat 50-70 miljonus eiro sezonā.
Gāzes infrastruktūras izbūve Latvijā ļautu Latvijai kļūt par gāzes izplatīšanas centru un radīt daudz jaunas darbavietas saistītajās nozarēs. Kā zināms, gāze tiek uzskatīts par vienu no efektīvākajiem kurināmajiem CO2 izmešu samazināšanā, ne tikai siltumenerģijas, bet arī elektromobilitātes nozarē.
* Tekstā saglabāta oriģinālrakstība
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
