Vējoņa kancelejai trūkstot resursu, lai nokopētu uz 17. novembra pieņemšanu ielūgto sarakstu
PIETIEK28.11.2017.
Komentāri (39)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejai trūkstot resursu, lai nokopētu uz 17. novembrī valsts svētkiem par godu rīkotās pieņemšanas ielūgto viesu sarakstu, kā arī sniegtu citu prasīto informāciju par šo pasākumu, - šādu skaidrojumu oficiālā kancelejas vēstulē sniedzis tās vadītājs Arnis Salnājs.
„Uzaicināto cilvēku sarakstu mēs parasti nepubliskojam,” - tā neilgi pirms 17. novembrī paredzētās pieņemšanas izdevumam Kas Jauns Avīze bija paziņojis kādreizējais Latvijas radio vadītājs, tagadējais Vējoņa preses sekretārs Jānis Siksnis.
Siksnis arī bija mēģinājis izlocīties no skaidras atbildes uz jautājumu, vai taisnība, ka uz svinīgo pieņemšanu par godu valsts proklamēšanas gadadienai ir aicināts arī Vējoņa politiskais kompanjons, no amata pienākumu pildīšanas atstādinātais un smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Taču Vējoņa preses sekretāra pūliņus izgāza Ventspils pilsētas domes Mārketinga nodaļa, kas bez kādas izlocīšanās atzina, ka Lembergs tiešām no Vējoņa ir saņēmis ielūgumu uz svinīgo svētku pieņemšanu, taču neesot ziņu, vai Lembergs tiešām uz šo pasākumu dosies.
Ņemot vērā Vējoņa kancelejas izvairīgumu, tai pēc šīs publikācijas tika nosūtīts oficiāls informācijas pieprasījums, aicinot sniegt šādu informāciju:
1) uzaicināto personu saraksts, par katru personu minot vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu,
2) pamatojums katras personas iekļaušanai šajā sarakstā,
3) persona/personas, kas minēto sarakstu izstrādājušas/apstiprinājušas (sniegtās informācijas patiesumu pamatojiet ar attiecīgo vīzēto lietvedības dokumentu kopijām),
4) minētā pasākuma plānotās izmaksas pa pozīcijām.
Salīdzinoši ātri – aptuveni nedēļas laikā – Vējoņa kanceleja uz šo informācijas pieprasījumu sagatavoja atbildi, taču... pieprasīto informāciju nesniedza, vien norādot, ka „uz svinīgo pasākumu kopumā tika izsūtīti trīs simti deviņdesmit deviņi ielūgumi”.
Tā vietā, lai nokopētu ielūgto personu sarakstu, Vējoņa kancelejas vadītājs Salnājs oficiāli paziņoja, ka pieprasītās „informācijas apkopošana Jūsu vajadzībām nav samērojama ar Kancelejas rīcībā esošajiem resursiem”.
Kā izriet no Salnāja parakstītā skaidrojuma, arī skaidra pamatojuma katras ieaicinātās personas iekļaušanai viesu sarakstā kancelejas rīcībā nemaz nav un arī šī informācija prasot „apkopošanu”.
No Vējoņa kancelejas vadītāja skaidrojuma izriet, ka tai nav arī nepieciešamo resursu, lai apkopotu ziņas par personām, kas šo sarakstu izstrādājušas un apstiprinājušas, un informāciju par pasākuma izmaksām.
Tā vietā informācijas pieprasītājs Lato Lapsa ir uzaicināts „ar pieprasīto informāciju iepazīties klātienē - Valsts prezidenta kancelejā”. Tiesa, ir izrādījies, ka tikai līdz 30. datumam Vējoņa kancelejai būšot iespējams aptvert, kad šāda iepazīšanās varētu notikt.
Kā jau informēts, Vējoņa kanceleja šogad it kā nevarētu žēloties par finansējuma un resursu trūkumu: pērn kancelejas ikdienas izdevumu budžets bija 3,98 miljoni eiro, bet šogad ikdienas izdevumiem piešķirts par aptuveni 1,36 miljoniem eiro vairāk.
Nozīmīga daļa šīs summas paredzēta tieši darbinieku atalgojuma palielināšanai: pērn „atlīdzībai” darbiniekiem Vējoņa kanceleja saņēma 1,41 miljonu eiro, šogad – jau 1,87 miljonus eiro, kas realitātē nozīmē algu fonda palielinājumu par aptuveni 32,6 procentiem.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
