VDK pulkvedis Savickis un citi “Gazprom” interešu pārstāvji satraukušies par Latvijas virzību uz gāzes tirgus neatkarību no Krievijas gāzes
Jaunā konservatīvā partija*09.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jaunā konservatīvā partija (JKP) uzskata, ka pēdējo desmit gadu laikā Latvija par gāzi Krievijai ir pārmaksājusi vairāk nekā 500 miljonus eiro un tie ir līdzekļi, kurus būtu iespējams ieguldīt daudzu Latvijai nozīmīgu vajadzību finansēšanai. Diemžēl, joprojām no “Gazprom” un to vietējo izpildītāju puses notiek asa vēršanās pret jebkuru, kurš vēlas lauzt gadu desmitiem pastāvošo sistēmu un radīt brīvāku konkurenci Latvijas un visas Baltijas gāzes tirgū.
Visaktīvāk pirmie reaģējuši Krievijas mediju propograndas kanāli “Sputnik”, bet “melnajās kampaņās” pret enerģētisko neatkarību un gāzes cenu samazināšanu tiek iesaistīti arī vietējie mediji. Mums ir pietiekams apjoms informācijas, kas ļauj secināt, ka šīs prevalstiskās kampaņas koordinēšanā ir iesaistīts Savickis.
Attīstot Skultes gāzes termināli, nekad nav bijusi runa par finansiālu valsts atbalstu šādam projektam, tomēr Latvijai svarīgi turpināt eiroatlantiskās integrācijas kursu, ko garantētu “Gazprom” ietekmes mazināšana Latvijā un jaunas ārvalstu investīcijas reģionālajā gāzes tirgū. Kā zināms, nesen ASV Valsts sekretārs Maiks Pompeo (Michael Richard Pompeo) paziņojis, ka ASV izveidojusi īpašu Trīs jūru iniciatīvas investīciju fondu 1 miljarda eiro apmērā. To būs iespējams izmantot enerģētikas projektu attīstīšanai Austrumeiropā un Latvijā.
Pašlaik Krievijas interešu pārstāvji cenšas publiski apmelot Latgales izcelmes mecenātu, ASV uzņēmēju Pēteri Aloizu Ragaušu, kurš pēdējos gados ieguldījis ievērojamus līdzekļus dažādu Latgales kultūrai nozīmīgu projektu attīstībai. Jaunie konservatīvie ar Ragaušu ir tikušies saistībā ar JKP Latgales attīstības plāna izstrādi un “Latgales attīstības centra” izveidi.
Jau iepriekš ziņots – lai beidzot izveidotu darboties spējīgu sistēmu Latgales reģiona attīstībai, šā gada 29.februārī Rēzeknes novada domes telpās Jaunā konservatīvā partija rīkoja “Latgales attīstības sapulci”, kur dialogā ar sabiedrību iesaistījās trīs valdības ministri un vairāki Saeimas deputāti. Sapulces laikā Jānis Bordāns paziņoja par “Latgales attīstības centra” izveides plāniem.
“Jaunie konservatīvie” uzskata, ka attīstot gāzes pieņemšanas infrastruktūru netālu no Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK), tieši Latvija var kļūt par visas Baltijas un pašlaik arī Somijas gāzes apgādes centru. Inčukalna PGK unikālais ģeogrāfiskais novietojums ļauj izmantot gāzes krātuvi gāzes iegādei laikā, kad tās cena pasaules tirgū ir zemākajā punktā un pēc tam ziemas sezonā to izmantot gan Latvijā apkures un elektrības ražošanas vajadzībām, gan arī eksportam uz mūsu kaimiņvalstīm. Kā rāda piemēri no šā gada, jau pašlaik Inčukalna PGK tiek izmantota, lai ar gāzi apgādātu ne tikai Igauniju, bet arī Somiju!
Lietuvas ricība, Klaipēdā atverot savu LNG gāzes termināli ļāva Lietuvai uzreiz samazināt gāzes cenas par vismaz 20% un šo gadu laikā ietaupīt vairākus simtus miljonus eiro.
Jaunie konservatīvie uzskata, ka visu, ne tikai Latvijas, bet arī Lietuvas iedzīvotāju interesēs ir jauna, vairākas reizes efektīvāka gāzes termināla izveide Latvijā, netālu no Inčukalna PGK. Neatkarīgu ekspertu aplēses rāda, ka termināla operēšanas izmaksas būtu nepilni 10 miljoni eiro gādā, bet sadalot uz Baltijas (potenciāli arī Somijas gāzes tirgu), tie būtu 2-3 miljoni no katras valsts. Tie ir nesalīdzināmi ieguvumi, salīdzinot ar izdevīgu gāzes cenu Latvijas patērētājiem, kas varētu sasniegt pat 50-70 miljonus eiro sezonā.
Gāzes infrastruktūras izbūve Latvijā ļautu Latvijai kļūt par gāzes izplatīšanas centru un radīt daudz jaunas darbavietas saistītajās nozarēs. Kā zināms, gāze tiek uzskatīts par vienu no efektīvākajiem kurināmajiem CO2 izmešu samazināšanā, ne tikai siltumenerģijas, bet arī elektromobilitātes nozarē.
* Tekstā saglabāta oriģinālrakstība
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
