Vējoņa kanceleja „izārstēta” no treknajām piemaksām: augustā esot izmaksāta tikai viena
PIETIEK05.10.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Regulāri informācijas pieprasījumi un to publiskošana ir vismaz daļēji palīdzējuši „izārstēt” Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kanceleju no regulārās treknu piemaksu, prēmiju un naudas balvu izmaksāšanas: ja ticēt kancelejas oficiāli sniegtajai informācijai, augustā piemaksa – turklāt ar reālu, neizdomātu pamatojumu – piešķirta tikai vienam kancelejas darbiniekam.
„Ar Kancelejas vadītāja rīkojumu šajā laika periodā vienam Kancelejas darbiniekam ir noteikta piemaksa 20 procentu apmērā no minētajam nodarbinātajam noteiktās mēnešalgas par papildu darbu papildus tiešajiem amata aprakstā noteiktajiem amata pienākumiem, veicot ilgstošā prombūtnē esoša cita Kancelejas nodarbinātā amata pienākumus,” – šāda ir Vējoņa kancelejas oficiāli sniegtā informācija par šā gada augustu.
Līdz ar to laika periodā no 1. augusta līdz 31. augustam vienam Vējoņa kancelejas darbiniekam – kura vārdu un amatu kanceleja atsakās nosaukt - pirms nodokļu ieturēšanas aprēķināta piemaksa 301,36 eiro apmērā. Savukārt prēmijas un naudas balvas šajā laikā kancelejā nodarbinātajiem neesot noteiktas un izmaksātas.
Tiesa, kā jau informēts, treknās piemaksas Vējoņa kanceleja šogad aizstājusi ar iespaidīgu algu palielinājumu, - kopējais kancelejas algu fonds palielināts aptuveni par trešdaļu. Konkrētiem darbiniekiem noteiktās algu likmes prezidenta kanceleja atsakās atklāt sabiedrībai.
Kā zināms, Vējoņa kanceleja pēdējā laikā saistībā ar tajā veiktajām regulārajām iespaidīgajām papildu piemaksām ir nākusi klajā ar pretrunīgiem paziņojumiem.
24. augustā Valsts prezidenta Vējoņa preses sekretārs paziņoja, ka informācija par prezidenta kancelejas nodomiem turpmāk slēpt ziņas par konkrētu kancelejas darbinieku saņemto atalgojumu neesot patiesa.
Taču dienu iepriekš kancelejas vadītājs, iepriekš audita rezultātā Latvijas pasta vadītāja amatu zaudējušais Arnis Salnājs bija kancelejas parakstījis oficiālu dokumentu, kurā skaidri norādīts - darbinieku jūlijā saņemtās piemaksas, prēmijas un naudas balvas mēs neatklāsim.
Kā bija norādīts šajā lēmumā neatklāt saņemtās summas, kuras iepriekš ir pārsniegušas pat divus tūkstošus eiro vienam darbiniekam, tā pamatā esot Vējoņa kancelejas vadības pārliecība, ka no nodokļu maksātāju līdzekļiem veikto izmaksu publiskošana esot to saņēmēju privātās dzīves neaizskaramības pārkāpšana.
Vējoņa kancelejas vadītājs norādīja, ka iepriekš publiskotajos datos „norādītas kancelejas konkrētas amatpersonas un darbinieki, tostarp apšaubīts to darbs un darba rezultāti”.
Tāpat „publikāciju rezultātā daudzu kancelejas darbinieku vārdi pirmo reizi izskanējuši publiski, turklāt galvenokārt negatīvā gaismā, pamatojoties uz vienas personas - personas datu pieprasītāja – vērtējumu”.
Vējoņa kancelejas vadītājs arī pieminējis, ka kritisks un vērtējošs viedoklis demokrātiskā sabiedrībā esot pieļaujams tikai saistībā ar politisku personu darbībām vai to izteikumiem, bet „vairāki” trekno prēmiju un piemaksu saņēmēji neesot nedz politiskas personas, ne arī amatpersonas.
Vairāki vārdā neminēti Vējoņa kancelejas darbinieki arī esot „vērsuši uzmanību uz minēto situāciju, norādot uz savu tiesību uz privātās dzīves neaizskaramības pārkāpumu un lūgumu darba devējam pārtraukt turpmāku personas datu apstrādi”.
Visbeidzot, kā bija norādījis Vējoņa kancelejas vadītājs, nopietns kaitējums trekno izmaksu saņēmējiem esot arī tas, ka pie „publikācijām pievienotie privātpersonu komentāri ir kancelejas darbinieku cieņu un reputāciju aizskaroši.
Vējoņa kanceleja esot pārliecināta, ka „plašu konkrētas amatpersonas ienākumu izziņošanu nevar uzskatīt par atalgojuma pamatotības un atbilstības kontroli, kā rezultātā būtu pieļaujama konkrētu kancelejas nodarbināto vārdu un uzvārdu publiskošana”.
Kā zināms, pašlaik administratīvā tiesa saistībā ar dažādas pieprasītas informācijas slēpšanu ir sākusi vairāk nekā desmit administratīvās lietas, kurās atbildētāja ir Vējoņa kanceleja.
Valsts kontrole vakar nāca klajā ar atzinumu, ka pērn šāda veida piemaksas valsts iestādēs un ministrijās sasniegušas 81 miljonu eiro, turklāt tās galvenokārt piešķirtas formāli, bez konkrētiem pamatojumiem par papildu darba reālu veikšanu.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
