Vējoņa Kazeka šogad sešos mēnešos atalgojumā saņēmusi gandrīz tikpat, cik pērn visa gada laikā
PIETIEK08.09.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bijušā valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ilggadējā „administratīvā pavadone”, oficiāli viņa kancelejas vadītāja vietniece Egita Kazeka šā gada sešos mēnešos atalgojumā kopā saņēmusi 55 174 eiro – tikai par nepilniem trīsarpus tūkstošiem eiro nekā pērn visa gada laikā, kad, kā rāda Kazekas bijušās valsts amatpersonas deklarācija, viņa kopā bija saņēmusi 58 449 eiro.
Vairāk nekā puse no šogad saņemtās summas – 27 879,33 eiro – ir Kazekai izmaksāta kompensācija, kas, kā skaidro Valsts prezidenta kanceleja, sastāv no „amata algas 3968 euro, neizmantotās atvaļinājuma kompensācijas 16096,45 euro, kompensācijas par virsstundu darbu 4176,84 euro, atlaišanas pabalsta 3638,04 euro”.
Kā rāda prezidenta kancelejas apkopotā informācija, šī ir visiespaidīgākā kompensācija, kādu saņēmis kāds no Vējoņa bijušajiem kancelejas darbiniekiem, kuri neturpina darbu pie jaunā valsts prezidenta.
Pagaidām Valsts prezidenta kanceleja nav sniegusi atbildes uz šiem tai uzdotajiem jautājumiem saistībā ar Kazekai izmaksātajām iespaidīgajām summām:
- kā tieši aprēķināta Kazekai izmaksātā kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu? Par kādu laika Kazekai aprēķināta šī kompensācija? Vai, uzkrājot neizmantoto atvaļinājumu par vairākiem gadiem, iestādē ir ievērotas Darba likuma un Atlīdzības likuma normas?
- kā tieši aprēķināta Kazekai izmaksātā virsstundu apmaksa? Par kādu laika periodu Kazekai aprēķināta šī kompensācija? Vai šajā aprēķinā ir ievērota normatīvo aktu norma, kas nosaka, ka virsstundas apmaksājamas par katru mēnesi?
Valsts prezidenta kancelejai ir pieprasīts arī publiskot Kazekas darba laika uzskaites tabulu un Kazekas darba līgumu.
Tikmēr ir kļuvis zināms, ka Latvijas nodokļu maksātājiem tomēr nenāksies uzturēt Kazeku arī pēc Vējoņa prezidentūras beigām. Viņš gan bija izvēlējies šo speciālisti kā savu valsts apmaksāto privātsekretāri, līdz ar ko Kazeka ik mēnesi saņemtu 1368 eiro. Taču jau jūlija beigās Kazekai šo amatu ir nācies pamest, un tagad Vējoņa privātsekretāre ir Kristīne Reisa-Dāboliņa.
Kā zināms, pirms diviem gadiem Vējoņa kancelejai tuvi avoti sniedza ziņas, ka tieši Vējonim jau ilgus gadus dažādos statusos pietuvinātā Kazeka varētu būt bijusi tā kancelejas darbiniece, pēc kuras uzstājīgas prasības viņš bijis spiests rīkoties, lai turpmāk viņa kancelejas darbinieku regulāri saņemtās treknās piemaksas, prēmijas un naudas balvas vairs netiktu atklātas sabiedrībai
Iemesls šādai uzstājībai, kā Pietiek bija informējuši kancelejai tuvie avoti, varētu būt izsmejošā kritika, ko saistībā ar saņemamajām piemaksām bija saņēmusi tieši Kazeka, kuras viedoklī Vējonis dažādu apstākļu dēļ nevar neieklausīties.
Kazeka, par kuras īpašajām attiecībām ar Vējoni tiek runāts jau kopš 2014. gada, 2017. gadā kā viņa kancelejas vadītāja vietniece regulāri bija tikusi pie vairāk nekā 1000 eiro lielas ikmēneša piemaksas ar vienu un to pašu formulējumu ik mēnesi – „par personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti”.
Kazeka plašāku publisku ievērību izpelnījās saistībā ar 2014. gadā notikušo toreizējā aizsardzības ministra Vējoņa braucienu par nodokļu maksātāju līdzekļiem uz Centrālāfrikas Republiku – līdzi devās arī viņa toreizējā biroja vadītāja Kazeka, turklāt ar viņas ieņemtajam postenim ļoti īpatnu komandējuma pieprasījuma pamatojumu.
"Centrālāfrikas Republikā dienošo Latvijas nacionālā kontingenta karavīru apmeklējums, tikšanās ar Centrālāfrikas Republikas valdības amatpersonām un sabiedroto valstu militārās vadības pārstāvjiem, kā arī izvērtējuma veikšana attiecībā uz lēmumu par turpmāko Latvijas dalību šajā operācijā," - šāds saskaņā ar Pietiek oficiāli saņemto Aizsardzības ministrijas informāciju bija pamatojums ministra biroja vadītājas komandējumam uz eksotisko valsti.
To, kādā tieši veidā un uz kādu militāru zināšanu pamata ekonomiste Kazeka, kura laikā, kad Vējonis bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, pildīja viņa padomnieces pienākumus vides ekonomikas jautājumos, tālajā Āfrikas valstī ir spējusi kompetenti izvērtēt Latvijas dalību miera uzturēšanas operācijā, Aizsardzības ministrija tā arī neatklāja.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
