Vēja parka attīstītāju vieno sena draudzība ar Kampara līdzgaitniekiem

2014. gadā plānots izsolīt vēja parku būvniecības vietas Baltijas jūras Kurzemes piekrastē. Konkursa uzvarētājs iegūtu tiesības veikt vēja elektrostaciju būvniecību jūrā līdz 30 kvadrātkilometru platībā ar kopējo jaudu 190-200 MW. Līdz ar to konkursa uzvarētājs par saražoto elektroenerģiju arī iegūs elektroenerģijas atbalsta maksimālo apjomu, kuru būs norādījis pieteikumā konkursam būvniecības atļaujas saņemšanai. Citiem vārdiem, valsts segs starpību starp saražotās vēja enerģijas faktisko cenu un iepriekšējā mēneša vidējo elektroenerģijas cenu biržā.

Par šo kumosu visticamāk cīnīsies divas firmas - SIA JK Energy un SIA Baltic Wind Park, kurām 2008. un 2009. gadā Ekonomikas ministrija (EM) izdeva atļaujas elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai jūrā.

SIA Baltic Wind Park lielākais īpašnieks Andrejs Siliņš mēnesi pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām, 2010. gada 30. augustā ziedojis Kampara pārstāvētajam Jaunajam laikam (JL) maksimāli atļauto summu – 18 000 latu. Siliņš Pietiek skaidro, ka šis ziedojums nekādā veidā neesot bijis saistīts ar vēlmi „ieeļļot” Baltic Wind Park biznesu, bet atspoguļojis viņa uzskatus un atbalstu JL pirmsvēlēšanu solījumiem par reformu veikšanu.

Siliņa draugs Edgars Jaunups, kurš JL un Vienotībā atbildīgs par finansējuma piesaisti, viņam šo ziedojumu neesot lūdzis, apgalvo uzņēmējs. Jaunups nav vienīgais Kampara līdzgaitnieks, kuram varētu būt ietekme uz ekonomikas ministra lēmumiem un kurš vienlaikus ir Baltic Wind Park īpašnieka draugs. Studiju laika draudzība Siliņu saista arī ar EM valsts sekretāru Juri Pūci. Savulaik Pūcem nonākot amatā, radās jautājums, cik lielā mērā tas saistīts ar faktu, ka viņa klasesbiedrs un sens draugs ir Jaunups.

Siliņa iepazīšanās ar Jaunupu un Pūci notikusi pirms daudziem gadiem, „caur paziņu paziņām”. Siliņš nav bijis ne Jaunupa un Pūces klasesbiedrs Āgenskalna ģimnāzijā, ne kursabiedrs Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Siliņš mācījies Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā un pēc tam studējis statistiku un demogrāfiju Latvijas Universitātē. Iepazīšanās ar Jaunupu un Pūci notikusi studiju gados „starpfakultāšu tusiņos”.

Baltic Wind Park darbu pie vēja parka projekta faktiski uzsācis jau 2008. gadā, kad „Kampars bija labi ja pie apvāršņa, bet Pūce vispār nebija ministrijā”. Ja arī kādam esot aizdomas par kādu draudzības saišu izmantošanu biznesam labvēlīgu lēmumu pieņemšanā, nekādu pierādījumu tam nav, uzskata Siliņš. „Ja es būtu izmantojis šīs attiecības, es nebūtu tur, kur es esmu,” saka Siliņš, uzskatot, ka EM un valdība kopumā nav bijusi pietiekami labvēlīga vēja parku biznesa attīstībai un projekta realizācija ir ieilgusi.

Siliņš Pietiek neslēpj, ka nav pilnībā apmierināts ar Kampara virzītajiem noteikumiem, konkrēti, ka vēja parku izbūves vietu izpēte jāuztic nevis pašiem komersantiem, bet sistēmas operatoram, kas ir Latvenergo koncernā ietilpstošā a/s Augstsprieguma tīkls. Tas esot „absolūts absurds” kaut vai tādēļ, ka Baltic Wind Park kā projekta attīstītājs labāk zinot „kas ir jāpēta un kur ir jāpēta”, saka Siliņš.

Publiskajā telpā Baltic Wind Park arguments pret izpētes uzticēšanu valstij ir, ka šīs izmaksas tiktu iekļautas elektrības gala tarifā, par ko maksās iedzīvotāji. Tas vēja enerģiju padarot mazāk konkurētspējīgu citu atjaunojamo enerģijas projektu vidū.

Noprotams, ka iebildumu patiesā būtība, kas paliek nepateikta, tomēr ir cita – vēja biznesa kumosu iegūs tas, kurš kontrolēs izpētes darbus. Ja izpētes darbus jūrā, nosakot, kur un kādā platībā būvējami vēja parki, veiktu valsts, šie dati būtu publiski pieejami Baltic Wind Park konkurentiem, kuri arī piedalītos gaidāmajā konkursā par vēja elektrostaciju būvniecību. . Savukārt, ja tiktu rīkots konkurss izpētei un tai sekojošai būvniecībai, komersanta iegūtie dati varētu nebūt publiski pieejami, jo komersantam jebkurā brīdī ir tiesības noteikt informācijai, ko tas ieguvis, apkopojis, apstrādājis, komercnoslēpuma statusu. Uz šo risku norāda EM.

Faktiski, pēc komersantu veiktajiem izpētes darbiem jūrā nebūtu iespējams sludināt konkursu vēja elektrostaciju būvniecībai, jo tiktu aizskartas komersantu, kas veikuši izpēti, intereses. Proti, var izveidoties situācija, kad Baltic Wind Park vai kāds cits ieguldījis līdzekļus izpētē, bet zaudē savus ieguldītos līdzekļus, ja konkursā par tiesībām būvēt vēja parku uzvar cits komersants.

Siliņš neslēpj, ka pretenzijas paudis ne tikai Kamparam, bet arī viņa „politiskajiem līdzgaitniekiem”. Jautāts, vai runa ir par Jaunupu, Siliņš neatbild, bet min EM valsts sekretāru Pūci. Siliņš savu neapmierinātību ir paudis arī pašam Kamparam un pēc sarunas viņam radies iespaids, ka argumenti ekonomikas ministru pārliecinājuši. „Izrunājām un viņš atzina, ka ir diezgan pamatoti, ka mēs kā projekta attīstītājs par saviem līdzekļiem šo izpēti veicam, bet amnēzija iestājā faktiski momentāni. Man nav racionāla skaidrojuma, kāpēc ar cilvēku vienu dienu var sarunāt vienu, bet otrā dienā viņš maina viedokli,” sarunu ar Kamparu atstāsta Baltic Wind Park pārstāvis.

Kuluāros jau kopš ziemas runā, ka Kampars ir zaudējis ietekmīgu partijas biedru uzticību, jo nav piepildījis uz sevi liktās cerības. Līdz ar to Kamparam vairs neesot politiskās aizmugures un viņa nomaiņa ekonomikas ministra amatā būtu notikusi jau pirms vairākiem mēnešiem, ja no pārmaiņām valdībā nebaidītos premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība). Šobrīd, kad partijas jau gatavojas ārkārtas vēlēšanām septembrī, JL un Vienotības līdere Solvita Āboltiņa jau ir paziņojusi, ka Kampara nākamajā valdībā visticamāk nebūšot.

Līdz šim biznesā esot guldīti pašu līdzekļi. Bet Baltic Wind Park iecerētā projekta kopējās izmaksas tiek lēstas ap 500-600 miljoniem eiro, bet par investoru piesaisti Siliņš pagaidām konkrēti izvairās runāt. Spekulācijas, ka Baltic Wind Park, izmantojot korporatīvās saites, radīs biznesam labvēlīgus nosacījumus un pēc tam šo projektu pārdos, Siliņš noraida.

SIA Baltic Wind Park reģistrēts 2008. gada oktobrī un tā vienīgais dalībnieks Lursoft datubāzē uzrādīts Belizā reģistrētā kompānija SAS Development LTD, kuras pilnvarotais pārstāvis Latvijā dokumentos norādīts Andrejs Siliņš. Tagad Siliņš Pietiek saka – nekad neesot bijusi vēlme aiz ofšoriem slēpt firmas patiesos īpašniekus. Šāda shēma izmantota, jo ierobežojumus komercdarbībai uzlicis viņa tā brīža darbs Microsoft Latvia. Tagad esot uzsākta SIA Baltic Wind Park restrukturizācija, kuras gaitā tā pārtapšot par akciju sabiedrību. 65% īpašnieks Baltic Wind Park esot pats Siliņš, bet 35% uzņēmumā piederot viņa kādreizējam kolēģim Microsoft Latvia laikiem Jānim Meirānam. 

Novērtē šo rakstu: