Vējoņa kanceleja: par to, ka mēs tērējam valsts resursus prettiesiskai informācijas slēpšanai, mēs netaisāmies atbildēt
PIETIEK18.07.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neraugoties uz daudzajām zaudētajām administratīvajām lietām saistībā ar Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejas darbinieku un vadības prettiesisko rīcību, slēpjot informāciju par nodokļu maksātāju līdzekļu tēriņiem un saistītas ziņas, iestādes vadība nesaskata nekādu savu vai kancelejas darbinieku atbildību. Kā rāda šodien Pietiek publiskotā kancelejas vadītāja Arņa Salnāja oficiālā vēstule, Vējoņa uzdevumus pildošais ierēdnis arī neuzskata, ka par valsts resursu tērēšanu, gatavojot pat kilogramus smagās dokumentu ķīpas, lai mēģinātu šo informācijas slēpšanu attaisnot, Vējoņa kancelejas darbiniekiem vajadzētu atbildēt.
„Par iesnieguma izskatīšanu
Valsts prezidenta kancelejā (turpmāk - Kanceleja) 2018.gada 2.martā saņemts Jūsu 2018.gada 28.februāra iesniegums, kurā aicināt veikt pārbaudi saistībā ar Administratīvās rajona tiesas 2017.gada 11.decembra spriedumu administratīvajā lietā Nr.A420195417 un konstatēt konkrētu personu atbildību par sniegto atbildi uz Jūsu 2017.gada 14.marta iesniegumu.
Vienlaikus 2018.gada 28.februāra iesniegumā aicināt veikt darbības, lai regresa kārtībā piedzītu no Kancelejas amatpersonām Jums no Kancelejai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem atlīdzināto valsts nodevu 30 euro apmērā. (..)
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 33.panta daļu amatpersona ir civiltiesiski atbildīga par publisko tiesību juridiskajai personai nodarīto zaudējumu, ja šī amatpersona ir tīši rīkojusies prettiesiski vai savā rīcībā pieļāvusi rupju neuzmanību.
Atbilstoši minētā likuma 2.panta trešajai daļai zaudējumi ietver mantisko zaudējumu un nemantisko kaitējumu. Līdz ar to iestādei pienākums izvērtēt un regresa kārtībā piedzīt no amatpersonas pilnu vai daļēju zaudējuma atlīdzinājumu ir situācijā, kad amatpersonas rīcības dēļ publisko tiesību juridiskajai personai ir nodarīti zaudējumi.
Atgādinām, ka Administratīvās rajona tiesas 2017.gada 11.decembra spriedumā administratīvajā lietā Nr.A420195417 tiesa nav konstatējusi, ka Jums ir nodarīti zaudējumi, kā arī nav uzlikusi par pienākumu Kancelejai atlīdzināt Jums nodarītus zaudējumus.
Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmajai daļai, ja pieteikums pilnībā vai daļā apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.
Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 2.punktu valsts nodeva ir obligāts maksājums valsts budžetā vai šajā likumā noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā par valsts vai pašvaldības institūcijas veicamo darbību, kas izriet no šīs institūcijas funkcijām. Ievērojot minēto, valsts nodevas maksājums nav atzīstams par zaudējumiem Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma izpratnē.
Tā kā konkrētajā gadījumā sarakste ar Jums ir par juridiski neiespējamu situāciju, Administratīvās rajona tiesa 2017.gada 11.decembra spriedumā administratīvajā lietā Nr.A420195417 nav uzlikusi pienākumu Kancelejai atlīdzināt Jums nodarītos zaudējumus, kā arī ņemot vērā to, ka valsts nodevas maksājums nav atzīstams par zaudējumiem Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma izpratnē, Kancelejai nav tiesiska pamata vērtēt Kancelejā nodarbināto rīcību saistībā ar minēto Administratīvās rajona tiesas spriedumu.”
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
