Vējoņa kungs, es lūdzu tikai iespēju par savu naudu iegādāties zāles, kas var glābt manu dzīvību
Valija Miezīte25.05.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Augsti godātais Raimonda Vējoņa kungs! Vēršos pie Jums ar atklātu vēstuli, jo esmu izmisumā un nezinu citu iespēju, kur meklēt palīdzību. Jau vairākus gadus slimoju ar c-hepatītu. Biju ilggadīga medicīnas darbiniece (laborante) un, iespējams, savā darbā arī esmu ar šo slimību inficējusies. Divas reizes jau esmu izgājusi ārstēšanas kursu, izmantojot valsts atbalstu un atlicinot vajadzīgos līdzekļus no ģimenes budžeta. Pirmo reizi tas ilga sešus mēnešus, otrreiz veselu gadu. Abas ārstēšanas bija nesekmīgas. Slimība progresē.
Uzzināju, ka Indijā tiek ražotas un tirgotas jaunas zāles šīs slimības ārstēšanai. Griezos pie savas ārstējošās ārstes (hepatologa). Viņa atzina, ka ārstēšana ar šīm zālēm dod labus rezultātus un man tā ir reāla iespēja izveseļoties un izglābties no priekšlaicīgas nāves. Tā kā esam daudzbērnu ģimene (man ir pieci dēli), nekādu naudas iekrājumu man nav, tāpēc noformēju kredītu, sazinājos ar zāļu tirgotāju Indijā, pārskaitīju viņam vajadzīgo naudas summu un elektroniski aizsūtīju arī izrakstītās receptes. Saņēmu paziņojumu, ka zāles š.g. 9. maijā man izsūtītas.
Š.g. 20. maijā zāles ienāca Rīgā, bet 23. maijā es saņēmu no vecākās muitas uzraudzes Diānas Lukjanskas elektronisku paziņojumu, kur, pamatojoties uz Ministru kabineta 2007.gada 26.jūnija noteikumiem Nr.416 "Zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtība", (kuros 02.02.2016. izdarītās izmaiņas stājās spēkā ar 01.03.2016.) man zāļu atmuitošana un izsniegšana ir atteikta.
Augsti godātais prezidenta kungs, es nelūdzu no valsts nekādu materiālu palīdzību vai kaut kādus ekskluzīvus labumus. Es lūdzu iespēju saņemt zāles, kas ir mana vienīgā cerība dzīvot un ko es pati par savu naudiņu esmu nopirkusi. Vai tiešām par ilgajiem apzinīga un godīga darba gadiem un piecu dēlu uzaudzināšanu es neesmu to pelnījusi?
Šīs antihumānās izmaiņas normatīvajā aktā nav tikai manas kā privātpersonas problēmas. Tās skar visus c-hepatīta slimniekus, kuriem šobrīd mūsu valsts nespēj nodrošināt pienācīgu slimības ārstēšanu.
Šo atteikumu atdot manas nopirktās zāles nevar pamatot ar zāļu kvalitātes kontroles nepieciešamību, jo ar šīm zālēm ārstējas c-hepatīta slimnieki visā pasaulē, tai skaitā arī Eiropas Savienības valstīs. Zālēm ir arī pievienoti dokumenti, kas apliecina, ka šīs zāles ir oriģinālas. Visbeidzot, ja es šīs zāles pasūtu, tad arī uzņemos pilnu atbildību par to kvalitāti un tas ir mans privātīpašums. Šīs zāles nav ne narkotikas, ne psihotropās vielas, kuru ievešana valstī būtu jāierobežo vai jāaizliedz.
Latvijas valsts nesniedz iespēju man ārstēties ar šīm zālēm. Kaut arī presē tika ziņots par valsts apmaksātu c-hepatīta ārstēšanu ar jaunajiem medikamentiem, Latvijas valsts nodrošināt šo ārstēšanu tās augsto izmaksu dēļ var tikai salīdzinoši nelielam slimnieku lokam, pārējos ārstējot ar vecajām zālēm, no kurām ir milzīgas blaknes un tāpēc daudzi pārtrauc ārstēšanos. Es šo ārstēšanu esmu izgājusi divas reizes. Tad kāpēc, aizbildinoties ar zāļu kvalitātes kontroli, mums - tiem, kuriem ir bijusi nesekmīga ārstēšanās, tiek atņemta iespēja ārstēties un dzīvot?
Kā liecina dati plašsaziņas līdzekļos (http://m.lvportals.lv/visi/skaidrojumi?id=276375), Latvijā varētu būt aptuveni 40 000 c-hepatīta slimnieku. Šīs infekciozās slimības ārstēšana ir ļoti dārga, un valstij trūkst līdzekļu medicīnai. Tad kādēļ tiek atņemtas iespējas mums ārstēties par saviem līdzekļiem?
Pasūtot zāles internetā, es ne tikai samaksāju zāļu tirgotājam vajadzīgo naudas summu, bet arī esmu gatava godīgi samaksāt prāvo ievedmuitas nodokli. Šobrīd, atsakoties man zāles atmuitot, valsts zaudē ienākumus par muitu, bet es zaudēju iespēju dzīvot.
C-hepatīta slimnieki, kuri nonākuši līdzīgā situācijā kā es, noteikti meklēs citus ceļus, kā, apejot valsts institūcijas, iegūt šīs zāles, jo tas mums visiem ir dzīvības un nāves jautājums. Kam tas ir izdevīgi? Vai tiešām atgriežas padomju laiki, kad starp PSRS un brīvo pasauli pastāvēja dzelzs priekškars un tagad šāds priekškars tiek veidots ap Latviju?
Veselības likuma 5. pantā ir teikts, ka ikvienam ir pienākums rūpēties un katrs ir atbildīgs par savu veselību. Tad kādēļ man ir liegtas iespējas būt atbildīgai un rūpēties par savu veselību? Latvijas Republikas Satversmes 93. pants nosaka, ka ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums. Tad kādēļ man un man līdzīgajiem šis likums atņem tiesības uz dzīvību?
Es no sirds ticu, ka Jums rūp Latvijas cilvēku veselība, un tāpēc lūdzu - palīdziet mums!
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
