Vējoņa kancelejā viena grāmatvede it kā veic otras pienākumus, bet dāsnas ikmēneša piemaksas - abām
PIETIEK28.04.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vecākā grāmatvede veic galvenās grāmatvedes pienākumus, bet ikmēneša piemaksu gada pirmajos trīs mēnešos ir saņēmusi gan viena, gan otra, - arī šādu nodokļu maksātāju līdzekļu tērēšanu rāda Valsts prezidenta kancelejas jaunā vadītāja Arņa Salnāja (attēlā) sniegtā informācija, ko Raimonda Vējoņa kanceleja bija spiesta sniegt, kad par tās slēpšanu administratīvā rajona tiesa bija ierosinājusi jau četras administratīvās lietas.
Janvārī - 596,48 eiro, februārī - 447,36 eiro, martā - 408,46 eiro. Šādas piemaksas papildus mēnešalgai šā gada pirmajos trīs mēnešos piešķirtas un izmaksātas Ilonai Kancānei, Valsts prezidenta kancelejas Administratīvā nodrošinājuma nodaļas vecākajai grāmatvedei.
Oficiālais pamatojums – „saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta pirmo daļu par papildu darbu, piedaloties Valsts prezidenta Rīgas pils rezidences materiālo vērtību inventarizācijas un pieņemšanas procesā, apsekojot un pēc tam informāciju par materiālajām vērtībām ievadot grāmatvedības uzskaites programmā, un par papildu darbu, veicot Administratīvā nodrošinājuma nodaļas galvenā grāmatveža amata pienākumus”.
Taču tas nenozīmē, ka Valsts prezidenta kanceleja šā gada pirmajos trīs mēnešos būtu palikusi bez galvenās grāmatvedes un ka vecākā grāmatvede Kancāne būtu piemaksas saņēmusi par viņas aizvietotāju.
Janvārī - 347,21 eiro, februārī - 520,82 eiro, martā - 694,42 eiro. Šādas piemaksas šā gada pirmajos trīs mēnešos papildus mēnešalgai savukārt ir piešķirtas Ingai Šteinbrikai, kuras amats ir - Administratīvā nodrošinājuma nodaļas galvenā grāmatvede.
Laikā, kamēr Kancāne piemaksas saņēmusi it kā par „papildu darbu, veicot Administratīvā nodrošinājuma nodaļas galvenā grāmatveža amata pienākumus”, Salnāja parakstītais piemaksu saraksts rāda, ka piemaksas par labu darbu saņēmusi arī galvenā grāmatvede, kuras pienākumus veikusi Kancāne.
„Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta pirmo un divpadsmito daļu par papildu darbu un personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, nodrošinot budžeta līdzekļu plānošanu un to izlietojuma kontroli,” – šāds ir Šteinbrikai izmaksāto piemaksu oficiālais pamatojums.
Vējoņa preses pārstāvis Jānis Siksnis, kurš arī pats ir regulāras papildu piemaksas saņemošo kancelejas darbinieku vidū, ceturtdien nespēja vai nevēlējās atbildēt uz šādiem jautājumiem, kuri jau ir nosūtīti Vējoņa kancelejai kā oficiāls informācijas pieprasījums:
1) kādu iemeslu dēļ minētajai I. Kancānei ik mēnesi 2017. gadā laika posmā no 1. janvāra līdz 31. martam papildus saviem amata pienākumiem bija jāpilda galvenā grāmatveža pienākumi?
2) vai minētajā laika posmā galvenā grāmatvede I. Šteinbrika nepildīja savus amata pienākumus?
3) ja I. Šteinbrika minētajā laika posmā nepildīja savus amata pienākumus, par kādu tieši pienākumu pildīšanu viņa 2017. gadā laika posmā no 1. janvāra līdz 31. martam ik mēnesi ir saņēmusi piemaksu darba algai?
4) ja I. Šteinbrika minētajā laika posmā pildīja savus amata pienākumus, par kādu tieši viņas pienākumu pildīšanu I. Kancāne 2017. gadā laika posmā no 1. janvāra līdz 31. martam ik mēnesi ir saņēmusi piemaksu darba algai? Vai tas nozīmē, ka I. Šteinbrika savus pienākumus ir pildījusi nolaidīgi un nepietiekami? Ja jā, kāpēc uz to laikus nav reaģējusi Valsts prezidenta kancelejas vadība?
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
