Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

SIA „Luxury Living Latvia”  gatavojas uzsākt vērienīgus pārbūves darbus Vecrīgā, Alksnāja ielā 9, kas rada pamatotas bažas par aizsargājamā kultūrlslāņa varbūtēju nopostīšanu – šogad šīs SIA vadītajos būvdarbos Miesnieku ielā 13., 15., un 17. ar smagās tehnikas palīdzību un bez jebkādas arheoloģiskās uzraudzības tika barbariski norakts objekta pagalmā esošais kultūrslānis.

SIA „Luxury Living Latvia” gatavojas uzsākt vērienīgus pārbūves darbus Vecrīgā, Alksnāja ielā 9, kas rada pamatotas bažas par aizsargājamā kultūrlslāņa varbūtēju nopostīšanu – šogad šīs SIA vadītajos būvdarbos Miesnieku ielā 13., 15., un 17. ar smagās tehnikas palīdzību un bez jebkādas arheoloģiskās uzraudzības tika barbariski norakts objekta pagalmā esošais kultūrslānis.

Paļauties uz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) iejaukšanos nevar – lai gan pienācīgi informēta, šī valsts institūcija tikai ar pamatīgu novēlošanos nekādi nereaģēja uz notikumiem Miesnieku ielā, tādējādi radot pat aizdomas par iespējamajiem koruptīvajiem riskiem. Par šo situāciju arheologs Aldis Pravornis ir ziņojis vairākām valsts iestādēm, tai skaitā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).

Turklāt SIA „Luxury Living Latvia” atklāti atsakās no saistību pildīšanas, izvairoties apmaksāt iesniegto tāmi par Miesnieku ielā veikto izrakumu laikā atrastā vēsturiskā materiāla kamerālās daļas jeb pilnā arheoloģiskās izpētes pārskata sagatavošanu.

Atsakās no tālākas arheoloģiskās uzraudzības

No 2012. gada līdz 2014. gada 30. novembrim visi zemes rakšanas darbi Miesnieku ielas objektā (tur bijušās noliktavas ēkas tiek pārbūvētas par ekskluzīvu dzīvokļu mājām) notika stingrā arheoloģiskā uzraudzībā. Tomēr pēc šī datuma objekta īpašnieks SIA „Luxury Living Latvia” sāka izvairīties no tālākas saistību izpildes – līdz pat šai dienai ir novilcināta līguma slēgšana ar darbus uzraugošo arheologu par objektā veikto atradumu zinātnisku apstrādi, nemaz nerunājot par vēlāko zemes rakšanas darbu turpmāko uzraudzību.

Rezultātā tikai nejaušas sakritības pēc uzraugošais arheologs Aldis Pravornis uzzināja un vēlāk arī objektā klātienē konstatēja, ka šā gada pavasarī ar brutālu smagās tehnikas pielietošanu ticis daļēji nopostīts kultūras slānis ēku pagalmā. Arheologs nekavējoties par šo situāciju informēja VKPAI, tomēr nekāda reakcija no šīs atbildīgās institūcijas puses nesekoja.

Atkārtotā vēstulē, kas adresēta VKPAI, KNAB, Kultūras ministrijai, Valsts Kancelejai, Tieslietu ministrijai un LU vēstures institūtam, A. Pravornis raksta: „No 2014. gada marta līdz 2014. gada 30. novembrim vadīju arheoloģiskās izpētes un uzraudzības darbus Valsts nozīmes kultūras piemineklī Rīgā, Miesnieku ielā 13, 15, 17. Objekta īpašnieks SIA "Luxury Living Latvia". 2015. gada marta beigās un aprīļa sākumā iesaistīja mani diskusijā par jau 2014. gadā paveikto darbu kamerālās daļas finansējumu, un pa to laiku aizmuguriski uzsākot zemes darbus ar smago tehniku augstāk minētajā objektā. Lai arī informēju VKPAI, nelikumīgie zemes darbi tika pārtraukti tikai pēc publikācijām portālā Pietiek, kas liek domāt par varbūtējiem korupcijas riskiem VKPAI, īpaši VKPAI arheoloģijas nodaļā.”

Inspekcija pasīvi klusē, SIA īpašnieki vaino arheologu

Kā jau iepriekš minēts, VKPAI līdz šim nekādi praktiski nav reaģējusi uz Miesnieku ielā notiekošo. Savukārt SIA „Luxury Living Latvia” īpašnieki izklāstīja savu versiju. Viens no viņiem, Toms Skrastiņš, elektroniskā vēstulē sniedza šādu situācijas skaidrojumu:

 „SIA „Luxury Living Latvia” iegādājās nekustamo īpašumu Vecrīgā, Miesnieku ielā 13., 15., 17. jau 2010.gada nogalē ar mērķi atbilstoši visām likumdošanas prasībām izstrādāt un realizēt rekonstrukcijas projektu (...).

SIA „Luxury Living Latvia”, apzinoties, ka iegādātais īpašums ir nozīmīgs kultūras un vēstures piemineklis, uzsāka sadarbību ar arheologu A. Pravorni jau 2012. gada aprīlī, kad tika uzsākta rekonstrukcijas projekta izstrāde un ģeotehniskā izpēte. Rekonstrukcijas būvdarbi tika uzsākti 2014.gada martā.

Pēdējais līgums ar arheologu tika noslēgts 2014. gada martā par arheoloģisko izpēti un uzraudzību būvdarbu laikā. Šis līgums ir spēkā līdz "uzraudzības atskaites nodošanai Pasūtītājam un tās iesniegšanai Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā".

No šī izriet, ka līgums vēl joprojām ir spēkā, jo pilnu atskaiti A. Pravornis nav sagatavojis un iesniedzis. Vairākkārt šī gada sākumā A. Pravornis vai viņa palīgs A. Ozols ir bijis objektā, par ko liecina ieraksti objekta apsardzes apmeklētāju reģistrācijas žurnālā. 2015. gada 30. martā ar A.Pravorni sazinajās SIA "Fabrum" būvuzraugs I. Lejas-Krūmiņš un ziņoja A.Pravornim, ka nepieciešams veikt zemes darbu pagalmā uzraudzību. A. Pravornis atbildēja, ka viņa klātbūtne nav nepieciešama, pie kam šo darbu veikšanas laikā (no 07.04 līdz 09.04.) objektā bija viņa palīgs A. Ozols.

13.04. pēc A. Pravorņa vēstules, par zemes darbu pārtraukšanu saņemšanas darbi tika nekavējoties pārtraukti un A. Pravornim nosūtīta vēstule, ka nepieciešams nodrošināt arheoloģisko uzraudzību un attiecīgi arheologam jāpagarina VKPAI arheoloģiskās uzraudzības atļauja. Uz šo vēstuli atbildi neesam saņēmuši un A.Pravornis nav ar mums sazinājies.

Par šo situāciju SIA „Luxury Living Latvia” š.g. 23.aprīlī informēja arī VKPAI, savā vēstulē papildus norādot, ka visus arheoloģiskās uzraudzības/izpētes laikā Objektā atrastos priekšmetus arheologs A.Pravornis ir izņēmis no objekta un SIA “ Luxury Living Latvia” nav informācijas par to atrašanās vietu un likteni."

Arheologs atrunas nosauc par melīgu demagoģiju

Objekta īpašnieku teikto Pravornis sauc par melīgu faktu interpretāciju, ar vienīgo mērķi – izvairīties no saistību izpildes, nesamaksājot par veikto izpētes darbu pilnā pārskata izveidi.

„Pirmkārt, Skrastiņa kungs apzināti sagroza faktus, liekot manīt, ka it kā nav nodota atskaite VKPAI par veiktajiem izrakumiem. Tā dēvētā „īsā atskaite” VKPAI ir iesniegta šā gada 8.aprīlī, par ko liecina saņemšanas zīmogs. (sk. pielikumu.) Šo pašu atskaiti vairākas reizes esmu nosūtījis arī SIA „Luxury Living Latvia”, ko varu pierādīt ar elektroniskā pasta izdrukām. Protams, vēl nav sagatavota pilnā atskaite, kuras sagatavošanai, ņemot vērā darbu apjomu, nepieciešams vismaz gads. Tādējādi kļūst skaidrs, ka šāda SIA „Luxury Living Latvia” attieksme ir tikai un vienīgi mēģinājums izvairīties no pieminētās pilnās atskaites sagatavošanas darbu izmaksu segšanas.

Pieļauju, ka SIA īpašnieki ir pārtērējuši investoru piešķirtos līdzekļus, kuri, iespējams, aizplūduši ar objekta restaurāciju nesaistītā virzienā, un tagad izmisīgi cenšas novelt atbildību uz citiem, izvairoties gan no uzņemto saistību pildīšanas, gan atbildības investoru priekšā.

Otrkārt, VKPAI noteiktā pastāvošā kārtība ir tāda, ka arheologam pašam pēc savas iniciatīvas nav jāiesniedz VKPAI pieprasījums par izrakumu atļaujas saņemšanu, sākotnēji tas jādara uzņēmumam, kura objektā izpēte tiek veikta un nekad otrādi. Tātad pēc 30. novembra nevis es, bet gan SIA „Luxury Living Latvia” izvairījās no šādas atļaujas pieprasīšanas, lai gan par to vairākkārt viņiem tika atgādināts. Iemesli – jau minētie.

Treškārt, es personīgi tiešām ierados objektā pēc 30. novembra – 2015. gada pavasarī, kad nelikumīgie zemes darbi vēl nebija uzsākti. Uzzināju par nelikumīgajiem zemes rakšanas darbiem tikai no arheoloģijas entuziastiem, kas ievēroja traktoru rokam pagalmā un atsūtīja man foto ar traktoru darbībā. Šo informāciju par rakšanas darbiem un smagās tehnikas traktora izmantošanu nosūtīju e-pastā un rakstiski VKPAI un SIA "Luxury Living Latvia". Pretlikumīgā rakšana tika pārtraukta ne pēc īpašnieku iniciatīvas, ne pēc VKPAI iejaukšanās, bet gan tikai pēc tam, kad šī informācija nonāca mediju uzmanības lokā.

Apgalvojumi, ka es esot norādījis, ka arheoloģiskā uzraudzība nav nepieciešama, ir klaji meli,” savu viedokli skaidroja A. Pravornis. Par komisku arheologs nosauc SIA „Luxury Living Latvia” žēlošanos par it kā nezināmā virzienā aiznestajām senlietām – likumdošana nosaka, ka nevis ēku un zemes īpašniekiem bet gan valstij pieder tiesības uz arheoloģiskās izpētes gaitā iegūtajām senlietām (vispār uz visām senlietām, kas atrastas zemē un datējamas līdz 17.gs ieskaitot, arī tad, ja tās nejauši atradušas fiziskas personas savā īpašumā), turklāt visas senlietas pašlaik atrodas to glabāšanai nepieciešamos apstākļos speciālistu uzraudzībā un pēc apstrādes tiks nodotas muzejā, kā to paredz likumdošana.

Dīvaini, ka Skrastiņš, kas jau 3 gadus organizē sadarbību ar arheologu šai pašā objektā un pats apmeklē VKPAI, izturas tā, it kā 2015. gada pavasarī pirmo reizi būtu saskāries ar arheoloģisko uzraudzību,” skaidro Pravornis.

Ķeras pie jauna objekta

SIA „Luxury Living Latvia” savā atbildē izvairījušies sniegt skaidrojumu, vai objekta finsanšu investori ir lietas kursā par esošajām domstarpībām, tā vietā viņi informē, ka tiek meklētas (un esot atrastas) iespējas piesaistīt objektam citu arheologu.

Iepriekš aprakstītie notikumi vēl gaida vairāku valsts un tiesībsargājošo institūciju izvērtējumu, tomēr aktuālā informācija rada pamatotas bažas par vēl viena vēsturiska objekta varbūtēju izpostīšanu – kļuvis zināms, ka SIA „Luxury Living Latvia” īpašumā nonācis objekts Vecrīgā, Alksnāja ielā 11/13, kurā jau tuvākajā laikā paredzēts uzsākt vērienīgus pārbūves darbus.

Lai gan līdz šim objektā jau notikušas vairākas izpētes, piemēram, 1984. un 1985. gadā arheologa Andra Caunes vadībā tika atklāts līdz 5 m biezs kultūrslānis, viduslaiku dzīvojamā apbūve, dažādiem apdzīvotības periodiem piederīgas apkures ierīces un citi atradumi, šo izpēti 1990. gadā arheoloģiskās uzraudzības ietvaros turpināja arheoloģe Baiba Eglāja, tomēr ievērojama gruntsgabala daļa palikusi arheoloģiski neizpētīta

Ja pieņem, ka SIA „Luxury Living Latvia” arī Alksnāja ielā izmantos analoģisku pieeju vēsturiskā mantojuma izpētei un saglabāšanai, kā tas šogad notika Miesnieku ielā, visu šo unikālo pagātnes liecību liktenis varētu būt apdraudēts. Cerēt uz VKPAI, kā redzams, ir visai nedroši, un citu reālu potenciālo postītāju ietekmēšanas līdzekļu arī būtībā nav.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

FotoJau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Lasīt visu...

21

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

FotoKā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Lasīt visu...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...