Vējoņa kanceleja: jā, mēs trīsreiz ignorējām VDK komisijas lūgumu tikties, toties nosūtījām viņiem apsveikumu
PIETIEK21.12.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jā, mēs ar Valsts prezidentu trīsreiz ignorējām VDK komisijas lūgumu tikties, toties nosūtījām viņiem apsveikumu, - šāda ir būtība Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejas oficiālajam skaidrojumam, kas seko pēc ilgas klusēšanas saistībā ar LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas pārmetumiem, ka Vējonis visas savas prezidentūras laikā tā arī nav vēlējies tikties ar vēsturniekiem – komisijas pārstāvjiem. Pietiekšodien bez plašākiem komentāriem publicē nesen saņemto Vējoņa kancelejas oficiālo skaidrojumu:
„Kancelejā saņemtas šādas bijušās LPSR Valsts drošības komitejas dokumentu zinātniskās izpētes komisijas (turpmāk - Komisija) vēstules, kurās pausta gatavība un lūgts rast iespēju tikties ar Valsts prezidentu:
1) 2016.gada 22.janvāra un 8.septembra vēstulēs sniegta informācija par Komisijas organizēto starptautisko zinātnisko konferenci 2016.gada 11., 12. un 13.augustā, un lūgts rast iespēju tikties sarunai par paveikto un nākotnes plāniem;
2) 2017.gada 27.marta elektroniskā veidā saņemtā vēstulē un 28.marta vēstulē sniegta informācija par Komisijas domstarpībām ar Satversmes aizsardzības biroju un lūgta tikšanās ar Valsts prezidentu, lai apspriestu Komisijas rīcības iespējas.
Valsts prezidents seko līdzi Komisijas darbam un aktuālie jautājumi vairākkārt ir pārrunāti ar valsts augstākajām amatpersonām, tostarp ar Ministru prezidentu, ņemot vērā to, ka, pamatojoties uz Komisijas veikto izpēti un sniegtajām rekomendācijām, Ministru kabinetam līdz 2018.gada 31.oktobrim jānosaka kārtība un apjoms, kādā Valsts drošības komitejas dokumenti ir pieejami pēc to zinātniskās izpētes.
2015.gada 15.decembrī Valsts prezidents nosūtīja apsveikumu Komisijas 2015.gada 16.decembrī rīkotajai konferencei, kurā izteica pateicību Komisijai par ieguldīto darbu Latvijas sabiedrībai tik svarīgo vēstures lappušu skaidrošanā un vēlēja sekmes darbā, lai arī konkrētā konference sniedz ieguldījumu Komisijas darba gala pārskata izstrādē.
Valsts prezidenta uzdevumā Kancelejas vadītājs un atbildīgie Valsts prezidenta padomnieki ir tikušies ar Komisijas pārstāvjiem un pārrunājuši Komisijas darba aktuālos jautājumus. Šāda tikšanās notika 2016.gada 14.oktobrī un tikšanās iespēja tika piedāvāta arī 2017.gada maijā, taču vienošanās par šīs tikšanās laiku netika panākta.”
Zīmīgi, ka Vējoņa kanceleja nav atbildējusi uz tai oficiālajā informācijas pieprasījumā jautāto: „Miniet katru no šiem lūgumiem (lūguma būtība, saņemšanas datums, lūguma izteicēji) un iemeslu, kura dēļ šāda tikšanās nav notikusi.” Saistībā ar to administratīvajai rajona tiesai ir nosūtīts jau kārtējais pieteikums par administratīvās lietas sākšanu.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.