Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja tiesa lems, ka Tukuma domes aizliegums novada teritorijā būvēt vēja elektrostaciju parku ir nelikumīgs, šis spriedums kļūs par precedentu, ar kura palīdzību Latviju varēs piestādīt pilnu ar vējdzirnavām un saules paneļiem, pilnībā ignorējot iedzīvotāju gribu. Toties daži pašmāju vai ārzemju miljonāri no valsts budžeta varēs pumpēt nodokļu naudu – OIK vai kādas modernākas pseidozaļās shēmas formātā.

Šis Latvijā ir pirmais tiesas process, kurā vēja biznesmeņi apstrīd iedzīvotāju tiesības rīkoties pēc savas kopienas ieskatiem, un šobrīd spriedumu ar aizturētu elpu gaida ikvienā pašvaldībā, kas nolūkota tā dēvētās zaļās enerģijas ražošanai.

Vai vispār drīkst negribēt?

Prasību pret Tukuma novada iedzīvotājiem un pašvaldību tiesā iesniedzis zviedru kompānijas “Eolus Vind AB” meitasuzņēmums SIA “Pienava wind”.

Stāsta vēsture ir tāda, ka zviedri jau pirms desmit gadiem savām vējdzirnavām meklēja piemērotas platības Latvijā un nolūkoja tādas Dobeles un Tukuma novados - Džūkstē un Pienavā. Sākotnēji plānā bija uzsliet 51 vēja staciju, taču pēc ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras turbīnu pieļaujamais skaits tika samazināts līdz 35, vairumu vēja stabu atstājot Tukuma pusē. Dobele projekta virzītājus vairs tik ļoti neinteresē. Taču galavārds par ieceri ar savu pašvaldību starpniecību tāpat jāsaka iedzīvotājiem.

Dobelnieki jau no paša sākuma centīgi apkaroja vēja biznesu, un pašvaldība projektu Džūkstē pat nelika uz balsošanu - formāli tādēļ, ka teritorijas plānojums šādus objektus neparedz. Arī tukumnieki iestājās pret vēja parku - Pienavā. Pašvaldībai tika iesniegti 10 326 iedzīvotāju parakstīti iebildumi, un tas bija pietiekams mandāts, lai novada dome saņemto būvniecības ieceri noraidītu.

Taču uzņēmums ar šādu lietu kārtību nebija mierā un vērsās tiesā, faktiski apstrīdot iedzīvotāju tiesības kaut ko gribēt vai negribēt. Pirmajā instancē tiesvedības process ir noslēdzies, un 5. jūlijā gaidāms Administratīvās rajona tiesas spriedums, ja vien tiesa nepagarinās sprieduma taisīšanas termiņu.

Problēma - ainavas piesārņojums

Šī ir tiesas pirmā instance, un, visticamāk, viena no pusēm jebkurā gadījumā to pārsūdzēs. Uzņēmumam “Eolus Vind AB” labvēlīgs spriedums dotu skaidru signālu arī pārējiem vēja biznesmeņiem, kāds ceļš ejams, ja iedzīvotāji kaut ko negrib. Un tas attieksies ne jau tikai uz vēja ģeneratoriem, bet arī jebkuriem citiem projektiem, kas Latvijas zaļajā ainavā paredz iedēstīt industriālas būves un ierīces. Turpretim lēmums par labu Tukuma iedzīvotājiem nozīmētu, ka pašu pārvaldība patiešām strādā un iedzīvotāji ir tiesīgi izlemt, kas viņu kopienai ir vēlams un kas ne.

Jāatgādina, ka šobrīd arī Ziemeļkurzemē Ventspils pievārtē OIK biznesmeņi vēlas uzsliet desmitiem vēja ģeneratoru, un arī tur iedzīvotāji aktīvi šai idejai pretojas. Lielākais sliktums no vēja turbīnām ir to radītais ainavas piesārņojums, bažas par šo industriālo objektu kaitīgo ietekmi ir arī klusuma un putnu mīļiem. Daudziem nav pieņemama doma, ka ģeneratoru stabu uzsliešanai tiks izcirsti meži un aizlieti ar betonu. Tāpēc arī Ventmales ļaudis cer uz spriedumu par labu plašai sabiedrībai, nevis dažu miljonāru interesēs.

Mēs ticam stabiem

Vienlaikus - fons šim procesam ir ļoti nelāgs. Latvijas valdība ir pasludinājusi sapni par klimata neitralitāti un apsolījusi Briselei kāpināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru kopējā energopatēriņā. Tātad zaļā gaisma vēja un saules enerģijai bez saprātīgiem nosacījumiem. Vienlaikus šis ir solījums OIK biznesmeņiem, ka viņi kļūs vēl bagātāki, jo valsts no viņiem garantēti pirks “zaļo enerģiju”.

Skaidrojot, kādēļ Latvijas ainava ir jāizkropļo ar milzīgiem stabiem 250 metru augstumā, tieši klimata politika allaž tiek piesaukta kā arguments. “Mēs ticam Latvijas potenciālam vēja enerģijas industrijā un ar šo projektu mēs palīdzētu Latvijai sasniegt izvirzītos enerģētikas un klimata mērķus, tā palielinot atjaunojamo energoresursu īpatsvaru kopējā enerģijas galapatēriņā,” tā vēršanos tiesā aģentūrai LETA komentēja “Eolus Vind AB” nolīgtais cilvēks Latvijā Gatis Galviņš. Tā teikt - viss tikai rūpēs par valsti.

“Eolus” gan apgalvo, ka nepretendēs uz valsts subsīdijām un būs pirmais vēja parks Latvijā, kas spēj darboties uz biznesa pamatiem. Līdz šim Latvijā nekas tāds vēl nav pieredzēts.

Sabiedrība pretojas arī ārzemēs

Tā gluži nav, ka visur citur “zaļās” enerģijas biznesmeņus sagaida ar atplestām rokām un tikai latvieši aizspriedumu un tumsonīgu baiļu dēļ spītējas saulaini enerģiskajai nākotnei. Piemēram, pērn Zviedrijā tika rīkots vietējais referendums par vēja parka izveidi mežainā apgabalā valsts vidienē - pārdesmit kilometrus no Malungas pilsētas. Zviedri pateica - nē. Tur bija iecerētas 30 vēja turbīnas. Politiķi iedzīvotāju viedokli respektē - situācija līdzīga kā pie mums Tukumā.

Un arī tepat kaimiņos Igaunijā, ko pašmāju OIK enerģētiķi allaž piesauc kā labo piemēru, ar valsts apstabošanu nemaz tik gludi neiet. Nacionālās energokompānijas meitasuzņēmums “Enefit Green” jau ilgāku laiku mokās ar Lēnes-Nigulas pagasta ļaudīm un tās pārvaldi. Gada sākumā tika apturēti sagatavošanās darbi Risti vēja fermas būvniecībai. Tur iecerēts uzsliet 30 vēja turbīnas 240 hektāru platībā.

Vēl viens cits vēja konflikts - Pērnavas tuvumā jau ir iztiesāts, un tur gan verdikts ir par labu stabu licējiem. Igaunijas Augstākā tiesa ir lēmusi, ka vēja elektrostaciju attīstīšana ir nozīmīga sabiedrības interesēs. Tā ziņo aģentūra BNS. Šis ir nozīmīgs lēmums, kas neapšaubāmi ietekmēs vēja biznesa attīstību Igaunijā.

Ja līdzīgi pateiks tiesa Latvijā - arī mūsu sabiedrības intereses tiks pakārtotas dažu miljonāru plāniem un valdības klimata apmātībai.

* Pēc vairāku lasītāju izteikta lūguma pievērst sabiedrības uzmanību šai nozīmīgajai tēmai pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...