Vējoņa kancelejai nāksies domāt vēl jaunus skaidrojumus saistībā ar trekno piemaksu slēpšanu
PIETIEK03.09.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad vispirms Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kanceleja paziņoja, ka turpmāk neatklās kancelejas darbinieku saņemtās treknās piemaksas, prēmijas un naudas balvas, tad Vējoņa preses sekretārs paziņoja, ka nekas jau īsti netikšot slēpts, bet vēl pēc tam pats Vējonis paziņoja, ka tiks gan slēpts, jo arī viņš uzskatot, ka sabiedrībai ir tiesības zināt tikai par kancelejas darbinieku „vidējām algām pa amatu grupām”, Vējoņa kancelejai ir nosūtīti divi jauni informācijas pieprasījumi saistībā ar šiem izteikumiem, - tas nozīmē, ka nāksies domāt jaunas atrunas vai arī rēķināties ar vēl divām administratīvajām tiesvedībām par informācijas slēpšanu. Publicējam šo informācijas pieprasījumu apkopojumu.
Pirmais informācijas pieprasījums Vējoņa kancelejai:
„Šā gada 24. augustā nacionālā informācijas aģentūra LETA ir publicējusi šādu informāciju: „Valsts prezidenta kanceleja noraida pārmetumus par darbinieku atalgojuma slēpšanu.”
No šīs informācijas izriet, ka vairāki Valsts prezidenta kancelejas darbinieki esot a) vērsuši uzmanību uz minēto situāciju, b) norādījuši uz savu tiesību uz privātās dzīves neaizskaramības pārkāpumu, c) lūguši darba devējam pārtraukt turpmāku personas datu apstrādi.
Atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām vēlos saņemt no Valsts prezidenta kancelejas šādu informāciju par konkrētajiem Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem, kuri esot vērsuši „uzmanību uz minēto situāciju”:
1) katra no šiem darbiniekiem vārds, uzvārds, ieņemamais amats,
2) forma, kādā katrs no šiem darbiniekiem ir „vērsis uzmanību uz minēto situāciju",
3) argumenti, ar kādiem katrs no šiem darbiniekiem ir pamatojis „savu tiesību uz privātās dzīves neaizskaramības pārkāpumu”,
4) forma, kādā katrs no šiem darbiniekiem ir „lūdzis darba devējam pārtraukt turpmāku personas datu apstrādi”.
Pieprasītā informācija nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus.
Informācijas prettiesiskas nesniegšanas gadījumā vērsīšos ar pieteikumu administratīvajā tiesā. Precīzas normatīvo aktu normu neievērošanas gadījumā vērsīšos ar pieteikumu administratīvajā tiesā.”
Otrais informācijas pieprasījums Vējoņa kancelejai:
Šā gada 24. augustā nacionālā informācijas aģentūra LETA ir publicējusi šādu informāciju: „Valsts prezidenta kanceleja noraida pārmetumus par darbinieku atalgojuma slēpšanu.
Valsts prezidenta kanceleja nekad nav slēpusi un arī turpmāk negrasās slēpt tās darbinieku atalgojumu, aģentūrai LETA norādīja Valsts prezidenta Preses padomnieks Jānis Siksnis.
Viņš skaidro, ka Valsts prezidenta kanceleja vienmēr ir ievērojusi un ievēros normatīvajos aktos noteikto kārtību, kādā publicējama informācija par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. Savukārt lēmums par turpmāku informācijas nesniegšanu bija īpašs, individuāls gadījums, kas saistīts ar konkrētas fiziskās personas ikmēneša informācijas pieprasījumiem par visu kancelejas nodarbināto personu atalgojumu, izmaksātajām piemaksām un prēmijām vesela gada garumā.
"Šāds lēmums tika pieņemts pēc tam, kad tika konstatēts, ka izsniegto informāciju sasaistē ar kancelejā nodarbināto personu datiem konkrētā persona ir publicējusi vairākās interneta vietnēs, un tā bija sagrozīta un maldinoša. Ņemot vērā to, ka publiskajā telpā paustā kritika bija vērsta nevis uz konkrēto nodarbināto darbībām, bet likumā noteiktajā kārtībā izmaksāto atlīdzības apmēru, tika atzīts, ka šāda regulāra publiska kancelejas nodarbināto personu atlīdzības apmēra apspriešana, nesniedz pienesumu sabiedriski nozīmīgā diskusijā," sacīja Siksnis.”
Atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām vēlos saņemt no Valsts prezidenta kancelejas šādu informāciju saistībā ar šīm Valsts prezidenta kancelejas paustajām ziņām:
1) kā pilnvarojumā un kā uzdevumā minētais Valsts prezidenta kancelejas darbinieks ir paudis šīs ziņas?
2) kas ir Valsts prezidenta kancelejas darbinieka pieminētā, bet vārdā un uzvārdā nenosauktā fiziskā persona, kas vērsusies kancelejā ar „ikmēneša informācijas pieprasījumiem par visu kancelejas nodarbināto personu atalgojumu, izmaksātajām piemaksām un prēmijām vesela gada garumā”?
3) kādu iemeslu dēļ Valsts prezidenta kancelejas darbinieks paustajās ziņās neminēja konkrētās personas vārdu un uzvārdu?
4) nosauciet katru no interneta vietnēm, kurā saskaņā ar Valsts prezidenta kancelejas sniegtajām ziņām minētā persona publicējusi „izsniegto informāciju sasaistē ar kancelejā nodarbināto personu datiem”. Miniet arī konkrēto publikāciju saites.
5) miniet pazīmes, pēc kurām Valsts prezidenta kanceleja konstatējusi, ka publicētā informācija ir „sagrozīta un maldinoša”.
6) miniet Valsts prezidenta kancelejas amatpersonas, kuras veikušas minētās publicētās informācijas izvērtēšanu. Par katru amatpersonu miniet vārdu, uzvārdu, amatu, tās kvalifikāciju informācijas izvērtēšanas jomā. Atbildei pievienojiet lietvedības dokumentu kopijas, kas apliecinātu, ka šāda izvērtēšana ir notikusi.
Pieprasītā informācija man nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus.
Informācijas prettiesiskas nesniegšanas gadījumā vērsīšos ar pieteikumu administratīvajā tiesā. Precīzas normatīvo aktu normu neievērošanas gadījumā vērsīšos ar pieteikumu administratīvajā tiesā.”
Kā zināms, pašlaik saistībā ar dažādas informācijas slēpšanu – lielākoties saistībā ar Vējoņa kancelejas darbinieku atalgojumu, tā pamatojumu un darbinieku veiktajām funkcijām – tiesa ir sākusi jau vairāk nekā desmit administratīvās lietvedības.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
