Vējoņa preses padomnieks par prezidentu: cilvēks vienu brīdi saka vienu, bet tad domas mainās
PIETIEK17.08.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
"Cilvēks vienā brīdī saka vienu, bet vēlāk parādās citi apstākļi un domas mainās," - šādi Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa jaunais preses padomnieks skaidro to, ka valsts galva sākotnēji bija paziņojis, ka neuzstāšoties ar uzrunu Aglonas Jaunavas Marijas svētkos, jo politiķiem reliģiski svētki neesot jāizmanto savās interesēs, taču pēc tam savu viedokli mainīja uz diametrāli pretēju.
"Braukšu gan. Taču publiski neuzstāšos. Tie ir reliģiski svētki, un politiķiem tie nav jāizmanto savās interesēs. Tas nav īstais formāts," - šādi prezidents Vējonis laikraksta Neatkarīgā Rīta Avīze 7. augusta numurā atbildēja uz jautājumu, vai viņš gatavojas braukt uz svētkiem Aglonā.
Taču jau nedēļu vēlāk valsts galva savu stingri un skaidri izteikto viedokli bija mainījis uz diametrāli pretēju: Aglonas svētkos, skanot goddevīgiem vārdiem Latvijas valsts vadītājiem, kuri bija ieradušies uz svinīgajiem pasākumiem, prezidents tomēr devās pie mikrofona, lai uzstātos ar uzrunu "ticīgajai tautai".
Vējoņa jaunais preses padomnieks Gusts Kikusts skaidro - visi labi zinot, ka dzīvē ne vienmēr viss ir melns un balts, un, "ja cilvēks vienā brīdī saka vienu, vēlāk parādās citi apstākļi un domas mainās". Tieši tā arī noticis ar Vējoni.
"Par runu Aglonā bija sarunas ar garīdzniecības pārstāvjiem un savu komandu par to, kāds varētu būt pienesums garīgajā plānā, dodoties uz šiem svētkiem. Pēc sarunas ar garīdzniecību prezidents arvien vairāk sāka pārdomāt šo jautājumu, vai ir vērts uzrunāt. Garīdznieku lūgums bija, ka prezidents varētu vērsties par šādām garīgām, morālām vērtībām vērsties pie cilvēkiem," Pietiek skaidroja prezidenta pārstāvis.
Esot nākuši klāt jauni argumenti, un šis lēmums neesot bijis vienkāršs: "Viņš pats arī apzinājās, ko ir pateicis. Tad bija izvēle, vai uzrunāt tautu un runāt ne par politiskām lietām, vai pieturēties pie viedokļa konsekvences, uzturot spēkā iepriekš teikto. Bija skaidrs, ka varētu būt neviennozīmīgi vērtējams, bet lēmums ir tāds, kāds ir, un rezultāts nebija tas sliktākais."
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
